Bērnu vecākiem jaunie personas kodi sagādā liekas galvassāpes, atzīst Dzimtsarakstu nodaļā 5
Ar piesardzību jaundzimušo vecāki uztvēruši jaunu personas kodu piešķiršanas kārtību. Tā stājās spēkā jūlijā. Jaunajos kodos vairs nav dzimšanas datuma, un tie ir nejauša ciparu kombinācija, tāpēc grūti iegaumējami. Tikmēr iespēju nomainīt veco personas kodu pret jauno četru mēnešu laikā izmantojuši nepilni divi simti Latvijas iedzīvotāju, vēstīja LNT raidījums “900 sekundes”.
Lielākā daļa vecāku, kam šo četru mēnešu laikā ir dzimuši mazuļi, par to pauž savu neapmierinātību, stāsta dzimtsarakstu nodaļās. Jaunie tēti un mammas pret nejaušu ciparu kombināciju, ko tagad satur viņu bērnu personas kodi, izturas piesardzīgi un pat ar skepsi.
“Pārsvarā vecāki ir neapmierināti, jo nepatīk ciparu kombinācija. Pirmais, kad saņem apliecību, tā frāze skan: kā to vispār var atcerēties?!” stāsta Rīgas pilsētas Dzimtsarakstu nodaļas vecākā inspektore Lolita Ozoliņa.
Līdz jūnija beigām lietoto personas koda veidošanas shēmu aizguva no Skandināvijas valstīm. Pirmā personas koda daļa saturēja dzimšanas datus, bet otrā tehnisku informāciju. Tagad no 1. jūlija, kad stājās spēkā jaunie grozījumi Iedzīvotāju reģistra likumā, jaunā kārtība tāpat kā līdz šim paredz piešķirt 11 ciparu kombināciju. Pirmie personas koda cipari sākas ar ”32”, bet pārējie cipari – sistēmas nejauši ģenerēti.
Ikvienam iedzīvotājam pastāv iespēja savu agrāk piešķirto personas kodu vienu reizi mainīt. No 1. jūlija to jau ir paspējis izdarīt gandrīz 200 cilvēku. 86 no viņiem ir vīrieši, bet 105 – sievietes. Visbiežāk personas kodu mainījušo vīrieši vecuma kategorijā no 30 līdz 39 gadiem, bet sievietes no 30 līdz 59 gadiem.
“Pamatā atspoguļojas tas iemesls pašā pakalpojumā: cilvēki nevēlas, lai viņu dzimšanas datumus tiktu atspoguļoti personas kodā, jo viņiem ir tiesības uz privātumu. Un tieši vai netieši veicināt diskrimināciju, pamatojoties uz šo vecumu. Tāpat var izanalizēt personas horoskopu,” skaidro Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes pārstāve Santa Jonāte.
Tiesības nomainīt personas kodu iedzīvotāji visaktīvāk izmantojuši jūlijā un augustā, uzreiz pēc tam, kad stājušies spēkā grozījumi Iedzīvotāju reģistra likumā, bet rudenī šis skaitlis būtiski sarucis.
