Bērziņš: Krievija neliek šķēršļus Eirāzijas pārvadājumu attīstībai 1
Neskatoties uz to, ka Krievijas ilgtermiņa stratēģija ir attīstīt savu ostu infrastruktūru un kravu pārvadājumus caur tām, kaimiņvalsts uzskata par ekonomiski pamatotu turpināt sadarbību ar Latviju Eirāzijas tranzīta pārvadājumu attīstības jomā, intervijā “Neatkarīgajai Rīta Avīzei” uzsver VAS “Latvijas dzelzceļš” (LDz) prezidents Edvīns Bērziņš.
Atgādinot pirms tam notikušo Latvijas un Krievijas dzelzceļu darba grupas sēdi, Bērziņš norāda, ka arī tajā diskutēts par sadarbības turpināšanu starptautisko koridoru ietvaros, no kuriem plašāk zināmais ir Jaunais Zīda ceļš savienojumā ar Ķīnu. Savukārt jauns koridors tiek attīstīts arī no Indijas, Irānas un Azerbaidžānas uz Eiropu, kas arī ir gan Latvijas, gan Krievijas interešu lokā.
Sagaidāms, ka šonedēļ starpvaldību komisijas sēdē tiks apliecināts, ka Latvija un Krievija abpusēji ir stabili biznesa partneri, ar kuriem var rēķināties arī citas transporta koridorā iesaistītās valstis, pauž LDz prezidents. “Nedrīkst notikt tā, ka šo valstu uzņēmumi iegulda savu naudu koridoru izveidē, bet koridors nestrādā sankciju vai citu iemeslu dēļ,” viņš noteic.
Bērziņš norāda: “Ne LDz, ne Krievijas dzelzceļam pašam nepieder neviena tonna piegādāto kravu. Jebkurai kravai ir savs īpašnieks, un ir viņa nolīgta loģistikas kompānija, kas meklē kravai izdevīgāko ceļu. Viņu kopīgais redzējums nosaka kravu pārvadāšanas maršrutus.” LDz prezidents uzsver, ka Latvija joprojām ir izdevīgs tranzīta ceļš arī Krievijas kravām, ko apliecina Krievijas kravu īpašnieku sākotnējie pieprasījumi Latvijas tranzīta koridora izmantošanai.
LDz prezidents laikrakstam pauž, ka pirmajā pusgadā dzelzceļa kravu apjoms salīdzinājumā ar 2016.gadu ir nedaudz pieaudzis, tomēr tendences nav pozitīvas, ja sadala kravu apjomu ceturkšņos. No vienas puses, tā ir pārvadājumu sezonalitāte, jo lielākais apjoms tradicionāli ir ogļu un naftas kravām, kas patērētājiem vajadzīgas ziemā, bet vasarā šo apjomu nespēj atsvērt pieaugums graudu un citu kravu veidu pārvadājumos.
“No otras puses, pārvadāto kravu apjoms ir mazāks, nekā kravu īpašnieki mēneša sākumā pieteikuši pārvadāšanai pa Krievijas dzelzceļu un tālāk pa Latviju līdz mūsu ostām. Sākotnējais pieprasījums vasarā nebūt nav mazāks un atsevišķos mēnešos ir pat lielāks nekā ziemā. Tas viss liecina, ka ekonomiski mūsu tranzīta ceļš ir klientiem interesants,” secina Bērziņš, vienlaikus norādot, ka cer uz starpvaldību komisijas sēdi un tās lēmumiem par to, ka tranzītu nedrīkstētu skart savstarpējas sankcijas.
Viņš arī norāda, ka augstu vērtējama abu komisijas līdzpriekšsēdētāju – Latvijas un Krievijas transporta ministru – lielā kompetence un ieinteresētība nozares attīstībā. “Viņi ļoti labi izprot situāciju arī no biznesa viedokļa. Tam jānoved līdz lēmumiem par abpusēju izpratni attiecībā uz kravu plūsmu nepieciešamību,” rezumē LDz prezidents.
