– Jūs minējāt, ka vecāki, kuru bērni nav tikuši izvēlētajā bērnudārzā, var vest bērnu uz privāto bērnudārzu, taču tā izmaksas ir krietni lielākas nekā pašvaldības līdzmaksājums. 19
– Līdzmaksājums ir tieši tik liels, cik izmaksā viens bērns pašvaldības bērnudārzos. Kad valsts līdzfinansēja privātos bērnudārzus un līdzfinansējums bija 228 eiro, nebija skaidrs, kā šis skaitlis ir radies. Kādā no sanāksmēm VARAM speciālists atzina, ka šī summa bija tāda, kādu privāto bērnudārzu lobētāji pateica priekšā. Vecākiem privātajos bērnudārzos būtu jājautā, kāpēc veidojas nesamērīgi lielas summas, kas jāmaksā. Ir privātās izglītības iestādes, kas strādā ļoti korekti, un ir tādas, par kurām nav saprotams, kāpēc izmaksas ir tik lielas.
– Šobrīd bērnudārzos trūkst audzinātāju, jo īpaši tādu, kas perfekti runā valsts valodā. Ko Rīgas dome jau ir darījusi, lai uzlabotu latviešu valodas prasmi tiem pedagogiem, kuriem valsts valoda nav dzimtā valoda?
– Sāksim ar to, kāda ir valsts attieksme pret pirmsskolu…
– Es jautāju, ko Rīga ir darījusi, nevis par valsts attieksmi.
– Sāksim tomēr ar to. Par Rīgas domi pēc tam. Ja valsts neredz izglītības sistēmu kopumā, ja valsts faktiski ir aizmirsusi pirmsskolu, tad par kādu kadru atlasi mēs varam runāt? Ja alga pirmsskolu pedagogiem no 1. septembra noteikta 560 eiro pirms nodokļu nomaksas…
– Tomēr ir pedagogi, kuri gatavi strādāt arī šajos apstākļos. Kā pašvaldība viņiem palīdz uzlabot latviešu valodas zināšanas?
– Sabiedrības integrācijas jomā prioritāte tieši ir bijusi pirmsskolas izglītības iestāžu vadītāju un darbinieku latviešu valodas pilnveidošana. Konkrētus skaitļus par pedagogu tālākizglītošanu varam noskaidrot. (Vēlāk šī informācija tika atsūtīta. Sk. Uzziņu. – I.K.). Mūsu mērķis ir panākt, lai mazākumtautību bērnudārzos katrā grupā būtu vismaz viens pedagogs, kurš saziņā ar bērniem lietotu tikai un vienīgi latviešu valodu. Tam būtu jābūt cilvēkam, kam latviešu valoda ir dzimtā, lai tiktu lietota literārā latviešu valoda.
– Tā ir utopija, jo šobrīd jūs esat situācijā, kad pat latviešu grupās nevarat nodrošināt pedagogus, kuri runā perfektā latviešu valodā!
– Nekad mēs neatrisināsim audzinātāju jautājumu tādā kvalitātē, kādā vēlētos, kamēr ir tāda samaksa par darbu. Es izglītības ministru Šadurska kungu uzaicinātu uz kādu no Rīgas bērnudārziem uz pusotrgadīgo grupu, kur tāpat kā citās grupās varam pieņemt darbā tikai un vienīgi skolotājus ar augstāko pirmsskolas skolotāja izglītību. Lai Šadurska kungs nostrādā vienu dienu šādā grupā pedagoga uzraudzībā, lai visu dienu pamaina pamperus un mazgā dupšus un padomā, kā ir darīt šo darbu, saņemot 380 eiro uz rokas!
– Šadurska kungs sacītu, ka neviens neliedz Rīgas domei maksāt pirmsskolas pedagogiem vairāk, un viņam būtu taisnība, jo par bērnudārzu audzinātāju algošanu ir atbildīgas pašvaldības.
– Savulaik, kad Šadurska partijas biedrs Dombrovskis bija premjers, viņš solīja, ka valsts pārņems savā pārziņā pirmsskolas pedagogu algas. Rīgas dome to ir atbalstījusi un rosinājusi paaugstināt algas, atbalstījusi izglītības darbinieku arodbiedrības prasību pieņemt pedagogu algu paaugstināšanas grafiku.
– Tātad valstij jāuzņemas maksāt bērnudārzu pedagogu algas, turklāt tās būtiski jāpaaugstina, bet, ja jāmaksā no pašvaldību maka, tad neko vairāk par minimālo Rīga nevar maksāt. Valstij jāvar, Rīga nevar!
– Tā es neteicu! Rīga ir maksājusi un maksās. Par to, kādas būs bērnudārzu audzinātāju algas Rīgā, mēs vēl lemsim. Nekādā gadījumā nepieļausim, ka Rīgas pirmsskolu darbinieki saņems mazāk nekā šobrīd. Jo, ja līdz šim pirmsskolā slodze bija 30 kontaktstundas, tad no 1. septembra būs 36 kontaktstundas. Mums jau šobrīd ir skaidrs, ka septembrī būs vajadzīgi budžeta grozījumi.
– Parunāsim arī par Rīgas skolām! Galvaspilsētā ir bijuši vairāki gadījumi, kad bijis pamats šaubīties par skolu direktoru lojalitāti valstij. Kā šobrīd sekojat skolu direktoru darbam un tam, vai skolās latviešu valodu un valstisko audzināšanu māca pietiekami augstā līmenī?
– Eksāmenu rezultāti liecina, ka valsts valodas zināšanas Rīgas skolu absolventiem ir pietiekami labas. Varētu būt labākas, taču jāņem vērā, ka latviešu valoda mazākumtautību skolu skolēniem tomēr ir svešvaloda. Ar direktoriem departaments strādā nepārtraukti. Ir gan direktoru padomes, gan rīkojam viņiem visdažādākos seminārus, pieredzes apmaiņas stundas. Direktori, protams, ir dažādi. Ir skolas, kur ar direktoru ir jāstrādā intensīvāk, un ir skolas, kur direktors pats organizē savu darbu tā, ka ir labs gans labam ganāmpulkam.
Kad mazākumtautību skolā nepieciešams jauns direktors, vairākos gadījumos par direktoriem esam iecēluši profesionāļus, kas iepriekš vadījuši latviešu skolas. Nav īpašas politikas šajā jautājumā, taču konkursā viņi izrādās spēcīgāki par citiem pretendentiem.
– Valdība šobrīd uzstāj uz skolu tīkla sakārtošanu. Pārāk mazas skolas ir arī Rīgā. Piemēram, Pļavnieku ģimnāzijā nav pat 200 skolēnu.
– Tik daudz kā Rīga ar skolu tīkla optimizāciju diez vai vēl kāda pašvaldība ir nodarbojusies. Ar jūsu pieminēto Pļavnieku ģimnāziju tiek strādāts. Viņi zina: ja tuvākajos gados neuzlabosies situācija, skolas pastāvēšana būs apdraudēta. Tas attiecas arī uz citām skolām, kurās ir pārāk maz skolēnu. Saistībā ar jaunā skolotāju algu modeļa ieviešanu zem sitiena gan ir nokļuvušas, piemēram, ukraiņu un lietuviešu skolas, kurās arī nav daudz skolēnu. Rīga ir vienīgā pilsēta Latvijā, kur saskaņā ar jaunajiem noteikumiem jābūt 16,5 skolēniem uz vienu skolotāju.
