Bērziņš: Sabiedrības nākotne ir sieviešu rokās – vīriešu loma demogrāfijā ir sekundāra 0
Latvijas demogrāfijas situācija kļūst arvien satraucošāka, un šis jautājums izskanēja arī TV24 raidījumā “Dr. Apinis”, kur savās pārdomās dalījās Latvijas Universitātes rektors un ekonomists akadēmiķis Gundars Bērziņš. Pasaules tendences un to ietekme uz Latviju norāda uz nopietniem izaicinājumiem, kas skar ne tikai dzimstību, bet arī sabiedrības attieksmi pret ģimenes nozīmi.
“Demogrāfijas situācija, kādu mēs šobrīd redzam Latvijā, nav nekas unikāls. Līdzīgas tendences novērojamas lielākajā daļā pasaules valstu, izņemot atsevišķas vietas, piemēram, Āfrikas vidienē, kur ir pozitīva demogrāfiskā dinamika,” skaidro akadēmiķis Gundars Bērziņš. Viņš uzsver, ka negatīvās tendences lielā mērā saistītas ar izmaiņām sabiedrības struktūrā un dzīvesveidā, tostarp vecumā, kad sievietes pirmo reizi kļūst par māmiņām.
“Eiropā pirmais bērns vidēji piedzimst 29 gadu vecumā, un Latvijā šis vecums ir līdzīgs – aptuveni 28 gadi. Tas nozīmē, ka sievietēm laika posms, kurā iespējama bērnu radīšana, būtiski sašaurinās,” norāda Bērziņš. Savulaik bērni piedzima daudz agrāk, un veselīgo dzīves gadu periods, kuros ģimenes varēja radīt pēcnācējus, bija garāks.
Viens no būtiskākajiem demogrāfijas izaicinājumiem Latvijā ir sieviešu skaita samazinājums reproduktīvajā vecumā.
“Dzimstības koeficients uz vienu sievieti Latvijā nav tik slikts, taču problēma ir tā, ka šajā vecuma grupā sieviešu kopējais skaits ir ievērojami mazāks nekā iepriekš,”
skaidro Bērziņš. Viņš uzsver, ka, no demogrāfiskā viedokļa, tieši sievietes reproduktīvajā vecumā ir galvenais faktors, kas nosaka sabiedrības ataudzi, savukārt vīriešiem šajā ziņā ir mazāka ietekme.
Runājot par iespējamiem risinājumiem demogrāfijas krīzes mazināšanai, Bērziņš ir skeptisks par materiālo stimulu efektivitāti. “Pasaules pieredze rāda, ka materiālie stimuli nav ļoti efektīvs līdzeklis dzimstības veicināšanai. Daudz nozīmīgāki ir sociālie faktori – ģimenes loma, attiecības sabiedrībā un ģimenes nozīmīguma apzināšanās,” viņš uzsver. Tieši ģimenes vērtību stiprināšana un sabiedrības attieksmes maiņa ir atslēga ilgtermiņa demogrāfisko problēmu risināšanā.
