Bērnudārzā mazuļiem dod kafiju. Vecāki sašutuši. Pediatre neiesaka pat kakao 0
Kāda mazpilsētas bērnudārza vecāki ir sašutuši, jo mazajiem no rīta tiekot dota kafija ar pienu. Audzinātāja tikai paskaidrojusi, ka tā ir parasta kafija. Vai ir labi jau no mazām dienām laizīties gar uzmundrinošiem dzērieniem? – vaicā šie vecāki.
Tā kā vecāki nevēlas atklāt, kuru bērnudārzu apmeklē viņu mazuļi, nevaram pavaicāt konkrētās iestādes darbinieku viedokli. Par iespējamo problēmu prasām citu bērnudārzu ēdinātājiem.
Uzzinām, ka visdrīzāk tā ir miežu kafija. Šāds brokastu padzēriens esot “atnācis līdzi” no padomju laiku ēdienkartēm. Diez vai kāds vārītu īstu kafiju. Gan tādēļ, ka tas ir dārgi, gan tādēļ, ka Ministru Kabineta noteikumi par uztura normām pirmsskolas izglītības iestādēs nosaka – uzturā nedrīkst iekļaut dzērienus ar kofeīnu.
Iespējams, brokastīs tiekot pasniegts cigoriņu dzēriens, varbūt cits kafijas aizstājējs, tā dēvētā tautiskā kafija. Kafijas dzērieni tiek vārīti pienā. Pavāres skaidro, ka vispirms grauzdētos miežus vai citu malumu pavāra nelielā ūdens daudzumā, pēc tam nokāš un savāra kopā ar pienu.
Izskan arī viedoklis, ka nu jau bērnu iestāžu ēdienkartē esot par daudz piena, jo mazie to saņem arī Latvijas un Eiropas Komisijas kopīgās bezmaksas programmas ietvaros. Turklāt vairums bērnu nemaz nevēloties baudīt tik daudz piena.
Savu komentāru par uzturu bērnudārzā sniedz pieredzējusī bērnu ārste un neiroloģe Vizma Meikšāne. “Cerams, ka tā tiešām nav kafija, un arī ne kakao, jo šie dzērieni bērniem nekādā ziņā nav ieteicami. Tas nav pieļaujams!” strikti saka pediatre.
Ārste uzsver, ka šie dzērieni ir stimulējoši, no bērna veselības viedokļa būtu uztverami gluži kā medikamenti. Kāds varētu sacīt, ka kakao ir vērtīgs, jo tajā ir arī minerālvielas, taču bērnam daudz vērtīgāk būtu saņemt, piemēram, magniju, fosforu vai hromu, ēdot augļus. Turklāt kakao satur teobromīnu, kura iedarbība līdzīga kofeīna radītajai.
Gan kafija, gan kakao dod enerģiju, taču to var pielīdzināt sitienam ar pātagu. Uz priekšu jau tiek, bet kādi ir līdzekļi, lai to panāktu?! Bērna nervu sistēma nav nobriedusi, tādēļ var reaģēt ar lielu uzbudinājumu, organisms var netikt ar to galā. Turklāt tonuss ir īslaicīgs, ātri vien seko atkritiena efekts – iestājas sagurums. Bērna veselībai tas var nopietni kaitēt.
Arī pēc kokakolas dzeršanas ir līdzīgs pātagas efekts. Vecāki saka: bet mēs kolu dodam reti, tikai svētkos… Taču, atļaujot to baudīt svētkos, paši padara šo dzērienu par balvu, par kaut ko īpaši vērtīgu.
Situāciju ar kafijas pasniegšanu bērnudārza brokastīs var atrisināt vienkārši – vecāki var pavaicāt pašām pavārēm, kas tā par kafiju. Var lūgt, lai parāda produkta iepakojumu. Turklāt par katra ēdiena vai dzēriena kvalitāti un saturu vecāki var pārliecināties arī tad, ja nav klāt brokastu laikā. Ir iespējams aplūkot paraugus, kas tiek atstāti pēc katras ēdienreizes, jo noteikumi nosaka, ka šādi paraugi diennakti jāuzglabā ledusskapī.
Daktere Meikšāne akcentē vēl kādu niansi: “Arī tad, ja bērnudārzā brokastīs pasniedz miežu piena dzērienu, tā būtu viela pārdomām. Vecākiem der pavaicāt audzinātājai, vai tajā ēdienreizē mazie arī padzeras, vai saņem ūdeni vai tēju?! Jo pienā gatavots dzēriens faktiski ir ēdiens.”
