Bērnudārzu problēmu risināsim! Saruna ar Eiženiju Aldermani 19
Rindā uz bērnudārziem Rīgā ar latviešu izglītības programmu ir 2,5 reizes vairāk bērnu nekā rindā uz mazākumtautību bērnudārziem. Šobrīd brīvas vietas ir 12 bērnudārzos, un tikai divi no tiem piedāvā vietas latviešu grupiņās. Tas apliecina, ka latviešu bērnudārzi ir mazāk pieejami nekā mazākumtautību dārziņi. Kāpēc tāda situācija galvaspilsētā izveidojusies un kā to risināt, jautāju Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētājai Eiženijai Aldermanei.
E. Aldermane: – Vispirms es gribētu pateikt, ka rindās uz pirmsskolas iestādēm Rīgā pārsvarā ir bērni, kuri sasnieguši tikai pusotra gada vecumu. Piemēram, rindā uz bērnudārzu ar latviešu valodas izglītības programmu no 2009. gadā dzimušajiem bērniem rindā ir tikai 15. (Jāpiebilst gan, ka šiem bērniem šogad paliek 7 gadi – tātad tas jau ir skolas vecums. – I.K.). Jūs saprotat, tā nav nekāda rinda! No 2010. un 2011. gada šajā rindā ir attiecīgi 31 un 39 mazuļi. Šie bērni, visticamāk, tiks uzņemti bērnudārzā! Lielākā rinda ir 2014. gadā dzimušajiem bērniem – 1084 bērni rindā uz latviešu bērnudārziem un 521 uz mazākumtautību. No 2509 rindā reģistrētajiem 168 ir rindā gan uz latviešu, gan mazākumtautību bērnudārziem. Patiesībā mēs nevaram lietot apzīmējumus latviešu un krievu bērnudārzi. Mums tādu nav. Ir bērnudārzi ar latviešu izglītības programmu un bērnudārzi ar mazākumtautību izglītības programmu.
Jāuzsver, ka šobrīd notiek grupu komplektācija bērnudārzos. Tātad patieso ainu rindā varēsim redzēt tikai septembrī. Tas, ka bērns ir tālu rindā, nebūt nenozīmē, ka viņš noteikti netiks uzņemts bērnudārzā. Man nesen zvanīja kāda mamma, kura bija uztraukusies, ka nevarēs atgriezties darba tirgū, jo bērns vienā bērnudārzā rindā ir 137., bet otrā viņam priekšā ir vairāk nekā 200 bērnu. Taču pēc divām nedēļām viņa bija saņēmusi uzaicinājumu no abiem bērnudārziem, jo priekšā stāvošie acīmredzot no piedāvātās vietas bija atteikušies. Un nu mammai bija jauna problēma: kuru bērnudārzu izvēlēties, kurš ir labāks.
Rīgā nevar būt situācijas, kad vecāks, kas grib atgriezties darba tirgū, to nevarētu izdarīt. Pirmkārt, ir pašvaldību bērnudārzi, kur rinda samazinājās no 7500 bērniem 2009. gadā līdz tādiem skaitļiem, kādi ir šobrīd. Otrkārt, vecākam ir iespēja sūtīt bērnu privātajā bērnudārzā, kur Rīga maksā līdzfinansējumu precīzi atbilstošu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izstrādātajai metodikai – 173 eiro mēnesī. Treškārt, ir pašvaldības līdzfinansēts aukles pakalpojums.
Kas attiecas uz tautību, tad valstī noteiktā politika un tiesību akti nosaka, ka vecāki var neuzrādīt bērna tautību, un liela daļa arī neuzrāda. Taču pozitīvi, ka rindā uz bērnudārziem ar latviešu programmām ir samērā liels skaits bērnu, kuri nāk no mazākumtautību vai jauktajām ģimenēm.
– Jā, tas tiešām ir pozitīvi! Taču, ja rinda uz latviešu bērnudārziem ir garāka, mazākumtautību vai jauktās ģimenes tomēr izvēlas mazākumtautību dārziņus. Ja skaitļi parāda, ka pēc bērnudārziem ar latviešu mācību valodu ir lielāks pieprasījums, kāpēc pašvaldība aktīvāk neatver jaunas latviešu grupas? Kāpēc kāds mazāk pieprasīts mazākumtautību bērnudārzs netiek pārveidots par izglītības iestādi, kas strādā latviešu valodā?
– Tas notiek.
– Pilnībā neviens bērnudārzs nav pārveidots.
– Te vajadzīgs atskats pagātnē. Kad Latvija atguva neatkarību, tika likvidēti 137 bērnudārzi. Tā bija ļoti nopietna kļūda.
