Bērnudārzs latviešu valodā pēc vecāku pieprasījuma: Saeimā lemj par jauniem likuma grozījumiem 0
Latvijā patlaban ir 62 bērnudārzi, kuros saziņas un mācību valoda ir krievu valoda. Tiem būs jāveido arī latviešu grupas, ja stāsies spēkā grozījumi Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā, kas paredz, ka pašvaldībām būs pienākums nodrošināt iespēju iegūt pirmsskolas izglītību latviešu valodā visos bērnudārzos, ja to pieprasīs bērna vecāki.
Šādus grozījumus likumos iesniegusi Nacionālās apvienības (NA) Saeimas frakcija, taču par to pieņemšanu 1. lasījumā vakar nobalsoja visi Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā klātesošie deputāti, izņemot “Saskaņas” deputātu Edgaru Kucinu.
Paredzams, ka grozījumi abos likumos Saeimas plenārsēdē varētu tikt izskatīti nākamā gada sākumā.
Viens no likumprojekta autoriem deputāts Raivis Dzintars sacīja, ka šādas izmaiņas ir tikai viens mozaīkas gabaliņš kopīgajā bildē, proti, pakāpeniskā pārejā uz visu līmeņu izglītības ieguvi tikai valsts valodā. Tomēr, pēc nacionāļu domām, piedāvātās izmaiņas daļēji risinās arī bērnudārzu pieejamības problēmu.
Proti, jo sevišķi Rīgā vērojams, ka uz mazākumtautību bērnudārziem ir īsākas rindas nekā uz latviešu “dārziņiem”. Ja vecāki, kas vēlas bērnam latvisku pirmsskolas izglītību, varētu izvēlēties jebkuru bērnudārzu, rindas uz dažādu mācībvalodu bērnudārziem izlīdzinātos.
Ar šiem likuma grozījumiem neaizliegs tā sauktās mazākumtautību grupas, taču līdzās tām būs jādarbojas arī latviešu grupām, ja būs tāds pieprasījums.
Saeimas Juridiskā biroja pārstāve Lilita Vilsone teica, ka patiesībā jau šobrīd saskaņā ar Izglītības likumu visiem bērnudārziem būtu jānodrošina iespēja iegūt izglītību arī latviešu valodā. Deputāti gan secināja: ja pašvaldības likumu interpretē tā, ka joprojām var pastāvēt tikai mazākumtautību bērnudārzi, acīmredzot nepieciešams likumā skaidrāk norādīt uz pašvaldību pienākumu.
Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Izglītības departamenta vecākā eksperte Olita Arkle teica, ka arī IZM atbalsta attiecīgos likuma grozījumus, taču, vai tie risinās bērnudārzu pieejamības problēmu, atkarīgs no tā, vai pašvaldība spēs nodrošināt telpas un pedagogus latviešu grupu atvēršanai.
Jautāta, cik bērnudārzus iecerētās pārmaiņas skars, eksperte pastāstīja, ka Latvijā ir 62 bērnudārzi, kur mācības notiek tikai krievu valodā.
No šiem 62 bērnudārziem, 46 atrodas Rīgā, bet 9 – Daugavpilī. 11 no tiem ir privātie. Vēl Latvijā ir viens bērnudārzs, kur mācības noris tikai poļu valodā.
Rīgas pašvaldības Vispārējās izglītības skolu nodaļas vadītāja Anita Pēterkopa sacīja, ka Rīga varētu pāriet uz to, ka visos bērnudārzos būtu grupas arī latviešu valodā, tomēr vajadzētu vairāku gadu pārejas periodu. Rīgas domes deputāts Dainis Locis (NA) iebilda: nekādu pārejas periodu nevajag, vajagot tikai politisko gribu.
Tikmēr Jelgavas Izglītības pārvaldes vadītāja Gunta Auza stāstīja, ka Jelgavā vairs nav krievu bērnudārzu, tomēr vienā pilsētas bērnudārzā vēl ir krievu grupiņas. Cēsu Izglītības pārvaldes vadītāja Lolita Kokina piebilda, ka pilsētā jau gadus divdesmit nav pieprasījuma pēc izglītības krievu valodā. Problēmas rodas vien tad, ja uz Cēsīm pārceļas bērni no citām pašvaldībām. Piemēram, nesen no Daugavpils pārcēlusies ģimene, kurā bērni nerunā latviski. Tagad mēģinot viņus integrēt latviešu skolā.
Pagaidām iecerētie likuma grozījumi neparedz, ka arī privātajiem bērnudārziem būtu jānodrošina izglītība latviešu valodā, tomēr sēdē izskanēja, ka arī privātajiem vajadzētu uzlikt šādu pienākumu.
“Tas būtu tikai konsekventi,” sacīja Izglītības kvalitātes valsts dienesta vadītāja Inita Juhņēviča.
L. Vilsone gan ieteica Saeimai ar šādiem grozījumiem nesteigties: Satversmes tiesā jau ir iesniegta sūdzība par latviešu valodas lomas palielināšanu bērnudārzos un būtu jāpagaida tiesas viedoklis.
