Pirtī var iet pēc astotās dzīves dienas, arī mēnešreizu un gaidību laikā. Saruna ar pirtnieci 0
Evijas astoņstūru guļbaļķu pirtī, kā pati saka, ir riktīgi liela lāva. Astoņstūru tāpēc, ka astoņas pieturas ir senču Saules kalendārā. Tāda liela ir arī Evijas zināšana par pirtīžām un vispār bērniem pirtī: savulaik pirts skolā Lielzemenes, tautā zināmā kā Jura Batņas skolā, tapis viņas diplomdarbs par šo tēmu, kas vēlāk izmantots gan grāmatā, gan pirtsskolas semināru izdales materiālos.
Par pirtīžām un draudzīgu pirtiņu mūsdienu māmiņai un bērniņam Evija stāstīs arī veselības prakšu un seno zināšanu festivālā Spīdolas salidojums. Plašāk par to saruna ar Eviju Esteri Bernavu, Ziedu pirts pirtnieci, piecu bērnu māmiņu.
Eviju varēs satikt 11. maijā Cēsu Pils parkā veselības prakšu un seno zināšanu festivālā Spīdolas salidojums.
Tu mēdz teikt, ka pirtī nevar pērt uz laiku.
Katram cilvēkam nepieciešama ļoti individuāla pieeja. Psihosomatiskā puse, ar ko visvairāk strādāju, paģēr, ka cilvēks jāpieņem tāds, kāds viņš ir.
Senāk domāju, ka katru cilvēku pēc pirts vajag lidināt, jo tā biju mācīta. Tagad es saku – nē, nevajag, cilvēks var būt tam negatavs.
Vēl jo vairāk, ja tu strādā ar to, kas viņam ir zem garoziņas – zemapziņā.
Kas tur slēpjas?
Viss, ko esi dzīvē pieredzējis, īsti neapzinies, bet joprojām nēsā sevī, visvairāk – emocionālas piesaistes traumējošiem notikumiem. Ir bijusi pat pieredze, kur atklājas jau vairs ne šīs, bet iepriekšējo dzīvju lietas. Mans uzdevums ir palīdzēt apzināties, izcelt ārā – faktiski iemīlēt savu pieredzi, lai kāda tā būtu. Pieredze ir tas, kas bagātina un ļauj tev atklāt, kas ir un kas nav tavs. Nekas nav kļūda!
Kādā vecumā bērnu var ņemt līdzi pirtī?
Senlatviešu tradīcijā bērns pirtī bija no astotās dienas, kad notika pirtīža. Ja māmiņa pēc pirtīžas izsaka vēlmi vēl kādreiz atnākt, un tas ir bieži, atbildu – protams, taču ievērojot dažus nosacījumus. Piemēram, optimālais klimats pirtiņā ir 60–65 grādi ar 45–50% mitrumu, attiecīgi zīdainītim piemērota temperatūra ir 40–45 grādi, 3–6 gadus vecam bērniņam – 50–55 grādi.
Zīdainim pērtuvē pavadītais laiks varētu būt aptuveni piecas minūtes, savukārt lielāki bērni atšķirībā no pieaugušajiem lieliski jūt, cik daudz laika viņi gatavi pavadīt pirtiņā. Pieaugušie mēdz jautāt – kā es zināšu, kad man jāiet ārā? Bērniem šāda jautājuma nav, jo viņi paši iziet īstajā brīdī.
Varbūt ir kaut kādi fizioloģiskie rādītāji, kas varētu likt padomāt, pirms laiž bērnu pirtī?
Kontrindikācijas pirts apmeklējumam ir akūta infekcija, paaugstināta ķermeņa temperatūra, iekaisumi, principā tāpat kā pieaugušajam.
Tad tu nepiekrīti somu parunai, ka ikviens drīkst iet pirtī, ja vien spējīgs līdz tai aizrāpot?
Es svēti ticu, ka mamma vislabāk jūt savu bērnu. Ir mammas, kuras tūdaļ, kolīdz parādās apaukstēšanās pazīmes, ved mazo uz pirti. Izkarsē, izper, un viss kārtībā – krītas slimības dinamika, puņķi pāriet.
Un kā ar alerģijām? Saēdās zemenes, sametās pumpas – vai drīkst iet pirtī?
