Bestes apartamenti Kocēnos 0
Antra Viļuma, Dr. Arch.
Nelielas koka konstrukciju viesnīcas ēkas projekts netālu no Valmieras tika realizēts, lai izmitinātu sportistus un citus viesus netālu no tenisa hallēm, kas tika būvētas dažus gadus vēlāk. Viesnīcas projekts tapis kā apartamenti ar atsevišķu ieeju katrā numuriņā no ārtelpas, lai nebūtu lieku telpu un ekspluatācijas izdevumu. Bet gadu vēlāk, sākoties globālajai pandēmijai, tas izrādījās trāpījums desmitniekā ar koncepciju, ka viesi savā starpā nesatiekas. Katrai istabiņai ir atsevišķa ieeja, vieta automašīnai, turpat apkārt Kocēnos pastaigu takas un, protams, pieejamas arī sporta aktivitātes. Veiksmīgs projekts no daudziem aspektiem un arī pēc sešu gadu kalpošanas lieliski izskatās, saņēmis viesu augstu vērtējumu un var tikt dēvēts par pilotprojektu mūsdienīgai koka būvniecībai Latvijā.
Valmiera un apkārtnes pagasti šobrīd apsteidz citas Latvijas pilsētas un apdzīvotas vietas ar jaunu koka konstrukciju projektu attīstību – daudzdzīvokļu ēkas Mūrmuižā un Brenguļos, atbalsta centrs Solis Rīgas ielā 53A, AS Latvijas valsts meži klientu apkalpošanas centrs, sporta zāle, skolas piebūve un, protams, ne mazums atjaunotu vēsturisko koka būvju. Turpat Vidzemes Augstskolā jaunieši mācās ilgtspējīgu ēku būvniecību un notiek dažādas citas aktivitātes, apliecinot pašvaldības izpratni par klimata neitralitātes mērķu aktualitāti un arī vietējo uzņēmēju gatavību šādus projektus realizēt.
Maza atkāpe nepieciešama arī par Bestes apartamentu nosaukumu, jo tam tomēr ir vēsturiska izcelsme, lai arī līdzība ar angļu valodas vārdu best jeb labākie arī ir daļa no vietas nosaukuma vārda. Kādreizējā Rīgas–Tērbatas lielceļa un mūsdienu autoceļa A3 malā atrodas senā Bestes kroga ēka un Bestes jūdžakmens, kas ir vienīgais sava veida ceļu vēstures piemineklis Latvijā. Tajā iekalts uzstādīšanas gadskaitlis – 1686 – un attālums jūdzēs līdz Rīgai – 14 M. Kroga ēka sākotnēji bijusi koka būve, bet pēdējais būvapjoms no laukakmeņiem tagad ir dzīvojamā ēka Ābelītes. Senajās 17. gadsimta kartēs un tekstos krogs minēts kā Beste krug un Besde krug.
Par sākotnējo projekta ieceri un ar LEADER finansiālo atbalstu īstenoto projektu Apartamentu tipa ekonomiskās klases viesnīcas izveide novada presē intervēta SIA Kocēnu korti valdes priekšsēdētāju Iveta Brūniņa-Buile, kura atzīst, ka idejas aizmetņi meklējami aptuveni desmit gadu iepriekš. Pļava, kurai blakus atradusies viņu māja, bijusi skaista un vasarās ziedu pilna, bet stāvējusi neizmantota. Lielu daļu sava mūža Brūniņa-Buile nodarbojusies ar tenisu un vienmēr esot vēlējusies, lai būtu pašiem savi tenisa laukumi, lai tie nebūtu jāīrē. Tā arī tapusi šī ideja. Daudzus gadus projekts bija tikai sapnis, bet 2017. gadā bija pienācis īstais brīdis.
Saliekot visu vīziju kopā, izkristalizējies, ka lietderīgāk būtu veidot ne tikai tenisa laukumus, bet sporta un atpūtas kompleksu ar iespēju sportistus izmitināt. Šobrīd jāsecina, ka laimīgā kārtā izlēma vispirms būvēt viesu namu un pēc tam tenisa halles, jo viesi varēja izmantot apartamentus arī pandēmijas aizliegumu laikā. Apartamentu ēku uzbūvēja 2018. gadā, un Latvijas simtgadē Kocēnus rotāja jaunais koši izgaismotais viesu nams Bestes apartamenti. Esot pat dzirdēts, ka kocēnieši un viesi to iesaukuši par villu. Pēc tam 2019. un 2023. gadā tika uzbūvētas tenisa halles, kas ir piepūstas membrānas konstrukcijas.
