Bērnudārza ēdiena apslēptie kodi. Jeb kāpēc jāiepazīst cīsiņi un baltmaize!? 1
Rakstīt par pirmsskolas izglītības iestāžu ēdināšanu rosināja pieredzējusī pediatre Vizma Meikšāne. Viņa bija šokēta par daudzos dārziņos redzētajām ēdienkartēm, kur ir pārlieku daudz baltmaizes, baltās miltu mērces un citu ēdienu, kas atgādina padomjlaika virtuvi. Uztura principus gan stingri regulē speciāli noteikumi, tomēr vērts izzināt – cik veselīgi ēd bērnudārza audzēkņi.
Bērns atnāk uz bērnudārzu ar savu ēšanas pieredzi un gaumes bagāžu. Nereti tajā bijuši tikai makaroni, nageti, pelmeņi un citi pusfabrikāti, līdz ar to mazais nepazīst daudzu produktu garšu, tekstūru, smaržu vai krāsu un tādēļ atsakās ēst. Otra galējība – bērnam ir zināms tikai ļoti veselīgs, mājās pieskatīts ēdiens. Diemžēl dārziņā jāiepazīstas arī ar cīsiņu un desas šķēli uz baltmaizes rikas.
Pirmsskolas izglītības iestādes ēdienkartei jābūt sabalansētai, jāatbilst noteiktai enerģētiskajai vērtībai un uzturvielu normām – ik nedēļu jābūt noteiktam daudzumam, piemēram, liesas gaļas un zivju, kartupeļu, piena produktu, augļu un ogu, dārzeņu. To nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr. 172. Tajos gan nav precīzi reglamentēta produktu kvalitāte, tomēr noteikts, ko ieteicams likt galdā, cik daudz un cik bieži to pasniegt un ko pavisam noteikti nedrīkst.
Noteikumu ievērošanu kontrolē Pārtikas un veterinārais dienests (PVD). Pārbauda arī vecāku sūdzības. Dienesta pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas vecākā eksperte Ilga Zepa teic – vecāki pārsvarā uztraucas, ka maltīte neatbilst ēdienkartē norādītajam, porcijas nav pietiekami lielas vai arī ēdiens bērnam negaršo. Vēl viņi izsaka aizdomas, ka tiek izmantoti produkti, kam beidzies derīguma termiņš. Veicot pārbaudes, gan apstiprinās tikai trešajā daļā sūdzību minētie fakti.
Gatavo no sirds, bet…
Ksenija Andrijanova ir uztura speciāliste, viņa raksta blogu ksenijakomente.lv, kas izraisījis ne vienu vien diskusiju vētru. Ksenija izsakās arī par ēdināšanu pirmsskolas izglītības iestādēs. Izrādās, viņa sešus gadus strādājusi bērnudārzu sistēmā, veidojusi arī ēdienkartes.
“Uztura normas ir strikti noteiktas, ēdināšanas pakalpojumus bērnudārzā uzrauga un kontrolē. Taču, lai arī šķietami viss atbilst tam, ko prasa likums, praksē nebūt nav tik vienkārši. Es ticu, ka pavāres un medicīnas māsas – parasti viņas sastāda ēdienkarti – dara savu darbu godīgi, taču dažreiz vienkārši pietrūkst izpratnes un zināšanu par veselīgu, mūsdienīgu uzturu,” uzsver Ksenija.
Viņa uzskata, ka daudzas pavāres savu arodu apguvušas vēl tālajos padomju laikos, tādēļ ēdienus izvēlas pēc novecojušiem principiem.
“Lai arī pavārītes gatavo no sirds, nereti pietrūkst ideju, kāda knifiņa, kas ēdienu padarītu veselīgāku, gardāku. Protams, jārēķinās ar finansēm, jo pašvaldības bērnudārzos budžets tiešām ir mazs. Lai pagatavotu sabalansētu, veselīgu uzturu par nepilniem diviem eiro dienā, nepieciešama pamatīga izdoma. Par tik mazu naudiņu diez vai var cerēt, ka, piemēram, biezpienu papildinās ar bazilika zaļumiem vai labām garšvielām,” uzskata uztura speciāliste.
Daudzi vecāki sūrojas, ka atvasēm bērnudārzā dod pārāk daudz sviestmaižu un miltu ēdienu. No rīta putra un sviestmaize, vēlāk ķīselis un sviestmaize…
“To dara tādēļ, lai piedzītu ēdienkartes uzturvērtību. Manuprāt, tiek prasīts pārlieku liels kaloriju daudzums.”