Noteikti nevajadzētu doties pirtiņā, ja ir akūts dermatīts vai arī mazais sakasījis savas pumpiņas. Es gan vairāk vēršu uzmanību uz to, kāpēc mazulis tā noreaģējis.
Mamma, tētis, viņu attiecības… Bērns būs pirmais, kurā tas atspoguļosies. Zibensnovedējs. To es arī pēc saviem pieciem bērniem spriežu.
Tagad jau padsmitnieki, bet bērnībā izteikti reaģēja uz manu vai tēva psihoemocionālo stāvokli. Tiklīdz mūsos bija aizturēta emocionāla spriedze, tā klāt vai nu rotavīruss, vai arī iesnas. Tik ļoti uzskatāmi, ka to ne ar ko nevar sajaukt. Tikai jāvēro – tad pamanīsi ļoti daudz likumsakarību.
Tev ir pieci bērni?
Trīs meitas un divi dēli!
Tad jau visu, kas attiecas uz bērniem un pirti, esi izmēģinājusi praksē!
Principā jā. Četriem no viņiem ļoti patīk pirtī, viņi tiešam bauda siltumu un procesu. Neapzināti meditē – snauduļo, atpūšas. Bet vienam no maniem mazajiem nepatīk siltums, toties patīk pieskārieni.
Pirts ir ļoti labs veids, kā stiprināt attiecības ar bērniem, palīdzēt sakārtot emocijas caur pieskārienu: maigi izpērt, izmasēt ar odziņām, īpaši tīņu un pusaudžu vecumā.
Tad gan sākas citas lietas – bērni sāk kautrēties sava kailuma. Neesmu no striktajām, kas saka – pirtī tikai pa pliko. Varbūt cilvēks ir pieredzējis vardarbību, traumu vai ir kāds cits iemesls. Liekot par varītēm izģērbties, es vēlreiz būtu vardarbīga pret viņu.
Pirts ļoti labi palīdz bērnam nomierināt nervus – iedarbojas parasimpātiskā (atslābinošā) nervu sistēma, un bērni daudz vieglāk pārcieš darba nedēļu, kas nereti ir ilgāka nekā mums. Turklāt tas ir labs veids sanākt ģimenei kopā – kā tradīcija, kā rituāls.
Bet kā ir grūtniecības laikā – vai tā savienojama ar pirti?
Interneta vidē par to ir ļoti pretrunīga informācija. Bet es esmu par grūtniecītēm pirtī! Ja nav kontrindikāciju, sieviete jūtas labi, droši to var darīt. Allaž savām topošajām māmiņām saku – pirts ir brīnišķīga vieta, kur sadzīvot ar savām emocijām.
Pirts apmeklējuma laikā nemaz nav jādzer specifiskas tējas – var apliet auglīšus ar ūdeni, nostādināt… Parūpēties par sieriņu, auglīšiem, lai cukura līmenis par zemu nenokrīt.
Parasti iesaku cilvēkam pērtuvē iet kādas četras reizes: pirmajā reizē izsildāmies, otrajā paskrubējamies, trešajā peramies, ceturtajā noslēdzam ar medu vai odziņām. Grūtniecītēm iesaku samazināt līdz trim reizēm.
Nevajag neko pārstimulējošu, skrubītī nevajag likt sāļus, kas ver vaļā fizioloģiski un enerģētiski. Mums vēl nevajag, lai grūtniecīte atveras. Arī pēriens ir maigs, uz centru – limfas atteces virzienā vērsts. 50–55 grādi ir grūtnieces pirts. Silta duša jau ir pietiekams kontrasts, nevajag nekādus aukstos ūdeņus, protams, ja vien neesi rūdīta ziemas peldētāja.
Sanāk, ka kompānijā grūtniece tomēr nevar pirtī iet?
Jāiet sākuma grādos, kamēr pirts vēl tiek kurināta. Lai citi iet karstā. Bet apdalīt sevi pirts ziņā nevajadzētu un satraukties par bērniņu puncī arī nevajag: augļūdeņu temperatūra ir 38 grādi, viņš jau ir siltumā. Pie maziem grādiem pirtī ķermeņa iekšējai temperatūrai nebūtu jāceļas.
Kā ar mēnešreizēm?
Mēnešreizes ir brīnišķīgs brīdis, kad var atbrīvoties no spriedzes, ko mēneša laikā esi sevī uzkrājusi, un vari to izdarīt apzināti – atlaist lietas vaļā.