Apartamentu ēkas arhitektūras ideju izstrādājis arhitekts Dēvijs Šīraks, uzklausot pasūtītāju vajadzības un vēlmes. Pasūtītāji atzīst, ka ar arhitektu Šīraku izveidojusies ļoti laba sadarbība un arī viņš aizrāvies ar dažādu risinājumu izstrādi, lai salīdzinoši nelielā būvapjomā izveidotu ērtas telpas. Piemēram, jumta forma un logi slīpajā plaknē padara otrā stāva telpas ērti lietojamas, lai gan to platība ir neliela.
Savstarpēji izdevīga sadarbība tolaik izveidojusies arī ar Kocēnu novada domi, jo, pateicoties idejai par sporta un atpūtas kompleksa izveidošanu un realizēšanu par pasūtītāja un Eiropas finansējuma līdzekļiem, pašvaldība uzņēmās un realizēja projektu par Ozolu ielas bruģēšanu līdz uzņēmējdarbības veikšanas vietai jeb sporta kompleksam.
Apartamentu ēkas projekta realizētājs Gatis Builis atceras, ka ideja par šāda tipa ēku ar ārējām galerijām jau bijusi pašiem, bet SIA Alberta projekts arhitekta Šīraka piedāvājums un risinājumi padarījuši būvapjoma arhitektūru pievilcīgāku. Piemēram, savstarpēji nobīdītu būvapjomu simetriskā kompozīcija veido apdares ritma vizuālo tēlu, bet tumšajā laikā fasādes izgaismojums papildina arhitektūras detaļu vertikālā un horizontāla ritma saspēli. Ēka veidota kā ekonomiskas klases viesnīca jeb dzīvokļi, kur izmantota pilnīgi visa telpu platība. Otrā stāva istabiņās jumta logi ir arī funkcionāls risinājums, lai nodrošinātu pietiekamu vietu mēbelēm, vienlaicīgi radot vizuāli atšķirīgu interjera estētiku. Stiklotas durvis un neliels horizontāls logs pie virtuves virsmas ir gan labas detaļas koka fasādē, gan papildu gaismas avoti.
Ēkas koka konstrukcijas ražotas netālu esošajā uzņēmumā Karkasa māja Mūrmuižā, kas galvenokārt realizē projektus Skandināvijas tirgum, bet vienmēr gatavi ieguldīt laiku un zināšanas arī vietējos pasūtījumos. Būvinženieris un SIA Karkasa māja īpašnieks Māris Freimanis atceras, kas saņēmis šo projektu no Alberta projekta arhitektiem, sarēķinājis tā ražošanas izmaksas, bet bijuši atsevišķi risinājumi, ko viņš piedāvājis mainīt ārējā apdarē un jumta konstrukcijā. Freimanis atzīst, ka saskatījis iespēju optimizēt ražošanas risinājumus un viņa piedāvājums arī būtiski nemainīja arhitekta ideju un kopējo ēkas stilistiku. Viena no izmaiņām bijusi apdares dēļu virziens, jo, nedaudz pamainot vertikālo un horizontālo apdari, esot izdevies optimizēt paneļu ražošanas procesu. Bet jumta konstrukcijai tradicionālo atsaišu vietā izmantota papildu sija. Pēc izmaiņu saskaņošanas sākta koka konstrukciju detalizācija ražošanas vajadzībām, un jebkādus jautājumus esot bijis viegli un ātri atrisināt gan ar arhitektu, gan pasūtītāju. Pēc tam arhitekti izmaiņas kopā ar saviem būvinženieriem ieviesa savā modelī, kas tika uzturēts bez liekas detalizācijas.
Saražotie sienu paneļi no ražotnes tika vesti jau ar ārējo apdari, bet logi tika montēti uz vietas objektā. Tikai gala sienām dēļu vertikālā apdare tikusi veidota uz vietas būvlaukumā, lai lieki nesadārdzinātu transportēšanas izdevums, vedot nestandarta izmēra paneļus, vai neradītu liekas detaļas, savienojot vertikālo koka dēļu apdari. Koka karkasa konstrukcijas montāža esot aizņēmusi aptuveni nedēļu. Katru dienu uz būvlaukumu piegādāti montāžai nepieciešamie nesošās un norobežojošās konstrukcijas paneļi un nedēļas noslēgumā bijis jau pilnībā no lietus pasargāts būvapjoms. Kopumā viss ēkas būvniecības un montāžas process bija seši mēneši.
