Bērziņš: Budžets ir tik plāns – mūs sagaida aizvien sliktāki un sliktāki ceļi 151
“Ja mēs skatāmies uz pieņemto šā gada budžetu, un nākošos divus gadus uz priekšu, tad es Latvijas iedzīvotājiem gribu teikt, ka jūs sagaida aizvien sliktāki un sliktāki ceļi,” TV24 raidījumā “Nacionālo interešu klubs” atzina biedrības “Latvijas ceļu būvētājs” valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš.
Viņš norāda, ka ceļu stāvokļa uzlabošanai nav piesaistīta arī Eiropas nauda. Budžets ir tik plāns, ka ja neko neizmainīs, tad ceļi kļūs vēl sliktāki.
Biedrības “Latvijas ceļu būvētājs” valdes priekšsēdētājs uzsver, ka par šo tēmu ir svarīgi runāt, lai aktualizētu esošās problēmas ar Latvijas ceļu uzturēšanu.
Jau vēstīts, ka Saeimas deputāts Uģis Mitrevics aicina VARAM ministri Ingu Bērziņu nekavējoties meklēt risinājumu un lūgt valdībai finansējumu ceļu segumu bojājumu novēršanai pašvaldībās.
Šī ziema ir bijusi postoša Latvijas autoceļiem, jo sniegs ļoti biezā kārtā uzsniga vairākas reizes un arī sasalums neiestājās vienu reizi pa ziemu, bet gan vairākas reizes ziemas sezonā, kas nozīmē arī intensīvāku ceļu kaisīšanu ar sāli. Rezultātā bedres uz brauktuvēm ir no vienas vietas.
Ņemot vērā katastrofālo brauktuvju stāvokli Latvijas pašvaldībās pēc šīs ziemas, kā arī pašvaldību kritisko finansiālo stāvokli, kur dažas pašvaldības ir spiestas pat samazināt darbadienu skaitu un atalgojumu, ir tikai loģiski, ka savus saimnieciskos darbus, tajā skaitā ielu un ceļu remontus, pašvaldības šogad nespēs veikt vajadzīgā apjomā.
Situācijas pasliktināšanos raksturo arī apdrošināšanas uzņēmumu publiskotie dati par pieaugušo negadījumu skaits saistībā ar nekvalitatīvu ceļa segumu šajā ziemas sezonā, kas ir ievērojami palielinājis apdrošinātāju izmaksāto kompensāciju apjomu iedzīvotājiem par sabojātajiem transportlīdzekļiem. Situācija dažviet ir kritiska, kā piemēram, šajā ziemā autopārvadātāji Dobeles novadā atteicās veikt pasažieru pārvadājumus, jo autoceļu kvalitāte neatbilda satiksmes drošībai.
Jau 2024.gada budžeta plānošanā Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) lūdza Ministru kabinetu (MK) izprast pašvaldību problemātiku finansējuma jautājumā, kas procentuāli pret valsts kopējo finansējumu pēdējo gadu laikā ir būtiski samazinājies. Pašvaldības lūdza palielināt mērķdotāciju pašvaldību ielām un ceļiem no iestagnējušiem 59,9 miljoniem eiro uz 67,61 miljoniem eiro. Tomēr Ministru kabinets to nesadzirdēja un neatrada nepieciešamos septiņus ar pusi miljonus eiro.
” Ir sen zināms, ka to, ko nevar izdarīt valsts, mēģina paveikt pašvaldības, bet ar to, ko netiek galā pašvaldības, ir spiesti tikt galā iedzīvotāji, maksājot no saviem maciņiem. Ja 2008.gadā mērķdotācija pašvaldību ielu un ceļu uzturēšanai bija aptuveni 100 miljoni eiro, kas bija atbilstošs finansējuma apjoms, lai uzturētu un attīstītu pašvaldību atbildībā esošo autoceļu tīklu, tad, ņemot vērā cenu pieaugumu inflācijas rezultātā, valsts mērķdotācijai pašvaldību autoceļiem un ielām uz šodienu būtu jābūt vairāk nekā 150 miljoniem eiro gadā. Bet ir tikai aptuveni sešdesmit miljonu eiro. Kurš samaksā šo starpību, kas iztrūkst? Daļēji pašvaldības to ir mēģinājušas darīt, bet pārējo samaksā iedzīvotāji ar saviem maciņiem, apmaksājot savu personīgo automašīnu remontdarbus servisos par bojājumiem, kas radušies nekvalitatīvā ceļu seguma dēļ,” norāda U.Mitrevics.
Vēstulē VARAM ministrei deputāts aicina nekavējoties sadarbībā ar LPS un Satiksmes ministriju apkopot informāciju par nepieciešamo finansējumu asfalta bedrīšu un grantēto ceļu segumu bojājumu novēršanai pašvaldībās un pēc informācijas apkopošanas vērsties valdībā un rast risinājumu šai problēmai. U.Mitrevics kā vienu no risinājumiem norāda finansējuma piešķiršana no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.