Ja sieviete pati jūtas komfortabli, var droši apmeklēt pirti. Tas pat dubultā labi – dabas cikli piepalīdz pirts procesiem. Sieviete tajā laikā jau ir uz attīrīšanās viļņa, savā bioloģiskajā ciklā, kur tas dabiski notiek.
Un pēc dzemdībām?
Tas jau ir stāsts par pirtīžām un vēsturi. Kādreiz pirmās septiņas dienas sieviete skaitījās nedēļniece un bērns bija raudulēns. Tika uzskatīts, ka tajā laikā mamma ar bērniņu vēl ir enerģētiski kopā. Ar raudzībām viņus vēl netramdīja. Devītajā dienā bērniņu uzņēma dzimtā. Bet kā var uzņemt, ja viņš vēl ar mammu saistīts? Tāpēc astotajā dienā notika šī atdalīšana, kad mamma tika atkal sveikta atpakaļ savā augumā, kas ļāva viņai atgriezties arī pie sava mīļotā vīrieša, un bērns svētīts jau kā patstāvīga personība.
Pirtīžās mamma un tētis, un pirtniece dod svētību bērna mūžam. Pirtīžās piedalās tikai tie, ko māmiņa uzskatījusi par vajadzīgu uzaicināt.
Pirtīžas ir dziedniecisks process, kurā māmiņai palīdz atbrīvoties no grūtniecības laika blakusproduktiem, tūskas, iekustina vielmaiņu – maigi, ar slotiņu, skrubīti, medus masāžu. Bet lielākais ieguvums ir iespēja sajust atkal sevi pašu, ļauj noslēgt gaidību laiku emocionāli. Pati atceros šos mums šodien sāp vēderiņš, mums ir zaļa kaka – tas liecina, ka mamma ar bērnu vēl ir viens vesels, neredz bērnu kā atsevišķu personību. Šis ir tas rituāls, kas palīdz atkal apjaust sevi pašu.
Nākamais ir tas, kas attiecas uz bērnu. Kādas senlatviešiem ir rituālu konstrukcijas?
Tu nevari neko lūgt, kamēr neesi pateicis paldies par to, kas tev jau ir dots.
Fizika – enerģijas nezūdāmības likums! Tev ir iedots kaut kas skaists – tu esi mamma, tev ir bērniņš, tev ir dāvināta brīnišķīga loma un iespēja pieredzēt. Pirmais, kas jāizdara, sākot rituālu, – mamma uzpin prievīti pateicībai. Te, pirtiņā, visur kur tās jostiņas un pīnītes var redzēt, mammas sējušas pateicībai.
Ne velti kvantu fiziķi par to runā: tas, ko senāk uzskatīja par ezoteriku, tagad tiek pierādīts – kā mēs ar savu domu un augumu spēku spējam ietekmēt notikumu gaitu savā un sev pietuvinātu cilvēku dzīvēs…
…kas zinātniski pamato rituālu kā tādu.
Tieši tā! Senči vadījās pēc dabas likumiem. Un kas ir fizika? Mācība par dabas likumiem! Zini fiziku – saproti, kā darbojas elementārie principi ne tikai materiālajā pasaulē, bet arī cilvēku attiecībās. Senči šo saprata – ja virza savas domas, zintē bērna mūžam par labu, koncentrē savu uzmanību un tātad enerģiju uz bērniņu, iespējams bērna vibrācijas gan paaugstināt, gan spēcināt.
Viss pirtīžu rituāls sastāv no daždažādiem simboliem – tā var apzināti piekļūt zemapziņas krātuvītēm un sevi ietekmēt. Piemēram, malka krāsnī tiek likta pa pāriem, lai bērns dzīvē nebūtu vientuļš, mīlētu un tiktu mīlēts. Faktiski šie simboli darbojas uz vecākiem, kas tos caur savu domu un nodomu nodod tālāk bērnam.
Atceros, pirms mana krustdēla meitiņas pirtīžām tu iedevi sarakstu ar lietām, kas vecākiem vai pietuvinātajiem jāsagatavo. Tas nozīmē, ka šī doma tiek virpināta jau krietnu laiku pirms rituāla.
