Bērnu vasara – pavisam citāda. Kā nodarbināt savas atvases šovasar? 0
Signe Mengote, “Mājas Viesis”, AS “Latvijas Mediji”
Vasara – bērnu mīļākais laiks. Nometnes, sporta pasākumi, dažādas aktivitātes. Šogad tas viss ar ierobežojumiem, atbilstoši vīrusa diktētajiem noteikumiem. Gluži cilvēcīgi, ka, vēloties pasargāt savas atvases, daudzi vecāki nolēma nepieteikt bērnu nometnei.
Kā nodarbināt savas atvases šovasar? Kādas alternatīvas meklēt? Un, ja tomēr izvēle ir par labu nometnei un sporta pasākumiem, ar ko jārēķinās?
“Mēs šogad nometnes izlaidīsim, lai gan mūsu meita (12) tajās piedalās pastāvīgi. Nav vēl tās drošības sajūtas. Kāpēc riskēt? Nav jau pēdējais gads, kad varēs apmeklēt nometnes,” savas sajūtas un lēmumus atklāj māmiņa Inta no Talsiem.
Intas meita katru gadu pirms došanās uz nometni skaita dienas, līdz atkal varēs satikties ar vienaudžiem, tomēr vecāki lēmuši atteikt dalību.
“Konkrētajā nometnē pieteikties varēja jau pagājušā gada rudenī, ko uzreiz arī izdarījām, taču, pandēmijai un ārkārtas stāvoklim sākoties, nolēmām atsaukt dalību. Galu galā ir taču tik daudz alternatīvu, kuras piedāvāt savam bērnam. Jā, mēs neesam meitas vienaudži, nevaram nodrošināt to pašu, ko viņas draugi, taču ļoti centīsimies, lai meitiņai šī būtu interesanta vasara.”
Nometnes būs
Vasaras nometnes “Zelta zirgs” organizatore Laima Miče stāsta, ka atsaucība esot liela: “Parasti pieteikšanos uz nometnēm organizēju jau februārī, martā, arī šogad pieteikšanās tika izsludināta pirms ārkārtas situācijas.
Daudzi vecāki jau paspēja pieteikt savus bērnus nometnei, vēl nezinot, kas būs vasarā. Un tā mēs gaidījām, ko lems valdība, un tikai nedēļu pirms nometnes sākuma (1. jūnijs) tika ļauts rīkot vasaras nometnes, ievērojot noteiktās vadlīnijas.
Ar to brīdi bija un joprojām ir ļoti daudz interesentu, bet diemžēl daudziem nākas atteikt, jo visas nometnes grupas šai vasarai jau ir nokomplektētas.”
Laima atklāj, ka ir vecāki, kuri savu bērnu dalību atteikuši:
“Varbūt vecāki baidījās šī brīža situācijas dēļ, citus, iespējams, tā bija finansiāli ietekmējusi. Daži dalībnieki, kas bija pieteikti nometnē, dzīvo citās valstīs, Latvijā pavadot vien vasaras brīvlaikus, un lidojumi tika atcelti. Taču kopumā atteikumu bija ļoti maz.”
Nometnes organizatore skaidro, ka viņi, tāpat kā visi citi nometņu organizatori, rīkojas atbilstoši valdības izstrādātajām vadlīnijām – grupās dalībnieku daudzums tika ierobežots līdz 25, nepieciešamas ārsta zīmes, ikdienas veselības stāvokļa kontrole gan dalībniekiem, gan darbiniekiem, jānodrošina dezinfekcijas līdzekļi u. c. drošības pasākumi.
Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļas vecākā konsultante Inta Bērziņa dalās ar Valsts izglītības satura centra (VISC) izstrādātajām vadlīnijām, kuras jāievēro, piemēram: “Netiek pieļauta personu, kurām noteikta pašizolācija, mājas karantīna vai stingra izolācija, klātbūtne bērnu nometnē. Tāpat netiek pieļauta bērnu un darbinieku ar elpceļu infekcijas pazīmēm klātbūtne nometnē.
Tiek veikts dalībnieku un darbinieku veselības skrīnings, veicot vizuālu novērojumu. Ja darbiniekam, veicot darba pienākumus, parādās akūtas elpceļu infekcijas slimības pazīmes, darbinieka pienākums ir pārtraukt darba pienākumu veikšanu un doties mājās, kā arī telefoniski sazināties ar ģimenes ārstu, lai vienotos par turpmāko ārstēšanas režīmu.
Ja bērnam, atrodoties nometnē, parādās akūtas elpceļu infekcijas slimības pazīmes, bērns ir jāizolē atsevišķā telpā, jāizsniedz maska, ar kuru pārvietoties.” Tāpat nav pieļaujama citu – ar nometni nesaistītu – personu, tajā skaitā vecāku, klātbūtne.
