Bērziņš: veselības aprūpes finansējums jāpalielina vēl straujāk 0
Valsts prezidents Andris Bērziņš uzskata, ka veselības aprūpes finansējums jāpalielina vēl straujāk, ko viņš plāno pārrunāt trešdien arī ar premjeru, aģentūru BNS informēja Valsts prezidenta kancelejā.
Otrdien Bērziņš tikās ar veselības ministri, lai sīki iepazītos ar ministrijas plāniem veselības aprūpes finansējuma palielināšanai, tostarp plānotajām izmaiņām mediķu darba samaksā, lai pakāpeniski atjaunotu mediķu algas vismaz pirmskrīzes līmenī.
Veselības ministre Circene izklāstīja ieceri gada laikā panākt algu pieaugumu mediķiem par 17% un ik gadu veselības aprūpes finansējumu palielināt par 0,2% no IKP, lai 2020.gadā sasniegtu 4,5% no iekšzemes kopprodukta.
Valsts prezidents atzina, ka tā ir tikai minimāli nepieciešamā summa, bet uzskata, ka pieaugums nebūs pietiekams.
“Atbalstu šo ieceri pilnībā, bet uzskatu, ka pieaugums tomēr ir plānots par mazu, ja salīdzinām kaut vai ar mūsu kaimiņvalstīm. Beidzot ir jābūt ilgtermiņa stabilam un prognozējamam finansējumam veselības aprūpei Latvijā, jo veselība ir nozīmīga ikvienam no mums. Arī mediķu darba samaksas sistēma nekādā veidā nav samērojama ar ārstu izglītības ilgumu un darba atbildības līmeni,” uzskata Bērziņš.
Circene informēja, ka 2.aprīlī valdības vērtējumam tiks nodots veselības obligātās apdrošināšanas koncepcijas projekts, kas ietver finansējuma pieaugumu veselības aprūpē laikā no 2014. līdz 2020.gadam, sasniedzot vidējo darba samaksu ārstiem 1391 lata apmērā pirms nodokļu nomaksas, bet ārstniecības un pacientu aprūpes personām 836 latu apmērā pirms nodokļu nomaksas.
Līdz ar to plānotais nepieciešamais papildu finansējums tuvākajam gadam būs 40 miljoni latu, no kura aptuveni puse paredzēta pirmajam algu palielinājuma posmam, kas ir līdz 613 latiem pirms nodokļu nomaksas ārstiem un līdz 367 latiem pirms nodokļu nomaksas ārstniecības un veselības aprūpes personām.
Pārējie prasītie 10 miljoni tiks novirzīti kompensējamajiem medikamentiem, un 10 miljoni latu ir iekļauti tarifā, lai nosegtu pieaugošās izmaksas, ko galvenokārt veido energoresursu cenu pieaugums.
