Bērzu sulas tecinātāju naudas reni eksporta tirgos pamatīgi sausina konkurenti 1
Latvijas bērzu sulas tecinātāju sulīgo naudas reni eksporta tirgos pamatīgi sausina konkurenti no Baltkrievijas, Ukrainas un Somijas, svētdien vēstīja raidījums “LNT Ziņu TOP 10”.
Linardam Libertam Ikšķiles novadā bērzu sulas pārstrāde raudzētā dzērienā, bērzu sulas vīnā un dzirkstošajā vīnā kā Latvijas mazā biznesa veiksmes stāsts sākās pirms pieciem gadiem. “Pāris gadus atpakaļ mums bija ļoti labs eksports, mēs eksportējām raudzētu bērzu sulu uz Taivānu. Aizsūtījām trīs konteinerus, kas naudas izteiksmē bija ļoti, ļoti daudz,” stāstīja bērzu sulas produktu “Libertu” ražotājs Liberts.
Lielas eksporta ambīcijas ar sasaldētu bērzu sulu un dzirkstošo bērzu sulu arī uzņēmējam Ervinam Labanovskim Smiltenes novadā. “Tie apjomi, nu, padomājiet paši, piegādāt Lielbritānijas tirgum vai Ķīnas tirgum, ja izdodas to izdarīt, tie apjomi ir milzīgi. Tie ir miljons litri,” sprieda bērzu sulas produktu “Birzī” ražotājs Labanovskis.
Vēl pērn šo abu uzņēmēju tecināto Latvijas bērzu sulu dzēra Vjetnamā, Ķīnā, Honkongā, Vācijā, Francijā, Spānijā, Lielbritānijā un Nīderlandē. Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA) gan uzsver, ka eksporta ģeogrāfija ir nozīmīga, taču varētu vēlēties lielāku nosūtīto produktu vērienu. Kā spriež LIAA vadītājs Andris Ozols, apjomi naudas izteiksmē patlaban ir salīdzinoši niecīgi – runa ir vien par simtiem tūkstošu eiro ieņēmumiem uz visu valsti, nevis miljoniem. Salīdzinājumam – mellenes vien uz Ķīnu tirgojam katru gadu par vairākiem miljoniem.
Taču šopavasar Latvijas bērzu sulas tecinātājiem pat šie simti tūkstošu eiro ies garām.
“Konkurence ir milzīga. Ukraiņi, baltkrievi ir krietni lētāki, krietni apjomīgāki. Ukrainim iekārtas ļauj saražot 100 000 pudelītes stundā, bet man, protams, tādas iekārtas un produkti pat piedāvājumā nav,” norādīja Liberts. Ja iepriekšējās sezonās sula iegūta no urbumiem 400 bērzos, tad šopavasar straujš kritums – nu vairs tikai nedaudz virs simts.
