Bērnu traumatisms septembrī pieaug; bažas par skolēnu aizraušanos ar viedierīcēm uz ielas 0
Septembrī, kad sākas jaunais mācību gads, par 11% pieaug arī bērnu traumatisms, un biežākās ir ceļu satiksmes negadījumos, sporta stundās un no skolas brīvajā laikā gūtās traumas, liecina AAS “BTA Baltic Insurance Company” (BTA) apkopotie dati.
Vecākiem īpaši vajadzētu atgādināt skolēniem par drošību uz ielas, jo pēdējos gados arvien vairāk novērojama bērnu un pusaudžu aizraušanās ar viedierīču lietošanu, pat šķērsojot brauktuvi, dzelzceļa sliedes vai citu transportlīdzekļu ceļus.
“Tāpat vecākiem ir ļoti svarīgi iemācīt bērnam, kurš patstāvīgi dodas uz skolu un atgriežas no tās, kā pareizi šķērsot brauktuvi, lietot sabiedrisko transportu un neizturēties pārgalvīgi potenciāli bīstamās situācijās. Pirmās nedēļas, kad esat plānojuši bērnam atļaut vienam pašam visu darīt, vajadzētu veikt iecerēto maršrutu kopā ar bērnu, mudinot viņu “vest vecākus” uz skolu un mājās, lai vecāks varētu pārliecināties, ka atvase apguvusi nepieciešamās uzvedības iemaņas un labi zina ceļu,” iesaka BTA Baltijas risku parakstīšanas departamenta direktors Ivo Danče.
Pēc viņa vārdiem, ļoti svarīgi ir ievērot vienkāršo “acu kontakta principu”, šķērsojot brauktuvi. Tas nozīmē, ka bērnam jāpārliecinās, ka netālu esošas automašīnas vadītājs viņu ir pamanījis, un tikai tad šķērsot ielu.
Neuzmanības iemesls bieži var būt īsziņu rakstīšana tālrunī vai pat sociālo tīklu un cita tiešsaistes satura pārlūkošana, skolēnam ejot pa ielu. “Joprojām daudz grēko arī pieaugušie, lietojot tālruni pie stūres bez brīvroku sistēmas, turklāt pie luksofora sarkanās gaismas vai sastrēgumos tiek rakstītas īsziņas vai pat pārlūkotas sociālās saziņas vietnes,” uzsver I. Danče.
Valsts policija īpaši uzsver viedierīču lietošanas bīstamību, piedaloties ceļu satiksmē. “2018.gadā fiksēts 3750 šādu pārkāpumu skaits, turpretī šogad līdz 31.augustam – jau 3302 gadījumu,” atklāj Valsts policijasSabiedrisko attiecību nodaļas vecākā speciāliste Līna Kaļķe, piebilstot, ka reāli šādu pārkāpēju skaits varētu būt daudz lielāks.
Svarīgs bērnu drošības aspekts ir arī jaunāko klašu skolēnu patstāvīga pārvietošanās. Sociālajos tīklos veiktā aptaujā noskaidrots, ka 30% vecāku ļauj savām atvasēm patstāvīgi doties uz skolu no septiņu gadu vecuma, 33% to dara, kad bērns sasniedzis astoņu gadu vecumu, bet 37% nogaida līdz deviņu gadu vecuma sasniegšanai.
Ko par to saka likumdošana?
• Bērnam līdz septiņu gadu vecumam jābūt vecāku vai citu personu uzraudzībā, proti, viņu nedrīkst atstāt vienu nekādā gadījumā – ne dzīvoklī, ne uz ielas, ne arī kafejnīcā vai citā publiskā vietā.
• Tomēr septiņu gadu vecumu nesasniegušu bērnu uzraudzīt var arī cits bērns. Saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likumu bērns līdz septiņu gadu vecumam jāpieskata personai, kas ir vismaz 13 gadus veca.
• Runājot par nakts stundām, jāatceras, ka Rīgā no pulksten 22:00 līdz 7:00 uz ielas vai citās publiskās vietās nedrīkst atrasties jaunieši, kuri nav sasnieguši 16 gadu vecumu.