Bērziņa reitingu ietekmēs viedoklis par nabadzību valstī 0
Paredzams, ka Valsts prezidenta Andra Bērziņa tēlu ietekmēs viedoklis par nabadzību Latvijā, jo sabiedrībā šī tēma ir ļoti jutīga, aģentūrai BNS atzina “Latvijas faktu” direktors sociologs Aigars Freimanis.
Jaunākie mērījumi liecina, ka prezidenta darbību oktobrī pozitīvi vērtēja 59%, negatīvi – 28%, bet viedokļa par Bērziņa prezidentūru nav vēl 13% iedzīvotāju.
Septembrī prezidenta tēlu pasliktināja vairākas uzkrātās neveiklības, starp kurām bija arī bēdīgi slavenais krievu izteiciens 1.septembrī žurnālistiem, kas ieradās nofotografēt, kā prezidents pavada dēlu uz pirmo skolas dienu, un reitingu ietekmēs arī nesenā prezidenta intervija par nabadzības pētījumu.
“Septembrī, kad viņš īsā laikā uzkrāja vairākas neveiklības, tas reitingā atspoguļojās, jo tas samazinājās, sabiedrība rūpīgi tam seko. Šī [nabadzības] tēma arī varētu skart. Izveidojusies īpatnēja situācija, jo darba kārtībā lielu jautājumu par nabadzību ir ielikuši mediji. Izrādās, ka tas ir jauns fenomens. Politiķi ir spiesti reaģēt, un, manuprāt, pagaidām viņi testu neiztur. Un Bērziņš ir viens no tiem,” norādīja eksperts.
Freimanis uzsvēra, ka nabadzības tematu politiskajā darba kārtībā līdz šim nav izdevies ienest ne arodbiedrībām, ne pensionāru organizācijām vai kādām citām sabiedrības grupām.
“Sabiedrība ir palikusi nobriedušāka pēckrīzes situācijā un aktīvāk grasās runāt par jautājumiem, par kuriem līdz šim uzskatīja, ka tas ir neiespējami,” pieļāva sociologs.
Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra “Re:Baltica” pētījums rāda, ka Latvijā gadiem būvētā nodokļu un pabalstu sistēma ir izdevīga turīgajiem, bet cilvēki ar maziem ienākumiem cīnās par izdzīvošanu. “Krīze bija labs laiks, lai to mainītu, bet pašlaik valdība dara pretējo. Trūcīgajiem būs vēl grūtāk, un cilvēki turpinās aizbraukt,” secināja pētnieki.
TV3 raidījums “Nekā personīga” pēc intervijas ar prezidentu Bērziņu vēstīja, ka Valsts prezidents apšauba vietējos un starptautiski veiktos nabadzības pētījumu datus. Raidījums arī parādīja sižetu par kādu ģimeni, kas spiesta pārcelties uz ārzemēm, jo Latvijā nav nekādu ienākumu.
“Katrā statistikā ir zināma deva varbūtības. Man liekas nepieņemami, ka tiek vērtēts, ka viss ir tikai slikti, paliek kopumā sliktāk. Ja skatās uz puslīdz objektīviem rādītājiem, teiksim, no mazumtirdzniecības apgrozījuma, ka tas pieaug, tas ir pozitīvi, ka vairāk ir naudas cilvēkiem tīri privāti. Vērtēt, uzsverot, ka Latvijā GINI indekss pasliktinās, es tam negribu piekrist. Ir jāatrod metode, kā precīzāk novērtēt cilvēku reālos ienākumus, ja mēs vēstām, ka liels ir pelēkās ekonomikas sektors, jautājums, kur uzskaitēs šie ieņēmumi parādās. Tas ļoti izkropļo kopējo situāciju. Man liekas, ka nevar no dažiem negatīviem piemēriem izdarīt kopējos secinājumus un būvēt nākotnes attīstību. Es uzskatu, ka visas šīs lietas jāvērtē ļoti piesardzīgi un objektīvi,” sacīja Bērziņš.
Uz to reaģēja simtiem cilvēku interneta portālos, kā arī akadēmiskā vide. Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes dekāns un Socioloģijas nodaļas mācībspēki izplatīja atklātu vēstuli prezidentam un Saeimas priekšsēdētājai.
“Apšaubīt esošo pētījumu datus – gan Latvijā, gan ES veiktos –, ir vieglākais risinājums un labs veids, kā izvairīties no konkrētas atbildības un risinājumu meklēšanas. Atrunājoties, ka to varēs darīt, kad būs lielāka skaidrība un precīza informācija. Tas ir paņēmiens, kā censties padarīt mazāk redzamu vai mazāk skaidru lielo plaisu starp bagātākajiem un trūcīgākajiem valsts iedzīvotājiem,” teikts vēstulē.