Ministru kabineta noteikumi nosaka, ka 1–2 gadu vecuma grupā vienas dienas ēdienreizēs enerģētiskā vērtība drīkst variēt no 921 līdz 1099 kilokalorijām, bet lielākiem bērniem – no 1221 līdz 1487 kilokalorijām. Turklāt tiek uzsvērts, ka “ēdināšanu izglītības iestādē organizē tā, lai uzturvielas un enerģētiskā vērtība pa ēdienreizēm tiktu sadalītas fizioloģiski pareizi”.
Ar pašu lasītām ogām
Mārīte Mača vada Amatas novada Nītaures pašvaldības ēdināšanas uzņēmumu, kas baro arī pirmsskolas grupas. Vecāki par ēšanu maksā 1,42 eiro dienā. Mārīte uzsver: jo mazāk bērnu, jo grūtāk visu sabalansēt. Kādu dienu ēšana iznāk dārgāk, citu – lētāk, bet nedēļas laikā tas izlīdzinās.
“Skatāmies, lai nauda sader ar uzturvērtību, cena ar iespējām. Ēdienkarti izstrādāju pati, medmāsas mums nav. Gatavojam vienkāršus mājas ēdienus. Galvenais, lai bērni ir paēduši. Skatos, lai produkti būtu vērtīgāki. Piemēram, izmantojam nevis parastos baltos, bet cieto kviešu makaronus. Pievienojam kvalitatīvu sviestu, visai daudz. Arī zivis gatavojam regulāri. Lietojam dārzeņu garšvielas bez sāls. Baltmaizi dodam reti – vienu vai divas reizes nedēļā. Kam liekus miltus vajag?! Bērni ļoti labprāt ēd rupjmaizi. Nereti gan tieši vecāki vaicā, kāpēc nav baltmaizes ar desu, jo tas taču esot labs un gards ēdiens,” akcentē Mārīte.
Bērni lāgā negribot dzert ķīseļus, viņiem labāk garšojot sulas, tām izmanto pašu darbinieču lasītas ogas. Izmanto arī saldētas zemenes – tās pievieno biezpiena masai, un top lielisks deserts.
“Pastāv ieteikums, ka launagam jāveido 10% no dienas uzturvērtības, taču mēs dodam vairāk, jo ir vecāki, kuri uzskata, ka bērnam pietiek ar dārziņa ēdienu, mājās vairs nav jābaro. Bet launagu paēd ap četriem – vai tad mazais var izturēt līdz vakaram?” uztraucas Mārīte Mača.
Ulbrokas bērnudārza Pienenīte audzinātāja Anda Bērziņa novērojusi, ka liela nozīme ir vecāku teiktajam. Ja pieaugušais no rīta kopā ar bērnu lasa dārziņa ēdienkarti un apspriež, ko no tā visa bērns neēdīs, tad ir skaidrs, ka negribēs ar! Anda gan vienmēr mudina, lai mazais ēdienu pagaršo, vismaz dažas karotes. Gadās, ka bērns pēc tam saka: “Es pagaršoju, un man iegaršojās!”
Prieks izvēlēties pašam
“Galvenais, lai ēdiens ir veselīgs. Vēl svarīgi maltīti pagatavot un pasniegt tā, lai bērni patiešām gribētu ēst, kā arī pierastu pie dažādības,” uzsver pirmsskolas izglītības iestādes Creakids vadītāja Daina Kājiņa.
Bērni arī tiek dažādos veidos motivēti. Ja sarīko konkursu, kuram lielākās ūsas pēc kefīra dzeršanas, visiem krūzes ir tukšas! Bērniem tīk arī mazas viktorīnas, krāt uzlīmes, piemēram, labākais salātu vai zupas ēdējs.
Creakids nav valsts finansēta iestāde, tajā un vēl trijos Latvijas bērnudārzos īsteno šo Norvēģijā izveidoto programmu. Taču ir joma, kur neņem vērā norvēģu ieteikto, – tā ir ēdināšana, jo pie mums ir daudz veselīgāka pieeja.
“Norvēģijas kolēģi bija patīkami pārsteigti, ieraugot mūsu ēdienkarti un to, ka pavāres gatavo trīs reizes dienā. Pie viņiem ierastāks variants ir ņemt līdzi maizītes brokastīm, bet atvestās pusdienas uzsildīt. Pēdējos gados arī viņi sāk dārziņos gatavot siltos ēdienus, organizē meistarklases, kur pavāri rosās kopā ar bērniem,” – tā Daina Kājiņa.
