Bērzu sula pirmās stundas – bioloģiski aktīvāka. Kāds spēks šajā dabas veltē 0
Kaut arī šopavasar zemi vietumis vēl klāj sniega sega, citur jau var nobaudīt pirmos kļavu vai bērzu sulu malkus!
Pirmās 3 – 4 stundas pēc bērzu sulas iztecināšanas tā satur bioloģiski aktīvo ūdeni, kurā molekulas nav izkliedētas, bet gan sakārtojušās kopās, ko dēvē par šķidrajiem kristāliem. Šādā formā cilvēka organismā nonākušais šķidrums daudz vieglāk iesaistās vielmaiņas procesos un tiek izmantots ievērojami efektīvāk. Tautā to dēvē par dzīvo ūdeni. Tas satur glikozi, saharozi un fruktozi, kas labvēlīgi ietekmē cilvēka šūnu funkcionēšanu. Sula ir spēcinoša, attīroša un viegli diurētiska.
Pastiprināta šķidruma uzņemšana – vismaz divi litri dienā tīra ūdens vai, kamēr vēl tas iespējams, svaigas bērzu sulas – ir viens no organisma attīrīšanas veidiem. Ja pavasarī izdzer vismaz 10 litrus tikko tecinātas sulas, var izskalot visus ziemā uzkrājušos sārņus, tostarp no urīnizvadceļiem – sāļus.
Tautas medicīnā bērza sulu lieto vispārējai organisma stiprināšanai, kā arī mazasinības, angīnas, furunkulozes ārstēšanai. Kā ļoti labu līdzekli dažādu nieru slimību, nierakmeņu un žultsakmeņu gadījumā, kā arī ādas slimību dziedināšanai iesaka lietot bērzu lapu uzlējumu bērzu sulā.
To dzer pa glāzei no rīta tukšā dūšā un vēl divas reizes dienā 30 minūtes pirms ēšanas.
Svaigu bērzu sulu pa glāzei dzer 2 – 3 reizes dienā kā vieglu, tonizējošu, žultsdzinēju, diurētisku un atkrēpošanu veicinošu līdzekli mazasinības, plaušu slimību, bronhīta, tuberkulozes, neirožu, dzeltes, nieru, urīnpūšļa akmeņu, ādas slimību, podagras, reimatisma, ekzēmas, aterosklerozes un saaukstēšanās slimību gadījumā.
Tikai slāpju vien remdēšanai bērzu sulu var dzert arī vairāk. Uzglabāšanai liet traukos vērts to, kas paliek pāri.
Katram ir sava bērzu sulas raudzēšanas metode, tādēļ var izmēģināt jebkuru no citu pārbaudītajām receptēm. Piemēram, pilda pudelēs un uz katru litru pievieno 2 – 3 ēdamkarotes cukura. Lai nerastos pelējums, pievieno vēl uz litru pa vienai rozīnei. Saskalina, aizkorķē un guļus noliek pagrabā vai citā aukstā vietā. Pudeli nedrīkst piepildīt pilnu, jo rūgstot veidojas gāzes.
Sulu var saliek arī šampanieša pudelēs, aizkorķēt, nostīpot, un korķa izšaušanās ir garantēta! Šādu dzērienu vajadzētu izlietot līdz vasaras vidum.
Jo vairāk pievieno cukura, jo aktīvāk notiek rūgšana. Līdzīga iedarbība esot arī upeņu zariem, kas piedevām rada vieglu upeņu piegaršu. Neparastākai buķetei var pielikt pa šķēlītei citrona vai apelsīna.
Ir saimnieces, kuras līdz vārīšanās temperatūrai uzkarsē bērza sulu, kam uz litru pievienotas 2 – 3 ēdamkarotes cukura, un pēc garšas – citronskābe vai svaigi spiesta citrona sula. Samaisa, lai izkūst cukurs, un nokāš. Vēl karstu pilda stikla pudelēs, aizkorķē un minūtes 15 karstā ūdenī (90 °C) pasterizē.
No bērza sulas var pagatavot arī kvasu. Ir lieliski, ja ir pieejams kāds koka trauks, vislabāk – ozolkoka. Tajā ievieto rudzu maizes garoziņas vai sausiņus. Apmēram pēc divām dienām sākas rūgšana.
Pievieno ozola mizas, kaltētus diļļu kātus, ķiršu lapas vai ogas (saldētās noteikti jāatkausē). Pēc divām nedēļām kvasam vajadzētu būt gatavam.
Pēc citas receptes kvasu gatavo, bērza sulu uzsildot līdz 35 °C. Uz litru pievieno 10 – 20 gramu rauga. Uz 3 – 4 dienām novieto vēsā vietā. Šajā laikā sula kļūst duļķaināka un viegli skābena. Nākamās 2 – 3 nedēļas rūgšana notiek uz sulā esošo dabīgo cukuru rēķina. Tad pilda traukos uzglabāšanai vai lietošanai. Tumšā vēsā vietā rūgšana palēninās vai apstājas, un kvass glabājams 3 – 4 mēnešus. Jāraugās, lai dzēriena virspusē neveidojas pelējums, jo tas var liecināt par produkta bojāšanos.
Kamēr sulas ir svaigas, tās var izmantot ūdens vietā, gatavojot tēju, kafiju, zupu vai marinējot gaļu. Ar tām var skalot matus.
Starp citu, bērza sulu var arī sasaldēt un karstā vasaras dienā atlaidināt un dzert kā svaigu!