Slimību profilakses un kontroles centra sabiedrisko attiecību speciāliste Edīte Tettere vērš uzmanību uz Veselības ministrijas apstiprinātajiem noteikumu grozījumiem attiecībā uz bērnu nometnēm šovasar: “Lai iespēju robežās novērstu to, ka bērns, kas ir Covid-19 pacienta kontaktpersona vai kuram ir konstatēta saslimšana, piedalās nometnē, visiem nometnes dalībniekiem būs jāsaņem ārsta izziņa pirms dalības nometnē.
Šī prasība ir aktuāla tādēļ, ka bērni ilgstoši nav apmeklējuši izglītības iestādi, uzturējušies mājās, tādēļ svarīgi, lai pirms nometnes ārsts novērtētu gan bērna fizisko, gan psihisko veselību.”
IZM Valsts izglītības satura centra Neformālās izglītības departamenta vecākā eksperte Inta Kraskeviča stāsta, ka šogad nometņu skaits krietni sarucis – tiek rīkotas ap 600 nometņu, bet pērn to bijis gandrīz tūkstotis. Kraskeviča min nepieciešamību spēt nodrošināt lielāko daļu nometņu aktivitāšu ārā – svaigā gaisā.
Uz spēles komandas gars
Tāpat kā nometnes, arī sporta pasākumi – treniņi, sacensības – ir neatņemama vasaras sastāvdaļa daudziem jauniešiem. Šogad viss ir citādi. Valmieras sporta skolas audzēknis, basketbolists Emīls stāsta, ka sporta nometnes viņa komandai nenotiks.
Treniņi gan, taču krietni atšķirīgi, nekā pierasts: “Piecas reizes nedēļā trenējamies, treniņi ilgst divas stundas. Tagad trenējamies piecu cilvēku grupās, visas bumbas tiek dezinficētas, un nevaram iet dušās.”
Vai ir kāds, kurš treniņus nav atsācis Covid-19 dēļ? Emīls saka, ka nav. Visi komandas biedri ir atsākuši treniņus, un visi pret jaunajiem noteikumiem izturas ar lielu atbildību. Sacensības gan atceltas līdz septembrim.
Latvijas jaunatnes basketbola līgas direktore Ieva Lejiņa uzsver: “Bijām spiesti jau 12. martā pārtraukt LJBL čempionātu, atcēlām 14 finālturnīrus, kas tradicionāli ir sezonas kulminācija, atcēlām treniņnometni perspektīvajām jaunajām basketbolistēm, tāpat maija beigās paredzēto tradicionālo Talantu nedēļu.
Nenotiks mācībās labus rezultātus sasniegušo basketbolistu un citu sezonas izcilnieku tradicionālā vizīte Saeimā – tās vietā basketbolisti, kuriem mācībās nav zemāku atzīmju par septiņām ballēm, elektroniski saņems atzinības rakstus. Visus lēmumus esam pieņēmuši, ņemot vērā ārkārtējās situācijas noteikumus un Izglītības un zinātnes ministrijas prasības.”
Ieva cer, ka septembra beigās jaunā sezona varēs atsākties, taču jaunatnes basketbola līga ir gatava pielāgoties, ja notiks kādas izmaiņas.
Mārupes Sporta centra basketbola treneris Matīss Vārna uzsver, ka šobrīd galvenais ir ievērot visus valsts noteiktos ierobežojumus un noteikumus: “Mēs visu ievērojam un turpināsim ievērot. Gan tagadni, gan nākotni redzam gaišās krāsās.
Katram no Mārupes SC audzēkņu vecākiem tika nosūtīta šāda informācija papildus valdības noteiktajiem ierobežojumiem: ierodoties uz pirmo treniņu nodarbību, katram audzēknim jābūt līdzi vecāku parakstītai atļaujai. Bez atļaujas bērns nedrīkstēs piedalīties nodarbībā. Ierodoties uz treniņu, audzēkņi pulcējas ārpusē pie sporta bāzes un ievēro divu metru distanci.
Sporta bāzē tiks ielaisti pēc trenera norādījuma. Pēc treniņa piecu minūšu laikā jāatbrīvo sporta bāze, jo Mārupes SC administratori veiks bāzes dezinfekciju. Velosipēdus varēs atstāt stadiona iekšpusē pie sētas. Uz treniņu jāierodas jau sporta tērpā, jo ģērbtuves izmantot nevarēs.
