Bērziņa lēmums – starta šāviens partijām 10
Valsts prezidenta Andra Bērziņa lēmums nekandidēt atkārtoti uz šo amatu uzskatāms par starta šāvienu partijām intensīvi ķerties pie viņa pēcteča meklējumiem.
Koalīcijas partiju līderi jau februārī vienojās par sadarbību Valsts prezidenta kandidātu meklējumos. Proti, partijas uzņēmās rīkot diskusijas ar dažādu nozaru sabiedriskajām organizācijām, kā arī katru ceturtdienu tikties, lai apmainītos ar informāciju par diskusijās izskanējušajiem viedokļiem un koordinētu prezidenta kandidātu meklējumu gaitu. Līdz šim gan šī sadarbība bija stipri nosacīta, bet diskusiju pasākumi samērā pieticīgi apmeklēti. Taču pēc A. Bērziņa piektdienas paziņojuma vairs nav vajadzības imitēt aktivitāti.
Partijas “Vienotība” līdere Solvita Āboltiņa paudusi uzskatu, ka tagad koalīcijai varētu būt vienkāršāk vienoties par kopīgo kandidātu uz šo amatu. Viņasprāt, ir svarīgi, lai koalīcija būtu vienota, un kandidāts varētu būt gan bezpartijisks cilvēks, gan arī kādas partijas pārstāvis. Iespējamo prezidenta amata kandidātu vidū tiek minēta arī “Vienotības” pārstāve eirodeputāte Sandra Kalniete. Pagaidām gan viņa nav oficiāli izvirzīta un neesot guvusi pārliecinošu atbalstu pat savas partijas ietvaros.
Savukārt Nacionālā apvienība (NA) jau ir tikpat kā izlēmusi virzīt prezidenta amatam Eiropas Kopienu tiesas tiesnesis un Satversmes preambulas autoru Egilu Levitu. Taču pats Levits nebūt nesteidzas piekrist šim piedāvājumam, kamēr nav drošs par savām izredzēm. Tādēļ NA šonedēļ ieplānojusi veikt intensīvas konsultācijas gan ar kandidātu, gan ar koalīcijas partneriem un citām partijām.
Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), kas vienīgie bija pauduši atbalstu pašreizējam prezidentam Bērziņam, par viņa lēmumu nekandidēt nejūtoties ne pārsteigti, ne apjukuši. “Politikā esam gana ilgi, lai būtu gatavi dažādiem pavērsieniem. Signālu par nekandidēšanu nebija, bet tas nav pārsteigums, jo Bērziņš atšķirībā no daudziem citiem neturas pie amatiem izmisīgi,” teica ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis. Viņaprāt, ZZS kā cienījamam politiskam spēkam tagad jāuzņemas izvirzīt savu kandidātu, nevis pieslieties kādam no citu partiju nosauktajiem vai dažādās diskusijās izvirzītajiem pretendentiem. Šonedēļ visas ZZS ietilpstošās partijas vispirms izlemšot par saviem kandidātiem un pēc tam tos izvērtēs savienības kopīgā valde. Neoficiāli kā viens no iespējamiem kandidātiem minēts Saeimas deputāts Gundars Daudze, kurš savulaik bijis gan parlamenta priekšsēdētājs, gan Valsts prezidenta kancelejas vadītājs. Brigmanis par šādu iespēju runāja izvairīgi, norādot, ka tas vispirms jālemj Daudzes pārstāvētajai partijai “Latvijai un Ventspilij”.
Koalīcijas apņemšanās atrast vienu visiem pieņemamu kandidātu, protams, ir apsveicama, bet līdzšinējā pieredze rāda, ka tas parasti neizdodas. Ļoti iespējams, arī šajās prezidenta vēlēšanās neiztiks bez politiskā tirgus un opozīcijas pievilināšanas. To labi saprot arī “Saskaņa”, kas pagaidām ietur nogaidošu pozīciju un nesteidzas paust savu atbalstu vai nosodījumu kādam no izskanējušajiem kandidātiem, vienlaikus neizslēdzot iespēju izvirzīt arī savu. Šī ir ierasta saskaņiešu taktika pirms atbildīgiem balsojumiem jeb signāls koalīcijas partijām – sak, esam atvērti jūsu piedāvājumiem.
Pagaidām vienīgais oficiāli izvirzītais prezidenta kandidāts ir opozīcijā esošās Latvijas Reģionu apvienības pārstāvis Mārtiņš Bondars. Savukārt Ingunas Sudrabas partija “No sirds Latvijai” savu nostāju prezidenta vēlēšanu sakarā plāno formulēt sestdien gaidāmajā biedru kopsapulcē.
Līdzās jau nosauktajiem kuluāros izskan arī citu iespējamo kandidātu vārdi. Neoficiāli zināms, ka notikušas politiķu sarunas ar garīdznieku Juri Rubeni un eksprezidenti Vairu Vīķi-Freibergu. Prezidenta kandidātu lokā minēts arī Nacionālo bruņoto spēku komandieris Raimonds Graube, kurš gan neesot uzrunāts, Latvijas Universitātes rektors Mārcis Auziņš un Latvijas vēstnieks NATO Māris Riekstiņš.