Cita ideja ēšanas ziņā noskatīta Zviedrijas bērnudārzos. Daina ar kolēģēm kādā pieredzes braucienā redzējusi, kā bērni iet gar leti un saliek sev šķīvjos dārzeņus un salātus, veidojot katrs savu porciju.
Viena no audzinātājām, atgriezusies Latvijā, nolēmusi to izmēģināt. Sākusi ar vecāko bērnu grupu. Galda vidū novieto lielus traukus ar ēdienu, katrs bērns pats liek savā šķīvī. Rezultāts izrādījās pozitīvs – bērni sākuši ēst nesalīdzināmi labāk. Arī ēdiena pārpalikumu kļuvis mazāk. Mazajā grupā arī ieviesta šāda sistēma, taču mazie gan varot izvēlēties tikai salātus.
Šādai pieejai ir arī audzinoša nozīme – bērns uzņemas atbildību, pats novērtē, cik daudz grib ēst un kā šķīvī sakārtot ēdamo. Daudziem netīk, ja mērci pārlej griķiem vai kartupeļiem, bet, blakus uzlietu, to labprāt notiesā.
Šādā sistēmā bērns iegūst būtiskas pašapkalpošanās iemaņas, mācās cieņu pret ēdienu. Apgūst pieklājību – pagaida, kamēr citi paņem. Un tas ir arī izvēlēšanās prieks.
“Nereti ar PVD inspektoriem raisās diskusijas par šo pašapkalpošanās sistēmu, taču, ja ieliekam šķīvī precīzi uz gramu, arī nav garantijas, ka bērns visu apēd. Latvijā ir stingri noteiktas normas, cik un kādas uzturvielas bērnam jāuzņem, un mēs to ievērojam,” uzsver Daina Kājiņa.
Ministru kabineta noteikumos minēts, ka ne biežāk kā divas reizes nedēļā drīkst būt cīsiņi un desas, kas satur vismaz 70% gaļas. Šajā dārziņā tos nepasniedz vispār, neliek galdā arī biezpiena sieriņus un kellogus, brokastu pārslas. Daina Kājiņa uzskata: labāk lai vecāki vakarā uz ātro uzvāra to cīsiņu, un tad paliek vairāk laika, ko pavadīt kopā ar bērnu.
Te neēd arī saldumus. Jubilejās nenes ne konfektes, ne kūciņas, lai ir mazāks kopējais salduma daudzums, ko bērns uzņem. Sākumā vecāki nav sapratuši – ar ko tad atvase dzimšanas dienā iepriecinās grupas bērnus? Bet ātri vien atraisījusies izdoma – atnesuši visiem balonus vai kopīgi devušies uz kādu muzeju.
Kompots kā sendienās
Ksenija Andrijanova novērojusi, ka bērni negrib ēst to, kas sajaukts viendabīgā masā. Viņi nesaprot, kā tas garšos, apjūk, ja nevar atšķirt sastāvdaļas. Mazajiem ir būtiski zināt, kāds ir konkrētais produkts pēc taustes, kāda ir tā tekstūra, garša.
“Droši vien pavārei sāp sirds, redzot, ka superveselīgs dārzeņu sautējums lido atkritumos, – tas netiek apēsts. Bērni arī salātus bieži neēd, ja netīk, kā tie izskatās. Turklāt pavāres nereti dārzeņus izlaiž caur kādu smalcinātāju, un šāds produkts bērniem nav saprotams. Tāpēc būtu labi veidot, piemēram, krāsainu dārzeņu plates, izkārtojot tos pa krāsām vai citādi,” iesaka uztura speciāliste.
Arī nepareizas termiskās apstrādes dēļ ēdiens no veselīga var kļūt par nejēdzīgu. Veselīgi ir vārīt, sautēt un cept cepeškrāsnī mazā taukvielu daudzumā, nevis plunčāt eļļā uz nebēdu.
Joprojām dārziņos pasniedz daudz kartupeļu. Tas ir atļauts, uztura noteikumos tieši uzsvērta vajadzība pēc kartupeļiem (vismaz 300 g katru nedēļu), tos vārot vai gatavojot biezenī, lai bērni saņemtu saliktos ogļhidrātus.
