Baltvilka balva: sacenšas 10 izdevniecību grāmatas 4
“Kultūrzīmes”, AS “Latvijas Mediji”
Šogad balvas žūrija, kurā strādāja literatūrzinātnieces Ilze Stikāne un Sandra Okuņeva, mākslas pētniece Līna Birzaka-Priekule, mākslinieks Roberts Koļcovs, kā arī sabiedrības pārstāvji Māris Pavlovs no Latvijas Universitātes Izglītības zinātņu un psiholoģijas bibliotēkas un Gusts Ābele, jauniešu studijas “Kāpnes” vadītājs, ir izlasījusi un izvērtējusi 46 grāmatas, pievēršot uzmanību teksta kvalitātei, un vēl 19 izdevumi lasīti un aplūkoti, meklējot pretendentu grāmatu mākslas balvai. Ir vairāk nekā desmit debitantu rakstniecībā un ilustratora veikumā. Kopumā sīvā konkurencē sacentās desmit izdevniecību grāmatas.
STARPTAUTISKAIS LAUREĀTS 2023
Par Jāņa Baltvilka balvas starptautisko laureāti ir kļuvusi lietuviešu rakstniece Igne Zarambaite par garstāstu “Melndzelmji” (Jāņa Rozes apgāds, 2022) un tā tulkotāja Dace Meiere. Māksliniece Ella Mežule.
Grāmatas sižets vēsta – kad sešpadsmitgadīgā Anika atgriežas dzimtajā pilsētiņā, viņu atkal nomāc bērnības atmiņas – nesaskaņas ģimenē, skolā pieredzētā ņirgāšanās. Dziļi iekšienē sūrst senās pārestības, bet ārēji meitene ir pārvērtusies, viņu neviens vairs neatpazīst. Tagad viņa ir nevis Anika, bet Ana. Drīz klasesbiedri piedāvā Anai nedēļas nogales izaicinājumu – kopīgi pavadīt nakti palu ūdeņu ieskautās mājās, kas slavenas ar leģendām un baisiem notikumiem. Šī izpriecu nakts pārvēršas murgā, kura centrā – noslēpumaini pazudusi meitene. Vairs nav iespējams saprast, kas ir īsts, kas aizmirsts, kas sadomāts.
Kritiķu vērtējums: “Milzīga vērtība ielikta vēstījumā. To nevar nolikt malā, intriga turpinās līdz pat beigām. Ļoti inteliģenti uzrakstīta grāmata. Godīga grāmata.”
NOMINANTI
Bērnu un jauniešu literatūra
Aija Lisovska, “Dullā diena Dundurzālē” (“Zvaigzne ABC”, 2022).
Meža vidū atrodas Dundurzāles ciems. Kādā ļoti lietainā dienā ar ciema iemītniekiem atgadās pavisam neparasti notikumi. Pazūd pūķa labākais draugs. Rūķis cīnās ar kreisās kājas lāstu un dzen pēdas lidojošam laupītājam. Pa to laiku vārnu bērns izvelk no upes mazu, slapju radījumu, bet sivēns no dubļiem – konfektes. Zaķu meiteni pārsteidz bubulis, bet āpsi – palīgā saucieni. Bet kāpēc kazai ir spārni? Un kurš sabojājis torti? Un kas tā par atbalsi, kas patiltē mēdās?
Kritiķu vērtējums: “Patīkams pārsteigums. Dzīva un asprātīga iejušanās ciema dzīvē.”
Inese Zandere, “Vai grāmatai ir knābis?” (nodibinājums “Gaismas pils atbalstam”, 2022) un “Kamoliņš un kastīte” (“Liels un mazs”, 2022).
“Vai grāmatai ir knābis?”: galvenais varonis, pūčulēns Elmārs, un viņa draugi aicina spēlēties, izpētīt grāmatu pasauli un kopīgi uzzināt, pa kurām durvīm ieiet grāmatā, vai bildes prot stāstīt, vai grāmatās dzīvo skudras, un, protams, arī to, vai grāmatai ir knābis.
“Kamoliņš un kastīte”: galvenie ir divi ģeometriski varoņi, kas, savā starpā sacenšoties, mēģina atrast līdzības ar apkārtesošajiem priekšmetiem.
Kritiķu vērtējums: “Skaidri saprotama un nolasāma saistība tekstam un ilustrācijai. Ilustrācijas neilustrē, bet ienāk kā papildu brīnišķīgs papildu elements.”
