Kā nepabeigtā PSRS Aizsardzības rūpniecības ministrijas sanatorija iekļaujas Jūrmalas plānojumā 0
Lieldienu priekšvakarā Jūrmalas domes ārkārtas sēdē tika apstiprināti sabiedrībā pretrunīgi vērtētie Jūrmalas teritorijas plānojuma grozījumi, kas paredzēja vairāku zemes gabalu, tostarp kāpu zonā, izmantošanas veida izmaiņas par labu apbūvei. Par tiem nobalsoja 11 no 15 domes deputātiem.
Pretrunīgie viedokļi
Pirms tam Jūrmalas aizsardzības biedrība (JAB) domei iesniedza 14 dažāda veida iebildumus grozījumu projektā, kurus atbalstīja arī Nacionālās apvienības “Tēvzemei un Brīvībai” Jūrmalas nodaļa. Neviens no šiem priekšlikumiem netika ņemts vērā.
“Joprojām neesam saņēmuši atbildes, kāpēc jāapbūvē kāpas Bulduros, jāizkropļo unikālā Lielupes grīvas ainava ar 42 metrus augstām ēkām, tikko uzcelts viesnīcas komplekss jāpārveido par daudzdzīvokļu namu. Izskatās, ka vienīgie ieguvēji būs tie, kuru zemesgabalu vērtība pieaugs par miljoniem, un tie, kuriem samazināsies pilsētas budžetā iemaksājamie nodokļi. Šobrīd pārdošanā jau ir vairāk nekā tūkstotis dzīvokļu un apartamentu. Vēl tūkstotis ir būvniecības un projektēšanas stadijā. Netrūkst visdažādākā lieluma zemesgabalu, tāpēc kārtējā zaļo teritoriju iznīcināšana šādos apstākļos izskatās vēl dīvaināka,” uzskata JAB vadītājs Uldis Kronblūms.
“Jūrmala ir un paliks zaļa pilsēta – grozījumos maksimāli esam sabalansējuši pilsētas attīstības stratēģijas mērķus ar iedzīvotāju, uzņēmēju un nevalstisko organizāciju viedokli. Iedziļinoties grozījumu būtībā, ikviens skaidri redzēs, ka vispārinātie un demagoģiskie apgalvojumi par kāpu apbūvi, mežu iznīcināšanu un Jūrmalas ainavas kropļošanu ir pilnīgi aplami – dabas teritoriju pieaugums ir pozitīvs un palielinās par 1,51 hektāru un kopumā grozījumi skar tikai 0,1 procentu pilsētas teritorijas,” pēc domes sēdes presei teica Jūrmalas mērs Gatis Truksnis.
Grozījumos Jaunķemeros paredzēts veidot arī kūrorta parku starp Zvīņu ielu, Jaunķemeru ceļu, Kolkas ielu un jūru, kuras ieceri iesnieguši sanatorijas “Jantarnij bereg” pārstāvji. Ideju konceptuāli atbalstījusi arī Dabas aizsardzības pārvalde, uzsverot, ka parks jāveido saudzīgi, nepieļaujot biotopu platības un kvalitātes pasliktināšanos. Bet 500 metrus tālāk uz Kauguru pusi kāpu mežā ieslēpusies ar trīsmetrīgu žogu iežogota aizaugusi teritorija, kurai saglabājas publiskas apbūves statuss.
Saules pilsēta kāpu mežā
Jau sen, staigājot pa kāpu mežu posmā no Kauguriem līdz Jaunķemeriem, biju pamanījis nepabeigtu jaunbūvi, kuras jumta konstrukcijās ieaugušie bērziņi liecināja par tās salīdzinoši lielo vecumu. Taču jaunbūve visu laiku tika apsargāta, turklāt ar dienesta suņiem. Parunājoties ar sargu, noskaidroju, ka saimnieks grasoties šo īpašumu pārdot un tādēļ visam jābūt kārtībā. Īpašumu apskatīt vesti gan somi un zviedri, gan vācieši. Eksperti uzskatot, ka uzbūvēto ēkas daļu paredzētajam mērķim tomēr vairs izmantot nevarēšot, kā nekā pagājuši jau 30 gadi kopš pamatu ielikšanas. “Redzat, cik mazas istabiņas bija paredzētas padomju laikos. Tagad visi grib dzīvot ar komfortu. Ja kāds te gribēs ko būvēt, viss būs jājauc nost,” piebilst sargs.