Tualetes būs pieejamas. Ar puišiem vajadzētu vēlreiz izrunāt piesardzības pasākumus (sasveicināšanās, apskaušanās utt.) – rūpēsimies par sevi un tiem, kuri ir treniņu nodarbībā.”
Kā vienu no mīnusiem treneris min to, ka ierobežojumu dēļ nav iespējams attīstīt komandas prasmes. Visai komandai netrenējoties kopā, zūd komandas gars.
Būt līdzās un meklēt alternatīvas
Psiholoģe Baiba Kalnciema uzsver jauniešu socializēšanās nozīmīgumu – īpaši svarīgi tas ir tieši pusaudžu vecumā, kad cilvēks veidojas, pieņem konkrētas vērtības.
Pusaudžiem krīzes laiks ir īpaši smags, tāpēc svarīgi nenosodīt, ieklausīties un būt blakus: “Viens no galvenajiem bērna attīstības pamatprincipiem ir komunikācija. Socializācijas procesā notiek personības pilnveidošana, apliecināšana, identitātes meklēšana un veidošana.
Pusaudžu vecumā satikties ar vienaudžiem, apliecināt savu nozīmību, saņemt draugu novērtējumu ir ļoti nozīmīgi. Tā top bērnu personība un identitāte. Bērniem nevajag vecākus kā draugus, bērniem vajag vecākus UN draugus.
Jāņem vērā, ka bērnam mājās nav iespējas izlādēt savas emocijas tik daudz, kā to varētu izdarīt, piemēram, treniņos, un tāpēc, neprotot regulēt emocijas, bieži var rasties strīdi. Vecākiem vajadzētu ļaut bērniem vairāk laika veltīt virtuālai saziņai ar saviem klasesbiedriem, draugiem.
Ar vecākiem bērni nekad nespēs izrunāties tā, kā viņi to varēs ar saviem draugiem.”
Kas attiecas uz nometnēm un to, vai vecākiem vajadzētu ļaut bērniem tās apmeklēt, psiholoģe iesaka nedaudz atbrīvoties: “Iesaku ļaut bērniem būt starp vienaudžiem, komunicēt, smieties, dauzīties…
Labais vairo labo, un tikai tā varam būt harmoniskāki un laimīgāki.” Galvenais, lai bērns tiktu sadzirdēts, būtu laimīgs un piepildīts gan tad, ja nometnē piedalās, gan tad, ja nolemj palikt mājās. Gala iznākumam vienmēr jābūt tādam, lai bērns ir laimīgs.”
Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta sabiedrisko attiecību vadītāja Indra Vilde aicina vecākus padomāt par citām aktivitātēm, ja nometnes šogad netiek apmeklētas: “Līdztekus nometnēm Rīgas bērni un jaunieši vasarā varēs iesaistīties bezmaksas brīvā laika aktivitātēs, kuras ar pašvaldības finansiālu atbalstu pilsētvidē rīkos nevalstiskās organizācijas.
Tiks atbalstīti projekti, kuros plānotas fiziskās aktivitātes, piemēram, atklātie treniņi un tamlīdzīgas nodarbības, radošas darbnīcas, ar pilsētas izzināšanu saistītie pasākumi, kā arī nodarbes, kas pozitīvi ietekmē sociālo un fizisko vidi vietējās apkaimēs.
Aktivitāšu saraksts būs pieejams tīmekļa vietnē izglitiba.riga.lv. Vasarā ikvienam interesentam, tostarp bērniem un jauniešiem, ir pieejami arī Rīgas pašvaldības izglītības iestāžu sporta un aktīvās atpūtas laukumi.”
Māmiņa Inta, kuras meita šogad pirmo reizi pēc vairākiem gadiem nometnēs nepiedalīsies, jau ir izdomājusi, kā ģimene kopā pavadīs vasaru: “Galvenais ir būt līdzās. Atbalstīt. Ticu, ka šī būs piedzīvojumiem bagāta vasara, neskatoties uz grūto laiku, kuru piedzīvojam. Mūsdienās ir tik daudz iespēju. Piemēram, vietnes etsy.com meklētājā ieraksta interesējošo, un materiālus var uzreiz izprintēt.
Manu jaunāko meitu, kurai ir seši gadi, ļoti interesē dzīvnieki, tad nu es iegādājos un izprintēju darba lapas par dzīvniekiem – krāsojam, mācāmies, kur tie dzīvo utt. Lielajai meitai patīk virtuālie treniņi – kopā nodarbojamies ar jogu katru brīvdienu rītu. Tā jau ir kā tradīcija.
Tāpat šogad plānojam apceļot Latviju. Mūsu valstī ir tik daudz skaistu vietu, ko redzēt.”
Uzziņa
Viss par bērnu vasarasnometnēm: nometnes.gov.lv
