Egils Līcītis: Drīz Krievijā masas cels rokas sveicienam – heil, Putin! 0
Egils Līcītis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Sūdzībkalis, Krievijas vēstnieks Vašingtonā Anatolijs Antonovs izplatījis apkārtrakstu ar neizpratnes pilnu paziņojumu. Kā tas varot būt, ka Rietumu masu mediji nospiedošā vairākumā un ar neredzētu vienprātību uztiepj auditorijai vienpusēju notikumu uztveri sakarā ar notikumiem Ukrainā, neatbilstoši pašu pieņemtai praksei par vārda brīvību un viedokļu plurālismu.
Ir gan smalkas manieres sašutušajam sūtnim Antonovam! Izmisuma sauciens pēc objektīvas pasaules ainavas izskan no diplomāta, kurš starptautiskajā arēnā pārstāv valsti, kurā nav ne smakas no brīvas preses un demokrātiskas izvēles iespējas!
Krievijā iedarbināta gigantiska propagandas un dezinformācijas mašinērija – ieslēdz radio vai televizoru, nopērc kioskā rīta laikrakstu, visur priekšā rēgojas Putins, dižais vīrs aiz Kremļa sienām, septiņdesmitgadīgais barvedis, alfa tēviņš ar dominējošo viedokli.
Jebkura brīvdomība ir apspiesta un iznīcināta saknē, no ielām un laukumiem brutāli tiek aizvākta jebkāda protestējošā opozīcija.
Tieši Antonova dzimtenē raksturīga citādi domājošo plašsaziņas līdzekļu slēgšana un totāla cenzūra. Laikrakstos lasāmais un TV kanālos attēlotais ir meli, meli un vēlreiz meli. Žurnālisti, lietojot karam apzīmējumu “karš”, var tikt iemesti cietumā ar termiņu līdz 15 gadiem, jo dīvaini uzbūvētajā Putina sabiedrībā jāizmanto segvārds “speciālā operācija”.
Pēdējie liberāli noskaņotie tautieši ir sakravājuši čemodānus un devušies prom, atpakaļ neatskatīdamies, opozīcijas līderi pūst aiz restēm, ļoti neliela daļa palikušo krievu, kam pretīga un nepieņemama Ukrainas okupācija, cieš klusu, lai apkārtējie dulburi neiemītu zemē un lai vara neizsludinātu par nodevējiem un “raskoļņikiem”.
Padomju Savienības valdošā gerontokrātija, vecišķie Kremļa vadītāji, miera baloži noteikti grozās mūžīgas atdusas vietā apakš zemes tā, ka zārkā grab kauli, uzzinot, ka Krievzemē arestē cilvēkus ar plakātiem “Karam nē!” Tas notiek militarizētā valstī, kur informatīvā vide iezīmējas ar agresīvi izkropļotu skatījumu un dzīvi parāda iluzorā, sadomātā pasaulē.
Zombēšana un smadzeņu skalošana televīzijas stacijās – īstenībā, kanalizācijas notekūdeņu renēs – notikusi gadiem ilgi, krievu sabiedrība ir nogatavināta, ka par pāridarījumiem Krievijai tās ienaidnieki, visāda veida nacisti un nacionālisti, tagad saņem pelnīto atmaksu un tiek bargi sodīti.
Krievu propagandas mašīnai ir milzīgs spēks. Kādudien tās ietekmes varenību aprakstīs vēstures grāmatās “Kā iedēt oliņas miljoniem ļaužu galvās”.
Cik tas nozīmīgi, liecina fakts, ka ieņemtajā Hersonā un citviet Ukrainā momentā ierodas telecentru pārņēmēji un pārslēdz iepriekš raidītās programmas uz Maskavas translācijas torni. Daži atzīst, ka masu ideoloģiskās apstrādes lādiņa saindēti un aplipināti jutušies jau pēc nedēļu ilgas Kremļa kanālu skatīšanās.
Kādreiz izplatītie ciešie sadzīviskie kontakti, draudzība, pat asinsradniecība kaimiņu ukraiņu un krievu starpā, informējoties un sazinoties, nestrādā, jo pretējā puse ir nohipnotizēta ar – “bet taisnība ir Putinam”!
RTR ēterā lakstīgala Solovjovs, nāves trubadūrs Kiseļovs, žultainā Skabejeva un citi kompānijas biedri zina savu darbu, ir augsta līmeņa, teicami sagatavoti un atalgoti profesionāļi, nepārspējami demagoģijas mākslā, kuri spējīgi malt savu malšanu un no jebkuras mušas izpūst ziloni.
Kā cirkus lāči, tagad krievi viegli apmācāmi jebkuram fokusam, piemēram, tūkstotim kopā figurāli atveidojot jauno nācijas ideoloģiskās vienotības “Z” zīmi un par to neprasot pat cukura graudu, pat ne vodkas glāzīti. Drīz masas cels rokas sveicienam – heil, Putin!
“Televizionščiku” darbs nešaubīgi tiks novērtēts. Visi līdzdalīgie ekrāna varoņi lielas krievu daļas stulbināšanā un apdullināšanā ar totalitārisma tvanu sēdēs blakām savam virsvadītājam, asiņu dzērējam, kara noziedzniekam Putinam uz apsūdzēto sola Hāgas tiesā.
Izslēgt propagandas televīziju nozīmēs to, ka gaiss kļūs ievērojami tīrāks un informatīvā higiēna – uzlabosies.
Bet arī visa tauta, pateicīgā Kremļa lakstīgalu publika, būdama paralizēta, ir līdzvainīga, līdzatbildīga un iesaistīta Vladimira Putina noziegumos.
Krievu atindēšana un atveseļošana, no jauna skaidrojot, kas ir “labi” un kas “slikti”, ievilksies uz ilgiem laikiem. Daudzi apmātie arī Latvijā vēl pēc 30 gadiem dzīvo pārliecībā, ka padomju gadi – tur gan dzīve bij kolosāla! Arī Krievijas deputinizācija, ja tā vispār sāksies un ja šo tautu kas spēj labot, būs smags, mokošs un garš process.
