Bērnu zobārsta “medību” stāsts vēlā piektdienas vakarā 0
Atrast zobārstu vēlā vakarā vai nakts stundā vienmēr ir nepatīkams piedzīvojums. Bet atrast to bērnam, izrādās, ne vien Jelgavā, bet arī Rīgā, ir īsts izaicinājums. Lūk, pieredzes stāsts.
Piektdienas vakars. Beidzot. Atpūsties ne tikai gribas, bet ļoti vajag.
Pulksten 19.30.”Mammu, man ļoti sāp zobs,” – asarains lūgums no lielā bērna pēc pretsāpju zālēm. Pieraksts pie zobārsta jau ir, viss būs labi.
Pulksten 20.30 sāpes nepāriet. Ir skaidrs, ka saaukstēšanās izsaukusi zoba nerva iekaisumu. Skaidrs, ka būs jābrauc meklēt palīdzība. Meklēju internetā lasīto “Smile de Lux”. Atrodu laikraksta “Zemgales Ziņas” rakstu, ka beidzot ar sāpošu zobu naktīs un brīvdienās uz Rīgu vairs nebūs jātriecas, jo tagad mums ir “Smile de lux” 24 stundu palīdzība. Internetā visur, kur meklēju, atrodu mierinājumu, ka pavisam noteikti palīdzība tur būs. Esmu mierīga. Zvanu. Neatbild. Zvanu vēl četras reizes. Neatbild. Ahā, droši vien strādā, pieņem garās līdzīgi sāpju mocīto jelgavnieku rindas. Jābrauc uz vietas, jāsēž rindā. Izsaucu taksi. “Smile de Lux” logi ir tumši. Neviena nav. Mazliet nolaižas rokas Mums vienīgais variants ir braukt uz Rīgu ar sabiedrisko transportu.
Te Veselam.lv iestarpina skaidrojumu no “Smile de Lux”, kāpēc palīdzība var nebūt pieejama. Komentē “Smile de Lux” vadītājs Sandis Silinevičs: “Cilvēki pārprot piedāvāto 24 stundu palīdzību. Sludinājumos norādām, ka šī palīdzība pieejama, iepriekš pierakstoties. Ļoti cenšamies nodrošināt palīdzību brīvdienās. Regulāri nesanāk, bet cenšamies. Ja zobārstniecības klausuli neceļ, tas nozīmē, ka tobrīd palīdzību nevaram sniegt. Diemžēl esam vīlušies par cilvēku attieksmi. Piemēram, noorganizējam, ka 3-4 cilvēku dēļ ārsts speciāli brauc no Rīgas, lai varētu palīdzēt, bet 2-3 no viņiem neatnāk un klausuli neceļ. Un tā ir ļoti bieži. Saņemam arī iebildumus par to, ka pakalpojumu sniegšana nestandarta darba laikos ir par augstāku cenu. Sākumā es centos cilvēkus motivēt un veidot Jelgavā šo diennakts atbalsta iespēju, bet ir tik daudz atskabargu… Tāpēc reklāmās šobrīd pasvītrojam, ka pakalpojumi pieejami, iepriekš sazvanoties un vienojoties par laiku.” Lūk, arī informācija no zobārstniecības mājaslapas par pieejamību.
Pulksten 21.00. Autobusā tiekam. Autobuss karsts un smacīgs. Lielais bērns turas. Mēģinu nepievērst uzmanību. Sirds lūzt, jo zinu, ka zoba nerva iekaisums “dod pa smadzenēm” tā, ka vari gan izvemties, gan panikā noģībt. Nē, nomirt nevar. To arī zinu, jo zobu jautājums no Padomju laikiem man ir labi zināms.
Bērns īd, lokās, kunkst, un dažbrīd tuvu vēmienam karstajā “mikriņā” esmu arī es pati.
Rīga.
Cilvēki zin ieteikt “Klīnika Denta” un SIA”Rīgas Stradiņa universitātes Stomatoloģijas institūts”.
Zvanu uz “Dentu”.
“Cik gadi?”
“15”
“Bērniem diennakts palīdzība ir tikai darba dienās”
“Mans bērns ir gandrīz liels cilvēks, lūdzu, palīdziet!”
“Bērnus neņemsim”. Punkts.
Labi. …..Nē nav labi. Turamies. Braucam ar taksi un Stomatoloģijas institūtu. Tūlīt viss būs labi. Galvā mēģinu sakomponēt tekstu, ko sacīt, lai pirmā palīdzība nebūtu vienkārši to zobu izraut . Ceru uz zāļu un pagaidu plombas uzlikšanu. Iekšēji, protams, neticu, ka tik plaša pirmā palīdzība būs iespējama. Bērnam to nesaku.
“Labdien, mums būtu nepieciešama palīdzība. Akūtas sāpes.”
“Labdien. Diemžēl mums nav uz vietas zobārsta.”
“——-!!!!???”