“Varētu iztikt ar mazāku kartupeļu daudzumu, uzsvaru liekot uz vērtīgākiem ogļhidrātiem, piemēram, pilngraudu makaroniem vai brūnajiem rīsiem. Joprojām daudz kur pasniedz kompotus. Agrāk, kad ziemā nebija pieejami augļi, kompots bija vērtīga uztura sastāvdaļa. Bet tagad taču ir milzum daudz citu iespēju! Kompotam ir tikai lieks cukurs. Labāk ūdenī iegriezt apelsīna, citrona vai greipfrūta šķēlītes, piemest šķipsniņu brūnā cukura vai medus.”
Cukuram ir noteikts ierobežojums – 20 gramu dienā vienam bērnam. Tomēr daudziem mazajiem netīk nesaldināti dzērieni, pankūkas vai plācenīši. Tad pavāres pa kluso pieber nedaudz vairāk cukura. Tas pats ar sāli. Pieļaujamā deva vienam bērnam ir divi grami dienā. Varētu maltīti bagātināt ar garšaugiem un garšvielām, bet tas nav lēts prieks. Tāpēc mēdz piebērt nedaudz vairāk sāls, kas dokumentos neparādās.
“Protams, šādi nerīkojas visi ēdinātāji, taču zinu, ka tā mēdz notikt, jo bērni vienkārši atsakās no pliekana ēdiena. Tieši tādēļ būtu svarīgi, lai pavāres apgūst jaunus risinājumus, mācās citādi izcelt ēdiena garšu. Uzskatu, ka svaigu skatījumu vajadzētu daudzās pirmsskolas izglītības iestādēs. Palīdzēt varētu jauni radoši pavāri, kas piedāvātu interesantākus ēdienus. Jaunie uztura speciālisti palīdzētu ar idejām un zināšanām,” uzsver Ksenija Andrijanova.
Ja bērnudārza maltītes nav garšīgas vai neatbilst vecāku priekšstatiem par veselīgu ēšanu, to vajadzētu pārrunāt ar iestādes vadītāju un pavārēm. Vecāki var likt kopā spēkus, lai situāciju uzlabotu.
Bērnudārza uzturā nedrīkst izmantot:
* fritētus (frī) kartupeļus, kartupeļu kroketes un citus eļļā vārītus un analogus pārtikas produktus;
* mehāniski atdalītu gaļu;
* produktus, kuri ražoti no piena un kuros kāda piena sastāvdaļa aizvietota ar citu sastāvdaļu;
* majonēzi piedevu veidā, pasniedzot ēdienu (atļauts izmantot ēdienu pagatavošanā, ja pievienots ne vairāk kā 1g sāls uz 100 g produkta);
* kečupu un tomātu mērci piedevu veidā, pasniedzot ēdienu;
* cukura un miltu konditorejas izstrādājumus, kuru sastāvā ir daļēji hidrogenēti augu tauki;
* dzērienus, kam pievienots kofeīns vai (un) aminoskābes.
Izvilkums no MK noteikumiem Nr. 172
Par kontroli
Patlaban PVD reģistrēti 826 uzņēmumi, kas nodrošina ēdināšanu pirmsskolas izglītības iestādēs. 2017. gadā tajos veiktas 2123 pārbaudes. Neatbilstības konstatētas 80% no pārbaudītajiem uzņēmumiem, konstatēti uztura normu un/vai higiēnas prasību pārkāpumi.
Biežāk konstatētie pārkāpumi uztura normu ievērošanā
* Neatbilstība noteiktajām normām un prasībām, uzņēmums neuzrāda ēdienu enerģētiskās un uzturvērtības aprēķinus.
* Nav valsts noteiktā dažu produktu minimālā daudzuma, piemēram, zivju. Ēdieni atkārtojas nedēļas laikā. Pusdienu kompleksā ir tikai zupa un saldais ēdiens, bet nav otrā ēdiena.
* Uzturā iekļauti produkti, kas satur neatļautās pārtikas piedevas: krāsvielas, konservantus, garšas pastiprinātājus vai saldinātājus. Ir desas, cīsiņi, žāvēta, kūpināta, sālīta gaļa un zvejas produkti, kuri pēc sastāva neatbilst noteikumu prasībām.
* Ēdienam pievienotā sāls un cukura daudzums pārsniedz noteiktās normas.
