Bērzu sulās par daudz mikroorganismu 18
Līdz šim veiktie pētījumi Latvijā pārsvarā tika vērsti vairāk uz bērzu sulas pozitīvajām īpašībām un to labvēlīgo ietekmi, bet, tā kā sula var tikt iegūta no bērziem, kas aug ļoti dažādās vietās, piemēram, pilsētās vai kapos, svarīgi noskaidrot, cik daudz no potenciāli piesārņotas vides nelabvēlīgajiem elementiem var nonākt sulā.
Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts “Bior” pirms diviem pavasariem sāka pētījumu ar mērķi novērtēt sulas ķīmisko sastāvu, tā atklājot iespējamos riskus. Kopumā bērzu sulās zinātnieki meklēja 30 dažādus savienojumus, kā arī potenciāli kaitīgas vielas, piemēram, smagos metālus. Tika ņemti vairāk nekā 80 paraugi gan no privātpersonām, gan no veikalā un tirgū nopērkamām sulām. Paraugi ievākti, cenšoties aptvert visu Latvijas teritoriju, kā arī pa paraugam ienācies no Lietuvas un Igaunijas.
Pētījuma rezultāti rāda, ka Latvijas bērzu sulās ir augsts kopējais mikroorganismu skaits, kas nav īpaši laba ziņa. Pētnieki atzīst, ka bērzu sulas, kas satur lielu mikroorganismu skaitu, varētu nelabvēlīgi ietekmēt veselību jutīgajām iedzīvotāju grupām – maziem bērniem, senioriem, grūtniecēm. Būtiski, ka mikroorganismu avots sulā lielākoties ir apkārtējā vide un trauki, ar ko sula nonāk saskarē. Sulas, kas ievāktas un glabātas nesterilos traukos, satur krietni vairāk mikroorganismu nekā sula no steriliem traukiem. Un te nu jābūt uzmanīgam, jo, piemēram, kādā paraugā pat tika novērota baktēriju – koliformu – klātbūtne, kas tieši liecina, ka nav ievērota pietiekama trauku higiēna. Dažādu elementu saturs bērzu sulā atšķiras starp paraugiem, tomēr tādus zināmākos industriālos piesārņotājus kā niķelis, arsēns, kadmijs, alva, bārijs un svins arī varot atrast. Tomēr to daudzums esot ļoti mazs un tas nevarētu ietekmēt patērētāju. Pagaidām nav novērota tendence, ka no pilsētvides ņemtās sulas būtu piesārņotākas par tām sulām, kas iegūtas no bērziem mežā vai pļavā, tomēr, sulas tecinot, jāpievērš uzmanība apkārtējās vides kvalitātei.
