Saasinoties starptautiskajai konkurencei eksporta tirgos, Latvijas bērzu sulas tecinātāji šogad atgriežas pie pirmsākumiem – lielāks fokuss uz vietējo tirgu ar atsevišķiem pasūtījumiem no ārzemēm. 1
Tāpat tiek meklēti papildu biznesi. Piemēram, Liberts biznesa idejā pārvērtis sistēmu, kā viņš pats līdz šim tecinājis bērzu sulu – plastmasas tapa, uz kuras vienlaicīgi var uzkarināt savākšanas maisu. Pretstatā tradicionālajām koka tapām, Liberta izstrādātais komplekts ir ne tikai kokiem saudzīgāks, bet arī ērtāks.
“Ar tādu komplektu mēs noteikti varam pārsteigt skandināvus, ir jau notikušas pirmās sarunas. Mums jau ir izstrādāts gan dizains, gan iepakojums, un es ļoti ceru, ka nākamgad mēs būsim Somijas tirgū ar saviem komplektiem. Tā nav sula, nav koka izstrādājums, bet gan mūsu “know-how”, ko mēs mākam pasniegt,” norāda Liberts un piebilst, ka Lietuvā produkts jau tiek tirgots.
Savukārt Labanovskis mēģina vēl vairāk dažādot bērzu sulas produktus. Tagad viņš mēģinās iekarot eksportu, ražojot gastronomijas deficītu – bērzu sulas sīrupu. Pretstatā kļavu sīrupam, no bērzu sulas ražotais nav tik salds un ir lietojams ar grilētu gaļu, salātos kā mērce, marināde. Šobrīd pat svaigās bērzu sulas konkurenti ukraiņi un baltkrievi neražo šo sīrupu.
“Tas noteikti ir tas ceļš, kas mums ir ejams, jo ar klasisko – daudzumu un cenu – mēs nevarēsim konkurēt, arī dažādu iemeslu dēļ – mūsu ekonomika, nodokļi un tamlīdzīgi. Tāpēc jādomā jauni produkti, kā vairāk pievienot to vērtību,” uzskata Labanovskis.
Lai lēni uz liesmas tvaicētu sulu un iegūtu desmit litrus sīrupa, vajadzīgi 100 litri svaigas bērzu sulas. Vajadzīgā apjoma iegūšanai ar paša bērziem vairs nepietiek, tādēļ jaunajam produktam Labanovskis šopavasar bērzu sulu iepērk.
Viņš jau šopavasar vēlējās noalgot vairākas zemnieku saimniecības, dodot gan darbu lauku ļaudīm, gan zemniekiem iespēju piepelnīties ar sulas vākšanu un nodošanu pirms sējas darbiem. Taču radās problēmas ar Lauku atbalsta dienestu (LAD). Labanovskis uzrakstījis projektu Eiropas Savienības fondu naudas saņemšanai, taču saņēma atteikumu. Viņaprāt – nepamatotu.
“Ņemot vērā, ka es savā uzņēmumā pēdējos divus gadus ieguldu diezgan cītīgi, tad man gada bilance ir negatīva, jo nopērkam vārītāju, nopērkam dažādas iekārtas, un, kā to interpretēja LAD, tad man esot bankrota draudi. Taču viņi neizvērtēja, kā man tie mīnusi ir radušies. Līdz ar to mēs nevarējām dabūt naudu iekārtu iegādei. Tāpēc uz šo gadu šis projekts ir apstājies,” atzina Labanovskis.
