Bērziņš: Rīgas pilī panākts atbilstošs rezultāts 0
Rīgas pils restaurācija parādījusi, ka arī šajā sfērā, saliekot kopā spēkus, var panākt atbilstošu rezultātu, pēc iepazīšanās ar Rīgas pilī paveiktajiem darbiem, žurnālistiem sacīja Valsts prezidents Andris Bērziņš.
Prezidents norādīja, ka pēc 150 gadiem dzīve ir piespiedusi veikt apjomīgus remontdarbus Rīgas pilī, taču, klausoties un vērojot izdarīto un to, kas vēl jāizdara, viņš uzskata, ka rezultāts būs tāds, ka vismaz nākamos 50 gadus pilo nevajadzēs remontēt.
Viņš arī pauda prieku par Rīgas pils atjaunošanas padomes priekšsēdētāja Imanta Lancmaņa ieguldījumu šajā sarežģītajā darbā.
“Gan uzraugi, gan celtnieki dara savu darbu, jo ir atraduši kopīgu valodu, un rezultātā būs vēl viena vieta, ar kuru mēs varēsim lepoties,” teica prezidents.
Bērziņš gan atturējās prognozēt to, kurš rudenī būs Rīgas pils saimnieks un pārgriezīs tās atklāšanas lentīti, uzsverot, ka galvenais vēstījums ir tāds, ka 1.novembrī pilī varēs ienākt.
“Telpas bez liela remonta kalpos daudziem prezidentiem,” sacīja Bērziņš.
Rīgas pils atjaunošanas padomes vadītājs Lancmanis, komentējot darbu gaitu, teica, ka viņam pirms gada šķitis, ka pils remontdarbus nevar paveikt labi un rūpīgi atvēlētajos termiņos, jo uzskatījis, ka temps ar kvalitāti nav savienojams, tomēr šis gads pierādījis pretējo.
Aģentūra BNS ziņoja, ka Valsts prezidents 2012.gadā pieņēma lēmumu uz remonta laiku no pastāvīgās rezidences Rīgas pilī pārcelties uz pagaidu rezidenci Melngalvju namā. Tūlīt pēc tam “Valsts nekustamie īpašumi” sadarbībā ar Rīgas pils atjaunošanas padomi uzsāka visus nepieciešamos darbus, lai Rīgas pilī, kuras atsevišķas daļas jau ilgstoši bija atradušās ļoti sliktā tehniskajā stāvoklī un faktiski bija apmeklētājiem slēgtas, sāktos remonts.
Rīgas pils atjaunošanas padome ir nodibināta, lai nodrošinātu Rīgas pils kā nozīmīga valsts kultūras pieminekļa saglabāšanu un atjaunošanu, sniedzot profesionālu viedokli projekta realizācijas gaitā. Padome ir finanšu ministra izveidota institūcija, kas veic projekta, tajā skaitā, izpētes un būvprojektu izstrādes darbu īstenošanas uzraudzību un Rīgas pils kompleksa pārvaldīšanas jautājumu koordinēšanu. Padomei paredzēts sniegt priekšlikumus par Rīgas pils kompleksa un tam pieguļošās teritorijas pārvaldīšanas jautājumiem, tai skaitā mākslinieciskajiem risinājumiem, izvēloties atbilstošāko restaurācijas metodi un attīstības risinājumus Rīgas pils kā nozīmīga valsts kultūras pieminekļa ilgtspējīgai saglabāšanai.
Pils rekonstrukcijas laikā 2013.gada 20.jūnija vakarā ēkā izcēlās ugunsgrēks. Kopējā pils degšanas platība bija 3200 kvadrātmetru – izdega jumta konstrukcijas un bēniņu telpa 2400 kvadrātmetru platībā, 4.stāvā – 600 kvadrātmetru platībā, bet 3.stāvā – 200 kvadrātmetru platībā.