Informē PVD Pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļa
Ko saka vecāki
Aija Lietiņa, Keitas (5 gadi) mamma
Esmu ļoti apmierināta, jo par nepilniem diviem eiro dienā (ap 40 eiro mēnesī) tiek nodrošinātas trīs bagātīgas maltītes. Ēdienkarte ir ļoti daudzveidīga un mainās katru nedēļu. Pie ziņojumu dēļa vienmēr izlikta ēdienkarte visai nedēļai.
Rīts sākas ar biezputru, katru dienu tā ir cita. Klāt maizīte ar sviestu, tēja un rīta vitamīnu deva – auglis. Katru dienu ir sava zupa: ziedkāpostu, zivju, vistas, biešu, dārzeņu, siera, piena vai cita. Otro ēdienu parasti veido gaļa vai zivs, piedevas un svaigu dārzeņu salāti, piemēram, griķi ar maltās gaļas mērci un svaigu kāpostu salātiem, kotlete ar makaroniem un burkānu salātiem, cepta zivtiņa ar kartupeļu biezeni un biešu salātiem. Klāt īstas rupjmaizes rika un sula, jāņogu vai upeņu dzēriens. Launagā ir kas vieglāks, piemēram, salāti, vārīta ola ar zaļajiem zirnīšiem, biezpienmaize vai pankūciņas ar ievārījumu. Klāt tēja, kakao, kefīrs vai piens.
Meita stāsta, ka ēdiens ir ļoti garšīgs. Man sirds ir mierīga, ka bērns pa dienu ir labi paēdis. To apliecina arī fakts, ka uzreiz pēc dārziņa ieturēt vakariņas nevēlas – tikai pēc pāris stundām gatava kaut ko apēst.
Alma Ziemele, Klāva (6) un Hannas (4) mamma
Sākumā dēls gāja citā privātajā bērnudārzā, kur man nešķita laba ēdienkarte, jo bieži bija baltmaize un kafija – nezinu, kas aiz tā nosaukuma slēpās. Tagad abi bērni apmeklē privāto dārziņu, kas darbojas pēc Montesori sistēmas. Arī pieeja ēdienreizēm ir atšķirīga. Piemēram, bērni palīdz saklāt galdu, novākt aiz sevis traukus, reizēm piedalās gatavošanā. Nesen Klāvs stāstīja, ka cepis austiņas un cepumus no banāniem un kokosriekstiem. Ēdināšana dienā maksā 3,70 eiro.
Klāvam patīk ēdienus notiesāt atsevišķi, arī bērnudārzā viņš vispirms apēd rīsus, bet mērci pēc tam. Ja tas būtu salikts kopā, neēstu vispār.
Mājās bērni ēd diezgan vienveidīgi, neko jaunu negrib mēģināt, īpaši Klāvs – jau uz ēdienu paskatoties, dēls nolemj, ka to neēdīs, jo nav pareiza forma vai kas cits traucē.
Bērnudārzā gan viņš gatavs izmēģināt, piemēram, lepni stāsta, ka ēdis gaļas vai sēņu mērci, turklāt piebilst, ka tikai bērnudārza pavārs to prot pagatavot.
Tad man jādomā, ka bērnudārza ēdienā kaut kas ir maģisks, jo kāpēc bērnam tas šķiet labāks, garšīgāks?! Kāds tētis pat pavārei pavaicāja, kā viņa taisa biezpienu ar krējumu, jo meita sakot, ka īstais ir tikai bērnudārzā, tētim tāds neiznāk. Es arī varu censties, cik gribu, bet neprotu pagatavot tādu gaļas mērci vai kotletes kā bērnudārzā, un manējās Klāvs nemaz neēd.
Pavaicāju bērniem, kas viņiem bērnudārzā garšo. Klāvs: brokastīs grauzdētas maizītes ar kausētu sieru un gurķi, pusdienās makaroni ar gaļas un pupiņu mērci, launagā – kūkas, āboli, burkāni un biezpiena plācenīši. Hanna: makaroni ar sviestu un melnajām (sviesta) pupiņām.
Mūsu ekspertes:
KSENIJA ANDRIJANOVA,uztura zinātnes maģistre
ANDA BĒRZIŅA, Ulbrokas bērnudārza Pienenīte audzinātāja
DAINA KĀJIŅA, pirmsskolas izglītības iestādes Creakids vadītāja
MĀRĪTE MAČA,Amatas novada Nītaures pašvaldības ēdināšanas uzņēmuma vadītāja