Jā, man tas ir svarīgi. Pirtīžas man neskaitās kā pakalpojums, par tām es maksu neņemu. Notiek savstarpēja apdāvināšanās. Tas ir sakrāls rituāls, kurā es piedalos ar visiem saviem spēkiem, labajiem gariņiem un vēlējumiem. Tāpēc nevar pateikt, cik tas maksā. Visu par biznesu nevar pārvērst, viss, kas attiecas uz bērniem, man ir svēta lieta. Bet svarīgi, lai vecāki arī dara, lai iegulda savu enerģiju, koncentrē uzmanību.
Pastāsti, lūdzu, par norisi!
Pirmā pirtīžu daļa ir veltīta bērniņam. Otrajā mammīte kāpj tajā pašā ūdenī (simbolika – arī daudzās citās kultūrās ūdens ir svētības un atdalīšanas simbols) un tiek mazgāta. Es vienmēr priecājos, ja tā ir viņas pašas mamma, kas to dara, jo viņa savukārt savai meitai dod svētību, dzimtas vārdā pasaka paldies par turpinājumu. Paldies gan augumam, gan dvēselei, gan garam, kas ļāva būt par vārtiem citai dvēselītei. Vārdi kā ceļamaize, kas no mammas nāks līdzi.
Ievēroju, ka šis process ļoti satuvina – arī tad, ja bijis kas neatrisināts starp māti un meitu.
Vecmammai tas ļauj saprast, ka viņai ir jauna loma uzdāvināta, viņa savā veidā skaļi pasaka – jā, es neesmu šā bērniņa mamma, es esmu vecmamma.
Nereti, kad attiecībās mezgli, vecmamma mēģina kompensēt savulaik neizdarīto un pārņemt kontroli pār mazbērnu. Vecmammai tiek dots arī vārds, viņai ir, ko teikt, un viņa tiek sadzirdēta.
Vai cilvēki šādā brīdī vispār var parunāt?
Parasti tas ir ļoti emocionāli un tik skaisti! Man pat tagad zosāda metas…
Var parunāt. Un runā. Attiecības pēc tam ir pavisam citā līmenī. Tās ir tikai minūtes, bet tajā brīdī cilvēks ieiet vertikālajā (ne lineārajā) laikā, mūžībā un atrisina lietas, kam lineārajā laikā varbūt vajadzētu gadus.
Ko tas atrisina veselības ziņā?
Rakstot diplomdarbu par pirtīžu tēmu, izpētīju, ka dažviet saru dzīšana bija iekļauta pirtīžās, dažviet ne. Ap Cēsīm tas tika darīts vienā reizē: kad visi vēlējumi savēlēti, māmiņa kāpj uz lāvas, mazulīti liek pie krūts, un notiek saru dzīšana – mazulīša masēšana ar māmiņas pienu.
Kas tie sari ir?
Verniksa ziedi ražojoši dziedzerīši, kas izskatās kā bārdas rugāji. Ar matu struktūru tiem nav nekādas saistības.
Ja neizvēlas pirtīžas, kas ar tiem sariem notiek?
Tie uzsūcas līdz kādu triju mēnešu vecumam. Bet atkarībā no tā, kāds bērnam ir jutīgums, sāpju slieksnis, viņam tas var sagādāt zināmu diskomfortu. To var pamanīt salīdzinoši vienkārši – kad bērns ir samīļots, izgulējies, paēdis, vēderiņš neburkšķ, viss it kā labi, tomēr viņš čīkst. Nevis tā kā raud, kaut ko pieprasot, bet īgņojas, ir nemierīgs.
Taču galvenais, kas jāsaprot, – pirtīžas ir sens un ļoti skaists rituāls, kurā ir iespēja savam bērnam sazintēt labu mūžu.
Kas jāsagatavo pirtīžām
•ūdens – smelts dzidrā strautā vai avotā tā, lai ne pile nepāršļakstās, ap 20 l (tēta darbiņš)
•malka – vismaz pāris liepas pagaļu un pīlādža zariņu (tēta darbiņš)
•ziedojums pirtiņai – parasti māmiņas pīta prievīte un pateicības dāvaniņa saviem senčiem un pirtniecei (abu vecāku darbiņš)
Kas jāsagatavo vanniņai
•dažādi augi (kaltēti, zaļi) – pēc māmiņas izjūtām (mammas darbiņš)
•veiksmes naudiņa, ko likt mazajam vanniņā (abu vecāku darbiņš)
•kadiķa oglīte (tēta darbiņš)
•sakaltēta maizes doniņa