Lielais bērns nu man nemaz vairs nav liels. Maziņš, maziņš, sarāvies un sašļucis.
“Ko tad lai mēs darām? Šīs ir sāpes, ko ļoti grūti paciest. Paniku visu nakti mēs neizturēsim.”
“Jūs varat mēģināt zvanīt uz privātpraksi, kas tepat netālu ir. Tur ārsts pieņem diennakti. Varbūt var ko līdzēt.”
Zvanu uz Jūlijas Katkevičas privātpraksi.
Atbild māsiņa.
“Cik gadi?”
“Mammu, lūdzu, melo, saki, ka man ir 20, neviens nezinās.”
“Protams, ka zinās, tev ir personas kods, kas būs jāuzrāda.”
“15”
“Tātad bērns. Bērniem diennakts palīdzība ir tikai par samaksu.”
Paldies Dievam! Tie ir laimīgi vārdi. Jo tas nozīmē, ka palīdzība principā ir iespējama.
Pulksten 22.00. Dakterei rindā divi pacienti. Gaidām.
Pulksten 23.00. Daktere pasauc, uztaisa rentgenu, apstiprina aizdomas, izstāsta kas jādara, un cik tas maksās. 96 eiro.
Uh! Nekas. Dzirdu tikai to, ka pēc brīža viss varētu būt labi.
Pulksten 23.30. Mans lielais bērns smaida: “Beidzot es neko vairs nejūtu. Pat ausi nejūtu.”
Tā ir laba ziņa.
Pēdējais transports uz Jelgavu ir aizgājis.
Paldies Dievam, mums ir risinājums.
Pulksten 00.00. Ejam pa Vecrīgu un domāju, – ko tad, ja es nekādi nevarētu samaksāt? Ko tad, ja es būtu no Bramberģes vai Vilces vai kāda cita attālāka lauku rajona? Ko tad, ja sāpes sākas pusnaktī? Ko tad, ja man nebūtu iespēju kur palikt Rīgā līdz rītam? Ko tad, ja bērnam būtu 5 nevis 15 gadi?
Neko. Padomju laika rūdījums mierina – no sāpēm taču nemirst.
Kopējais piedzīvojuma budžets: 150 euro kopā ar rīta kafiju mikriņā atpakaļ uz mājām.
21. gadsimts. Latvija. Kaut kur pakausī klusa, auksta balstiņa kaut ko murmina par dabisko atlasi. Brr. Prom tādas domas. Dievs sargā.
——–
Vēlāk pēc sarunām ar mediķiem noskaidroju, ka Stradiņu Universitātes Stomatoloģijas institūtā nav un nekad nav bijusi diennakts zobārsta palīdzība. Un Stradiņu slimnīcas zobārstniecības un sejas ķirurģijas centrā, kas atrodas tajā pat ēkā, arī ne. “Diennakts palīdzība”, kas minēta centra mājas lapā, iespējama tikai sejas un žokļu traumu, vai lielu sejas iekaisumu gadījumā, bet ne zobu sāpju gadījumā. Tomēr dežurējošais zobārsts ķirurģijas centrā dažās dienās dežūrē pat līdz pusnaktij. Dažās dienās nav vispār. Piektdien, kā reizi, nebija.
Klīnikai “Denta” attiecībā uz bērniem ir savi noteikumi, “diennakts palīdzība” visās dienās iespējama tikai pieaugušajiem.
Tātad – Latvijā diennakts zobārsta palīdzība zobu sāpju gadījumos bērniem visās dienās – brīvdienās un svētku dienās, reāli iespējama tikai vienā privātpraksē Rīgā? Varbūt kādam zināma vēl kāda vieta, kur diennakti sniedz zobārstniecības palīdzību bērniem?
Veselam.lv sazinājās gan ar Rīgas Stradiņa universitātes Stomatoloģijas institūtu, gan P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Zobārstniecības un sejas ķirurģijas centra pārstāvjiem. Stomatoloģijas institūtā apstiprināja, ka diennakts palīdzība bērniem netiek sniegta – tā ir komercsabiedrība, kurai daļa pakalpojumu, jā, tiek sniegta, līgumā ar Nacionālās veselības dienestu, taču – pēc pieraksta un rindas ir garas, pat līdz diviem gadiem, un ir tikai seši bērnu zobārsti.
Savukārt Stradiņa slimnīcas sabiedrisko attiecību speciāliste Ilze Vaivode paskaidroja, ka bērniem līdz 18 gadu vecumam darbdienās palīdzība akūtās situācijās ir jāsniedz līdz pulksten 24.00, rindas kārtībā. Bet piektdienās darbalaiks gan ir no pulksten 9.00.-18.00.
Palīdzība bērniem tiek sniegta arī sestdienās laikā no pulksten 15.00.-24.00. un svētdienās no pulksten 11.00.-21.00. Ja situācija ir smagāka – vajadzīgs sejas un žokļa ķirurgs, palīdzība pieejama arī diennakti.
