29
Gribējis pārdot bērzu sulu
Policijai pensionārs skaidroja, ka 8. aprīlī neviens pie viņa mājās neesot bijis un nevienam neko neesot pārdevis, bet 9. aprīlī sapratis, ka puisis nāk pie viņa pirkt bērzu sulu, bet, kad uzzinājis, ka grib šņabi, tad iedevis to un teicis, lai vairs nenāk. Konfrontācijā Z. Ozols gan precizēja, ka no bērzu sulas, ko viņš piedāvājis, kaimiņš atteicies un pats paņēmis šņabi, ko ieraudzījis priekštelpā. Z. Ozols nav protestējis, jo zinājis Mārtiņa noziedzīgo pagātni un viņam bijis bail, turklāt sētā redzējis automašīnu ar vēl kādu cilvēku. Savukārt jauneklis teica, ka par nekādu bērza sulu runa neesot bijusi.
Pensionārs atzina, ka arī iepriekš viņš pāris reižu ir cilvēkiem pārdevis alkoholu un cigaretes, bet tikai kopš 2015. gada 7. marta, savas dzimšanas dienas, kad palicis 77 gadus vecs un kad interesantā kārtā ticis pie šīm precēm. Proti, nācis ar kājām mājās no Vecumnieku centra, kad pie viņa piestājis kāds “Volkswagen Golf”, kura vadītājs, nepazīstams vīrietis, prasījis ceļu un piekritis viņu aizvest līdz mājām. Braukuši, un tad negaidīti vīrietis piedāvājis nopirkt no viņa divas piecu litru kannas ar šņabi un 13 blokus cigarešu, ko viņš arī iegādājies par 150 eiro. Preces viņš pircis gan savām vajadzībām, gan lai norēķinātos par lauku darbiem.
Savukārt par bisēm paskaidroja, ka viena no tām ir legāli pirkta, bet tai beidzies glabāšanas termiņš, bet otru pirms apmēram 15 gadiem atradis kādā pamestā mājā. Eksperti abas bises atzina par šaušanai derīgām.
Stāstu izdomājis
Tiktāl izmeklēšanā izskanējušās versijas par notikušo. Kad Z. Ozolam ieminos, ka viņš patiešām neticami ticis pie nelegālā alkohola un cigaretēm, viņš kautrīgi atklāj, ka stāstu sadomājis, jo policijai bijis kaut kas jāsaka… Kur patiesībā mantu dabūjis, neteic. Tomēr uzskata, ka tas nav liels pārkāpums, jo dzeramo un cigaretes izmantojis kā samaksu izpalīgiem savas sētas un meža darbos. Tā daudzi laukos darot.
Man personīgi Z. Ozols neatstāj krimināla rakstura vai sociāli zema slāņa cilvēka iespaidu. Lasa avīzes, seko sabiedriskai un politiskai dzīvei. Lepojas ar godarakstu un medaļu par piedalīšanos 1991. gada barikādēs cīņā par Latvijas neatkarību. Kaut arī viņa dzīvojamā māja ir tuvu sabrukšanai un kārtību iekšpusē varētu vēlēties labāku, pensionārs ir mundrs, savos teju 79 gados joprojām staigā kājām daudzus kilometrus, dodas turp un atpakaļ uz Vecumnieku centru, kas kopā ir desmit kilometri. Dzīvo viens. Ir auto, taču vadītāja tiesību vairs nav. Diemžēl Z. Ozola kontā ir smags negadījums 1985. gadā. Pensionārs stāsta, ka toreiz viņa vadītais auto ieslīdējis grāvī un gājis bojā pasažieris. Par to Z. Ozols dabūjis četru gadu cietumsodu, no kā atsēdējis divus gadus un astoņus mēnešus. Arī par 2015. gadā kratīšanā atrastajām nelikumīgajām bisēm saņēmis piecus mēnešu cietumsodu nosacīti.
Tomēr Z. Ozols uzskata, ka policija rīkojusies nekrietni, izprovocējusi, izmantojusi pret viņu bijušo noziedznieku. M. Dubrovski 2014. gadā policija patiešām bija aizturējusi par uzbrukumu un īpašuma postīšanu grupā, par ko viņš 2016. gadā saņēma gadu un astoņu mēnešu cietumsodu. Pensionārs domā, ka kāds iekārojis viņa sētu un mežu.
Policija nekomentē
Valsts policija kategoriski atteicās komentēt Z. Ozola lietu, tomēr liekot saprast, ka bijis pamats veikt pret viņu operatīvus eksperimentus.
Ļaudis Vecumniekos, ar kuriem aprunājos, par Z. Ozolu neteica neko sliktu. Kad bijis jaunāks, dejojis un darbojies folkloras kopā. Arī pašvaldības sabiedriskās kārtības nodaļas vadītāja Edgara Poļa uzmanību cilvēks neesot izpelnījies. Kaimiņi par viņu neesot sūdzējušies. Vienreiz tikai pats Z. Ozols ziņojis par kaimiņu, kas 2016. gada 31. decembrī viņa automobilim sadūris riepas, bet tur iesaistījusies Valsts policija.
“Vienīgais, ko varu pateikt, ka policijai noteikti bija pierādījumi, lai veiktu eksperimentu ar iezīmēto naudu un sarunas ieraksta sistēmu pret minēto personu – ja to nebūtu, tiesnesis nedotu atļauju veikt eksperimentu,” man saka Bauskas rajona prokuratūras virsprokurors Zintis Mickevičs.
