Un arī meditācija… 4
Ikšķiles brīvo skolu (tautskolas “99 balti zirgi” pamatskolas teritoriālā struktūrvienība) dibinājuši vecāki. Tur mācīties gribētāju rindas ir divu gadu garumā, tālab prātīgi dara tie vecāki, kas jau drīz pēc bērna dzimšanas piesaka viņu pirmsskolā. Grupiņās divpadsmit trīspadsmit bērnu (divreiz mazāk nekā parastā PII), vecāki piedalās ar līdzmaksājumu, arī skolotāju netrūkst.
Skolas vadītāja Kristīne Liberta ieskicē galvenos pirmsskolas virzienus. Tās ir latviskās izglītības vērtības – tautas pedagoģija ar saules gadu, latvisko dzīvošanu, ar stipriem folkloras cilvēkiem – Julgī Stalti, Agnesi Kārkli. Bet latviskā pedagoģija labi sader ar citām kultūrām, jo īstenībā viss ir viens – Zeme viena, viena Saule, lai kādā valodā katrs tās dēvētu. Ikšķiles skolā meklē līdzīgo, nevis atšķirīgo.
– Audzinātāja no Venecuēlas spēlē latviešu kokli un dzied spāņu šūpuļdziesmas, ar bērniem runā tikai spāņu valodā. Divgadnieki un trīsgadnieki pusgada laikā jau sāk aptvert un arī dziedāt, runāt spāniski. Tā ir jauka pieredze, ka svešas valodas var itin viegli saprast. Mana četrgadīgā meita tik pavaicā – vai tas ir mūsu valodā vai citā valodā? Jau trīs gadus pie mums brauc brīvprātīgie no Spānijas, Austrijas, Vācijas, Francijas un dzīvojas ar pirmsskolēniem. Ieguvums abpusējs, jo mazie viņiem palīdz apgūt latviešu valodu. Sākumā šķita jocīgi, ka brīvprātīgie latviski runā tādā kā teletūbiju valodā, – pasmaida Kristīne Liberta. Bērnudārzā daudzas nodarbības notiek ārā. Ne gluži tā, kā stāsta Leons, brīvprātīgais no Vācijas – tur bērnudārznieki no rīta ar autobusu dodas uz mežu, dzīvojas un pēc pusdienas viņus atved atpakaļ. Arī pats Leons ir baudījis šādu bērnību, viņš atceras, ka bijis vienmēr slapjš un, kad ome viņu vedusi mājās, domājis – paldies Dievam, beidzot! Ikšķiles Brīvās skolas pirmsskolēni arī ņipri darbojas pa āru – permakultūras dārzā pašu audzētam burkānam ir gluži cita – daudz labāka – garša, un kas nekait sportot vienīgi ārā! Vēl mazie ikšķilieši katru dienu meditē. Pēc rosīgās darbošanās lieti noder klusuma un apzinātības pauzes, lai katrs varētu ieklausīties sevī un saglabāt sevi.
