Bērnudārziem piegādā zemas kvalitātes dārzeņus 1
Patlaban Rīgas bērnudārzus ir problemātiski apgādāt ar kvalitatīviem dārzeņiem, īpaši kartupeļiem un burkāniem, jo iepirkumos tiek piedāvāta ļoti nekvalitatīva, visticamāk, importa prece, kas savukārt skaidrojams ar iepirkto dārzeņu neatbilstību pavadzīmēs norādītajai izcelsmei, šodien Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes sēdē atzina vairāki nozares eksperti.
Kā sanāksmē atzina Rīgas domes Iepirkumu nodaļas galvenā eksperte finanšu jautājumos Ingrīda Apine, bērnudārzu apgādē ar produktiem dominējot vietējās izcelsmes prece, taču pēdējā laikā ir lielas problēmas ar iepirkto dārzeņu kvalitāti.
“Tā dēvētais “zaļais” iepirkums paredz, ka dārzeņi tiek iegādāti no vietējām saimniecībām, ko arī paredz šoruden noslēgtie līgumi. Taču pēdējā laikā bērnudārzu virtuvēm tiek piegādāti tiešām ļoti sliktas kvalitātes kartupeļi un burkāni, līdz ar to mums sāk rasties grūtības ar bērnudārzu apgādi šajā ziņā,” sacīja Apine.
Tikmēr kooperatīva “Mūsmāju dārzeņi” vadītāja Edīte Strazdiņa atzina, ka problēma meklējama pavadzīmju neatbilstībā atsūtītās kravas saturam, kur pēdējā laikā uzpircēji vietējo preci aizvietojot ar nekvalitatīviem nezināmas izcelsmes dārzeņiem no Eiropas Savienības tuvējām valstīm.
“Doma par to, ka jāiepērk vietējie dārzeņi, ir ļoti apsveicama, taču realitāte ir cita. Ir ziņas, ka atsevišķi saimnieki pagalmā iebraukušajam uzpircējam pat par alkohola pudeli pārdod nepieciešamos papīrus un parakstās, kur tik vajag. Rezultātā importa dārzeņu krava teorētiski skaitās kā vietējā, bet saturs, protams, neatbilst papīriem,” sacīja Strazdiņa.
Viņa norādīja, ka problēma meklējama apstāklī, ka iepirkuma veicēji saņem pavadzīmi, kur kā piegādātāja norādīta vietējā saimniecība, kamēr uz preces marķējuma izcelsmes norāde netiek prasīta.
“Rezultātā ir situācija, ka piegādes līgums ir noslēgts, bet praksē mēs neesam pārdevuši nevienu kilogramu kartupeļu. No saimnieka ir paņemti tikai dokumenti. PVD nav kapacitātes izkontrolēt, lai gan dara, ko var. Vienīgā izeja ir kontrolēt ne tikai pavadzīmes, bet arī marķējumu uz preces, kur kā obligāta prasība jānosaka izcelsmes vietas norāde,” sacīja Strazdiņa.
Sapulcē tika nolemts ar attiecīgo prasību vērsties pie Zemkopības ministrijas un Pārtikas un veterinārā dienesta.
Kā ziņots, “zaļais iepirkums” praksē ieviests 2015.gadā ar mērķi sakārtot vietējās produkcijas noieta tirgu valsts un pašvaldību iepirkumos, kā dominējošos kritērijus norādot dalību nacionālās pārtikas kvalitātes shēmā vai produkta atbilstību bioloģiskās lauksaimniecības prasībām.
LOSP apvieno 62 lauksaimniecības nozaru un daudznozaru valsts līmeņa nevalstiskās organizācijas un kopumā pārstāv vairāk nekā 14 000 ražojošo lauksaimnieku.