“Saturs ir ļoti dziļš un asprātīgs. Gudra un rosinoša grāmata.”
Žebers, “Ejas un asakas” (“Liels un mazs”, 2022).
Grāmata iekļaujas tā saucamajā “cross-over” literatūrā, kurā tekstu un attēlus iespējams uztvert dažādos līmeņos atbilstoši lasītāja pieredzei. Autors grāmatas ievadā ironiski formulē savu piedāvājumu: “Grāmata ir uzrakstīta vieglajā valodā un paredzēta bērniem, kuri vēl neprot lasīt, kā arī vecāka gadagājuma cilvēkiem, kuri lasītprasmi jau aizmirsuši.” Dzejnieks ar pseidonīmu Žebers un mākslinieks Andris Breže ir viena persona.
Kritiķu vērtējums: “Teksts nav nomākts ar garumu. Autora horizontāla un ļoti līdzvērtīga saruna ar bērnu. Ar asumu un daudzslāņainību.”
Daina Tabūna, “Lasis Stasis un Atlasijas okeāns” (“Liels un mazs”, 2022).
Stāsts vēsta par mazu lasēnu, viņa iepazīšanos ar upi, Baltijas jūru, zivīm un citiem ūdens iemītniekiem, par dabisku un cilvēku izraisītu briesmu pilno ceļojumu uz Atlasijas okeānu – tā okeānu dēvē laši. Mazais zivēns to iztēlojas kā “īsto varoņu” pasauli, kurā viss ir daudz labāks un visi ir daudz pārāki par “parastiem” lašiem “parastā” upē vai jūrā. Ceļā stājas asari un cūkdelfīni, tīkli un piesārņojums, tomēr ilgais un grūtais peldējums lasēnam izdodas.
Kritiķu vērtējums: “Dabas izziņa caur aizkustinošu stāstu. Brīnišķīgā valodā atklāts ceļojums caur piedzīvoto un pieredzēto. Stilistiski izturēts, perfekta zīmējuma klātbūtne, kas atspoguļojas saturā.”
Grāmatu māksla
Andris Breže par ilustrācijām Žebera dzejoļiem “Ejas un asakas” (“Liels un mazs”, 2022).
Grāmatas ilustrācijās mākslinieks, kura pieredzē ir daudz instalāciju, radījis pārveidotu priekšmetu pasauli, kurā no vienām lietām, no vienām rotaļlietām top citas, atjautīgi izmantojot “readymade” kā izejas punktu improvizācijai, spēlei un pasakai.
Kritiķu vērtējums: “Ilustrācijas ir kā mazas instalācijas – burvīgas un radošas.”
Ernests Kļaviņš par ilustrācijām Juliana Tuvima dzejoļu grāmatai “Pans Trallalnieks” (“Liels un mazs”, 2022) un Ineses Zanderes grāmatai “Kamoliņš un kastīte” (“Liels un mazs”, 2022).
Dzejniece un tulkotāja Ingmāra Balode recenzijā par Juliana Tuvima grāmatu raksta: “Kopš pirmoreiz paņēmu grāmatu rokās, daudz domāju par Ernesta Kļaviņa ilustrācijām – ne dzejolis nav palicis pliks un neilustrēts. Vai tās man tīk, vai spēj dzīvot vienā elpā ar manu personīgo Tuvimu, šo tēlu, ko veido viss līdz šim lasītais no pirmā krājuma “Uzglūnēšana Dievam” līdz pēckara opusiem, vēstulēm? Vai tās izsaka bildēs tieši Tuvima dzeju bērniem vai “bērniem” dominē? (..) Kā izsakām piesātinātu tekstu vizuālos tēlos – piesātinot bildes vēl vairāk vai – ejot uz vienkāršību? Vai te mēģināts apvienot abas pieejas? Kā būt asprātīgam, nekonkurējot asprātībā ar tekstu autoru? Akurāt šī pēdējā minētā lieta Ernestam Kļaviņam, citstarp karikatūru māksliniekam, labi sanāk (..).” (“satori.lv”)
Kritiķu vērtējums: “Ļoti patīk “padusīšu risinājums”. Lieli laukumi, ar minimālismu panākts efekts. Katra lappuse pārsteidz.”
“Skaidri saprotama un nolasāma saistība tekstam un ilustrācijai.”
Rūta Briede par ilustrācijām Ineses Zanderes grāmatai “Vai grāmatai ir knābis?” (nodibinājums “Gaismas pils atbalstam”, 2022) un Marta Pujāta dzejoļu grāmatai “Zenīts” (“Liels un mazs”, 2022).