Kurš tad ir šīs jaunbūves pašreizējais saimnieks? Ēkas vēsture sākta rakstīt 80. gadu otrajā pusē, kad tā iecerēta kā PSRS Aizsardzības rūpniecības ministrijas sanatorija. Pēc būvdarbu pārtraukšanas saskaņā ar LR Ministru padomes 1991. gada 26. septembra lēmumu jaunbūve nodota Sociālās nodrošināšanas ministrijai, kas pēc pāris gadiem veikusi daļēju tās konservāciju.
Nu jau bezpeļņas organizācijas valsts uzņēmuma “Republikas rehabilitācijas centrs” īpašums ar Ministru kabineta rīkojumu tika nodots privatizācijai 1997. gadā, nosakot cenu 100 tūkstošus latu, no kuriem pircējam jāmaksā tikai 12 procenti naudā, pārējie – privatizācijas sertifikātos. Tā kā pirmajos divos piedāvājuma termiņos neviens pretendents nepieteicās, Privatizācijas aģentūra samazināja objekta cenu līdz 80 tūkstošiem, ko gatavs maksāt bija Andrejs Bleidels. Vēlāk viņš, izmantojot pirmpirkuma tiesības, iegādājās arī nepabeigtajai jaunbūvei piegulošo zemes gabalu (32272 m2) par 53 tūkstošiem latu (80% kompensācijas sertifikātos).
“Sākumā man bija doma turpināt būvēt sanatoriju. Projektu izstrādāja arhitekts Oļģerts Krauklis, un tas bija ļoti skaists, kas atgādināja Saules pilsētu, taču mani plāni mainījās,” atceras A. Bleidels, ar kuru runājam krieviski. Viņa vārds ir atrodams savulaik Lato Lapsas sastādītajā Latvijas miljonāru sarakstā, piedalījies 1989. gada PSRS Tautas deputātu vēlēšanās, vairāku tekstilrūpniecības uzņēmumu dibinātājs un līdzīpašnieks. Acīmredzot šīs nozares uzņēmēju aprindās viņš atradis pircēju nepabeigtajai sanatorijai un zemesgabalam Jūrmalā (Raga ielā 1), ko 2004. gadā veiksmīgi pārdevis Valentīnai Gulami par nedaudz vairāk kā diviem miljoniem latu. Viņa ir bēdīgi slavenā vismaz desmit miljonus vērtās kokvilnas kravas nozagšanā iesaistītā afgāņu izcelsmes Latvijas uzņēmēja Gulama Mohammada Gulami sieva.
Pirkumam nācies ņemt kredītu toreizējā Hansabankā, vēlāk kredītsaistības pārņēmusi “Baltic Internacional Bank”. Turklāt par nodokļu nemaksāšanu pret G. M. Gulami vērsta piedziņa un īpašumam uzlikts arests. Kā vēsta Zemesgrāmatā atrodamā informācija, šobrīd tiek izskatīts jauns nostiprinājuma lūgums sakarā ar laulāto mantas līgumu.
Cerība mirst pēdējā
Ko ar nepabeigto jaunbūvi un tai piegulošo zemesgabalu domā darīt pašreizējie īpašnieki, man neizdevās noskaidrot, jo ar advokāta Viestura Zaula starpniecību šis jautājums G. M. Gulami tika uzdots, bet atbilde nesekoja. Ņemot vērā, ka jau 12 gadus Raga ielā 1 nekāda darbība nav uzsākta, bijuši sarežģījumi ar bankas maksājumiem un, pēc sarga sacītā, par ēkām un zemi interesējušies ārzemnieki, ir pamats domāt, ka Gulami ģimene vēlas tikt no šā neērtā īpašuma vaļā.
Jūrmalas detālplānojums šeit pieļauj izveidot kūrorta, viesu izmitināšanas, kultūras, izklaides un sabiedriskās ēdināšanas objektus, konferenču centru, kā arī sporta un atpūtas inventāra nomas ēkas un būves ar maksimālo apbūves augstumu 20 metri un blīvumu – 30 procenti.
Vai Jūrmalas kāpu mežā Raga ielā 1 kādreiz sliesies jauna sanatorija, konferenču centrs vai atpūtas komplekss, grūti teikt, jo Ķemeru sanatorijas neveiksmīgās privatizācijas slava izplatījusies tālu aiz mūsu valsts robežām. Žēl vienīgi, ka Jūrmala kā veselības kūrorts arvien vairāk sāk atdot pozīcijas mūsu kaimiņiem igauņiem un lietuviešiem. Piemēram, pērn kūrortpilsētiņas Birštonas trīs sanatorijās Latvijas iedzīvotāju īpatsvars jau sasniedzis 5 – 7 procentus, un šim skaitlim ir tendence pieaugt, jo mūsu pašu valstī veselības uzlabošanas un rehabilitācijas iestāžu kapacitāte nepalielinās.
