Bērzu un priežu mežos vairāk ugunsgrēku. Kā klimata pārmaiņas ietekmēs mežu degšanu 2
Mežu platības vairāku simtu gadu laikā Latvijā ir pieaugušas, bet ugunsgrēku daudzums un izdegušās platības kopumā samazinās, secinājis Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes asociētais profesors Normunds Stivriņš, kurš 78. Latvijas Universitātes starptautiskajā zinātniskajā konferencē informēja par jaunākajām atziņām mežu ugunsgrēku aktivitātē.
Ugunsgrēki sākas agrāk
“Ugunsgrēki pašlaik notiek arvien mazāk. Taču pirmie ugunsgrēki parādās vismaz mēnesi, divus agrāk, nekā tas bija kādreiz.
Visvairāk meža ugunsgrēku ir ap lielajām apdzīvotajām pilsētām,” norāda N. Stivriņš.
Pētījumi liecina, ka īpaši daudz meža ugunsgrēku bijis, piemēram, 1905. gadā, kad dedzināja muižas. Meža ugunsgrēkus veicina arī klimata pārmaiņas.
Svarīgs mitrums, nevis temperatūra
“Mēs esam ļoti atkarīgi no Ziemeļatlantijas un Baltijas jūras ūdens virsmas temperatūras, kas nosaka atmosfēras cirkulāciju. Ja, piemēram, Ziemeļatlantijā izveidojas vēsāks periods, notiek mazāka ūdens iztvaikošana, pie mums valda sausums.
Un, jo sausāks, jo vairāk meža ugunsgrēku. Neatkarīgi no gaisa temperatūras arī mazajā ledus laikmetā, kad ziemas un vasaras bija krietni vēsākas, sausuma dēļ bija vairāk ugunsgrēku.
Savukārt, kad Austrumlatvijā gaisa temperatūra paaugstinājās par 2,3 līdz 3 grādiem, reģistrēts mazāk ugunsgrēku.” Šie secinājumi noder, modelējot situācijas attīstību tuvākajā nākotnē.
“Ja temperatūra kļūs augstāka, mainīsies veģetācija un ugunsgrēku skaitam vajadzētu samazināties,” pieļauj ģeologs.
Pirms aptuveni sešiem tūkstošiem gadu Latvijas teritorijā valdīja silts un mitrs klimats, savukārt periods no 16. gadsimta līdz 19. gadsimta vidum tika dēvēts par mazo ledus laikmetu
Ja ainavā ir bērzi, ugunsgrēku skaits palielinās
Pētnieki arī pētījuši, kāda ir veģetācijas ietekme uz meža ugunsgrēkiem. Ja ainavā ir bērzi, ugunsgrēku biežums un iespējamība palielinās. Šī likumsakarība attiecas arī uz priedēm. Ja ainavā ir platlapju koki, ugunsgrēku risks samazinās.
“Latvija ir unikāla Eiropā ar to, ka šeit ir ne tikai mežu ugunsgrēki, bet arī purvu ugunsgrēki. Tas ir fenomens, kas jāņem vērā,” uzsver ģeologs.
Purvu ugunsgrēku specifika – tie deg ne tikai ar atklātu liesmu, bet arī dziļumā ar gruzdēšanu.
“Pašreizējās zināšanas apstiprina, ka ugunsgrēkus purvos regulē gruntsūdens. Ja tas atrodas samērā tuvu zemes virsmai, tad degšana un gruzdēšana notiks vairāk pa virspusi.
Savukārt, ja gruntsūdens līmenis ir zems, tad var notikt bīstamāks process – degšana no virsmas pāriet apakšējos purva slāņos, kur veidojas lieli tukšumi, kas ir bīstami. Tajos var iekrist cilvēks vai dzīvnieks,” saka pētnieks.
Viņš arī norāda – ja klimats turpinās kļūt siltāks, gruntsūdeņu līmenis būs zemāks un pastāv iespēja, ka ugunsgrēks, kas sācies šogad, var gruzdēt dziļākos slānos līdz pat nākamajam gadam, kad degšana var atsākties ar pilnu jaudu un uguns pārmesties uz līdzās esošajām meža audzēm.
Šogad degšana sākās jau janvārī
Šī gada pirmie meža ugunsgrēki reģistrēti 20. janvārī Ventspilī un Talsu novada Ģibuļu pagastā, kur abos gadījumos dega meža zemsedze un atkritumi nelielā platībā.
Pērn Valsts meža dienests dzēsis 1106 meža ugunsgrēkus ar kopējo uguns skarto platību aptuveni 821,66 ha, no tiem 225,10 ha jaunaudzes.
Visvairāk meža ugunsgrēki ir reģistrēti Rīgas reģionālās virsmežniecības teritorijā – 474, kas ir gandrīz puse no kopējiem reģistrētajiem meža ugunsgrēkiem valstī, un kopējā uguns skartā meža platība ir 310 ha.
16. janvārī Latvijā reģistrēts arī šī gada pirmais kūlas ugunsgrēks – Rīgā, Lucavsalā, dega pērnā zāle 100 kvadrātmetru platībā, bet 20. janvārī pērnā zālē hektāra platībā dega Zilupes novadā.
Salīdzinot ar citiem gadiem, šogad pirmais kūlas ugunsgrēks reģistrēts vairāk nekā mēnesi agrāk – 2019. gadā pirmais kūlas ugunsgrēks dzēsts 21. februārī Ugālē, kur pērnā zāle dega pushektāra platībā. Savukārt 2018. gadā pirmais kūlas ugunsgrēks reģistrēts 11. martā Liepājā, kur dega niedres piecu kvadrātmetru platībā.
