Kas vēl sagādāja grūtības? 0
Ar matemātiku lielu problēmu nebija, lai gan rēķināšana galvā, īpaši atņemšana un dalīšana, man aizņēma vairāk laika nekā citiem.
Citas disleksijas pazīmes, piemēram, grūtības koncentrēties, man nav izteiktas. Kopumā ar valodas lietošanu sarežģījumu nav, lai gan atcerēties cilvēku vārdus ir grūti un reizēm aizmirstas daži ikdienā lietojami vārdi, īpaši svešvalodās.
Tagad ļoti patīk lasīt, lai gan tas prasa vairāk laika nekā citiem. Lasīt skaļi un izteiksmīgi gan tā arī neesmu iemācījusies, vismaz ne ar pirmo reizi – pārsakos, izlasu vārdus, kam pēc manas intuīcijas tur būtu jābūt. Uzreiz arī saprotu, ka lasīju nepareizi.
Kādā virzienā esat atradusi savu ceļu dzīvē?
Latvijas Universitātē pabeidzu bakalaura studijas bibliotēkzinātnes un informācijas programmā. Interesanti, ka tieši universitātē atrisinājās daudzas ar disleksiju saistītās problēmas. Novērtējums bija atkarīgs no rakstītā teksta satura un uztveres, nevis pareizrakstības. Datorraksta lietošana un teksta labošanas rīks kļuva par neaizstājamu palīgu.
Pēc tam studēju Anglijā, tūrisma galamērķu vadības maģistru programmā. Ar savām labajām bakalaura sekmēm pat dabūju izcilības stipendiju. Ņemot vērā, ka tādas bija vien sešas, jutos ļoti lepna. Studijas pabeidzu teicami. Tas ir pierādījums, ka disleksija nav šķērslis ceļā uz akadēmiskiem panākumiem.
Ko jūs teiktu vecākiem, kuru bērniem ir šādas problēmas?
Disleksija ir mācīšanās traucējums, nevis šausmīga slimība. Ar to var ļoti labi sadzīvot. Ar pacietību un lielu gribasspēku var sasniegt daudz vairāk, nekā šķiet pirmajā brīdī. Šajā procesā bērnam ir ļoti svarīgi gūt apkārtējo atbalstu. Daudzi talantīgi bērni tiek morāli salauzti, jo nav pietiekamas izpratnes par disleksiju vai citiem mācību traucējumiem.
* Visu rakstu par disleksiju lasiet žurnāla “36,6 °C” maija numurā vai tā elektroniskajā numurā
