Bērziņš: ap leģionu saceltā ažiotāža ir mērķtiecīga Latvijas nomelnošanas kampaņa 0
Patlaban ap latviešu leģionu saceltā ažiotāža ir vērtējama kā mērķtiecīga Latvijas valsts pazemošanas un nomelnošanas kampaņa, kam nav nekādas reālas saistības ar objektīvu vēstures izvērtēšanu un izpratni, aģentūrai LETA uzsver Valsts prezidenta kancelejas preses dienests, skaidrojot Valsts prezidenta viedokli tiem, kas Andra Bērziņa teikto par latviešu leģionāriem pielīdzina attieksmei pret kara noziedzniekiem.
Valsts prezidents Andris Bērziņš savu viedokli par latviešu leģionāriem ir balstījis uz vēsturiskiem faktiem, kas apliecina, ka leģions tika saformēts pēc nacistu okupācijas varas pavēles 1943.gadā, skaidro Valsts prezidenta kancelejas preses dienests. Tas nekad pēc būtības nav bijis brīvprātīgs un nekad no vācu okupācijas varas puses nav ticis uzskatīts par SS spēku gvardi.
Daudzi vēsturnieki (piemēram, Kārlis Kangeris, Mirdza Kate Baltais, Inesis Feldmanis), kas strādājuši pie šī jautājuma, uzskata, ka latviešu leģiona saistība ar SS bija formāla. Tas bija nacistu okupācijas varas lēmums latviešu leģionu iekļaut ”Waffen SS” spēkos. To 1950.gadā ar īpašu lēmumu atzina arī ASV. Vietā būtu atgādināt, ka sabiedrotie Nirnbergas tribunāla laikā bijušajiem latviešu leģionāriem uzticēja apsargāt galvenos nacistu kara noziedzniekus. Neviens latviešu leģiona virsnieks vai karavīrs nekad nav bijis nacistu partijas biedrs, uzsver Valsts prezidenta kancelejas preses dienests.
Latviešu leģions Otrā pasaules kara gados kā frontes vienība nav piedalījies soda ekspedīcijās pret civiliedzīvotājiem vai pastrādājis noziegumus pret cilvēci. Leģions tika izveidots kā kaujas vienība un pamatos cīnījās Austrumu frontē.
Vairākkārt pieminēto nacistu okupācijas laika soda vienību – ”Arāja komandu” – izveidoja 1941.gadā, kad Vācijas karaspēks iebruka Latvijā un tā tiešām pastrādāja smagus noziegumus pret civiliedzīvotājiem, tajā skaitā bija iesaistīta holokausta noziegumos. Latviešu leģionu savukārt saformēja 1943.gadā.
”Arāja komandu” Otrā pasaules kara beigu posmā 1944.gadā iekļāva leģionā. Bet tas nekādā veidā neliecina, ka latviešu leģions būtu atbildīgs par tās pastrādātajiem noziegumiem. Līdz ar to likt vienlīdzības zīmi starp šo soda vienību un visu latviešu leģionu ir vismaz nekorekti.
Tas bija vācu okupācijas varas lēmums iekļaut ”Arāja komandu” leģiona sastāvā, uzsver preses dienests. Kā liecina vēsturnieku pētījumi, latviešu leģiona karavīri to uzņēma dalītām jūtām. Mūsdienās ir pilnīgi nepamatoti vilkt paralēles starp latviešu leģionu un nacistu laikā izveidoto speciālo soda komandu pastrādātajiem noziegumiem.
Otrais pasaules karš ir beidzies pirms 67 gadiem. Nacistiskā režīma kara noziedznieki ir notiesāti. Papildus iepriekš teiktajam ir jāmin arī 1907.gada Hāgas konvencija, kas aizliedza okupācijas varai iesaukt savos bruņotajos spēkos okupēto valstu iedzīvotājus. Tāpēc Vācija latviešu leģionu nosauca par brīvprātīgo.
Jau rakstīts, ka, komentējot sakāpināto gaisotni pirms leģionāru piemiņas dienas 16.martā, Latvijas Valsts prezidents 28.februārī telekanālā LNT sacīja, ka Latvijas iedzīvotāji, kuri Otrā pasaules kara laikā nonāca fašistiskās Vācijas armijas rindās, nav noziedznieki.
Bērziņš stāstīja, ka no 50 000 leģionāru palicis mazāk par 500 cilvēkiem, kuru vidējais vecums esot lielāks par 90 gadiem. “Kur tur ir briesmas no viņiem?” neizpratnē par vēršanos pret leģionāru piemiņas pasākumiem bija prezidents, paužot pārliecību, ka šie cilvēki savulaik gāja cīnīties par Latviju.
Prezidents uzsvēra, ka leģionā piedalījās 1944.gadā fašistiskās Vācijas piespiedu kārtā mobilizētie cilvēki, par kuriem 1950.gadā ASV jau tika sniegts vērtējums, ka latviešu leģionā nebija kara noziedznieku, turklāt vēlāk arī Padomju Savienība šos cilvēkus reabilitējusi.
Latvijas prezidenta spriedumi par to, ka Otrajā pasaules karā vācu pusē karojušie latviešu leģionāri nav noziedznieki un ka viņu priekšā ir jānoliec galva, raisījuši Krievijas Ārlietu ministrijas sašutumu.