Projekta arhitekts Šīraks un koka karkasa ražotājs Freimanis atzīst, ka šis projekts bijis veiksmīgas sadarbības piemērs. Pasūtītājs bijis atsaucīgs un ātri reaģējis uz izmaiņu apstiprināšanu. Viss projekts bijis izstrādāts arī BIM vidē, un tas atvieglojis arī daudzus būvniecības procesa posmus. Te gan jāpiemin arī fakts, ka Freimanis ir ne tikai paneļu ražotājs, bet arī būvinženieris, bet pasūtītājs Gatis Builis arī ir saistīts ar būvniecību, tāpēc, iespējams, daudzi jautājumi neprasīja lieku skaidrošanu, jo visi iesaistītie bija nozares profesionāļi.
Koka karkasa konstrukciju rūpnieciski ražotu paneļu ēkā Bestes apartamenti iespējams pārnakšņot 49 viesiem, lai gan kopā ir tikai 12 istabas. Ņemot vērā sporta aktivitāšu specifiku, ir arī divstāvu gultas un četrvietīgas istabas, kā arī iespējams nodrošināt gan istabiņu ģimenei ar bērniem, gan nakšņošanu vienam vai diviem cilvēkiem. Katrā apartamentā ir virtuve ar visu aprīkojumu. Visās istabās ir ērtas vietējā ražotāja koka gultas, gultas veļa, un kopumā izdevies radīt mājīgu un funkcionālu latvisku interjeru.
Bestes apartamentu interneta reklāmā minēts, ka «naktsmītne atrodas šosejas Rīga–Valmiera malā, mierīgā Kocēnu privātmāju rajonā, 3 km attālumā no Valmieras Olimpiskā centra, Valmieras peldbaseina, 5 km attālumā no Valmieras centra un tikai 5 minūšu pastaigas attālumā no Kokmuižas pils kompleksa. Blakus ir sabiedriskā transporta pietura, kas ļauj ērti nonākt Valmieras pilsētā un atpakaļ. Aktīvākie viesi var doties uz blakus esošo tenisa halli un izmēģināt savas prasmes tenisa spēlē. Pavisam tuvu ir arī Kocēnu zirgaudzētava, kur var vērot zirgu trenēšanu vai pieteikt izjādes zirga mugurā».
Projekta realizētājs Builis atzīst, ka viņam patīk koks un šāds ēkas risinājums bijusi loģiska izvēle. Viņš arī atzīst, ka liela pievienotā vērtība esot attālinātai inženierkomunikāciju regulēšanas iespējai, jo tādējādi iespējams taupīt visus resursus. Tiekot domāts arī par citām optimizācijas un automatizācijas iespējām gan apartamentos, gan sporta telpās, lai samazinātu gan darba apjomu, gan izmaksas. Vaicāts par ēkas nolietošanos vai remontu vajadzībām, Builis atbild, ka pagaidām tie bijuši tikai atsevišķi gadījumi un galvenokārt nepilnības atklājušās pirmajā pusgadā.
Apkopojot dažādu resursu informāciju un sarunās saklausīto, secinājumi ir pārsteidzoši pozitīvi. Pirmkārt, par viesu namu ir lasāms vairāk nekā 600 pozitīvu atsauksmju, bet viesus galvenokārt ir iepriecinājis interjers un ērtie apstākļi, nevis koka konstrukcijas. Lai gan koka klātbūtne telpu apdarē pazeminot asinsspiedienu un varbūt dabīgie materiāli ir uzlabojuši arī viesu noskaņojumu. Otrkārt, projektā iesaistītie slavē viens otru un novērtē sadarbību, bet labās sadarbības rezultātu apliecina ēkas arhitektūras kvalitāte. Treškārt, gribētos pievērst uzmanību tam, ka šis bija projekts Apartamentu tipa ekonomiskās klases viesnīcas izveide un to varēja izdarīt no rūpnieciski ražotām koka karkasa konstrukcijām. Varbūt līdzīgā veidā Latvijā varētu būvēt arī ekonomiskās klases bērnudārzus, skolas un varbūt pat dzīvokļus?