“Grāmata var kļūt par draugu – vēl jo vairāk tāda, kurā var sastapt tik daudz jaunu rotaļbiedru. Aiz dobuma grāmatā satiksi pūčulēnu Elmāru un viņa draugus, kuriem ne tikai patīk klausīties stāstus, kas dzīvo grāmatās, bet arī spēlēties ar tām: būvēt, šķirstīt un pieklauvēt,” teikusi grāmatas “Vai grāmatai ir knābis?” ilustratore Rūta Briede. Tā tapusi īpaši lasīšanas programmai “Grāmatu starts” trīs līdz četrus gadus veciem lasītājiem.
Dzejnieks Marts Pujāts reiz mācījās Rīgas Doma kora skolā un dziedāja slavenajā zēnu korī, bet ilustratore Rūta Briede tolaik bija audzēkne Jaņa Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolā. Dzīvo skolas sajūtu dzejniekam un māksliniecei izdevies saķert aiz astes un nepazaudēt. Marta klasesbiedrs Jānis Šipkēvics dzejoļus pārvērta muzikālā izrādē “Zenīts”.
Kritiķu vērtējums: “Precīzi radīta pieaugšanas noskaņa.”
Ieva Jurjāne par ilustrācijām Luīzes Pastores garstāstam “Raiņa ielas cirks” (“Neputns”, 2022).
Grāmatas pēdējā, astotā, nodaļa ir kā vizuālais stāsts – teksta vizuāls turpinājums, klusais stāsts, ko veidojusi Ieva Jurjāne. “Astotajā nodaļā turpinās Raiņa ielas iemītnieku ikdienas dzīve, tikai bez tekstuālā paskaidrojuma. Tā ir tikpat īsta un patiesa, cik paradoksāla un pārspīlēta kā cirka un bērnības pasaule vispār. Ar spēlei raksturīgu vieglumu ilustrācijas pavadoši uzdevumi paredzēti vērības treniņam un pirmsskolas pamatprasmju nepiespiestai apguvei – krāsu, ciparu, burtu, formu atpazīšanai,” saka māksliniece.
Kritiķu vērtējums: “Vairāku līmeņu iedarbība uz lasītāju.”
AS “Latvijas valsts meži” balva “Jaunaudze”
Laura Melne par literāro devumu kopā ar Viviannu Mariu Stanislavsku tapušajam komiksam “Sunāns breiveibā” (Latgalīšu kulturys kusteiba “Volūda”, 2023).
Stāsts ir par suni vārdā Sunāns, kurš ar saviem saimniekiem, jaunu pāri, dzīvo Rīgā, bet viņiem nākas pārcelties uz dzīvi Latgales laukos. “Sākotnējā iecere bija, ka tā varētu būt bagātīgi ilustrēta grāmata bērniem latgaliski, bet pie idejas par komiksu mēs nonācām, man šķiet, pirmajā reizē, kad klātienē ar Viviannu satikāmies pārrunāt šo ideju,” stāsta autore Laura Melne. Grāmatas ilustratore Vivianna Maria Stanislavska atzīst: “Tā pavisam noteikti ir pavisam jauna pieredze – strādāt ar tekstu, kuru es tā kā nepārzinu. Bet Laura man ļoti forši nāca pretī un uzrakstīja, protams, arī tekstu latviski. Tad es varēju vadīties pēc teksta latviski un pēc tam viņu pārlikt latgaliski.”
Kritiķu vērtējums: “Latgaliešu valodā, tas ir svarīgi! Brīnišķīga ideja, aktuāls skatījums!”
Toms Deimonds Barvidis par fantāzijas romānu “Zaļā Dzīle” (“Dienas Grāmata”, 2022).
Romāns vēsta par pasauli, kuru ik nakti pārstaigā debesmeitas un trīs spoži mēneši. Reiz tā esot bijusi vienota, līdz brāļi, debesmeitu precinieki, sastrīdējās un to sadalīja. Tagad Zaļā Dzīle, mežonīgs un nebeidzams mūžamežs, un sausais, skopais Tīrums dzīvo katrs savrupu dzīvi šķietamā drošībā. Tomēr gan Tīrumā, gan Zaļajā Dzīlē pamazām mostas kā jauni, tā aizmirsti spēki, kas tiecas iegūt vai iznīcināt.
Kritiķu vērtējums: “Kā vispār iespējams TĀDU pasauli radīt? Fantastiska valoda.”
