Bērnu traumas – pieaugušo atbildība. TOP 10 traumas un ka nosargāt atvases 0
Turpinot pagājušā gada nogalē Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas un Bērnu slimnīcas fonda sākto sociālo kampaņu “Nosargāsim bērnus”, 10 valsts iestādes un uzņēmumi izveidojuši praktisku aktivitāšu plānu, lai bērnus un pieaugušos visā Latvijā uzskatāmā veidā izglītotu gan par drošu vidi mājās, pagalmā un uz ielas, gan par to, kā izvairīties no traumām, rotaļājoties, braucot ar divriteni vai sportojot.
Katram velosipēdistam – ķiveri
“Četrgadīgs zēns krita no velosipēda un pārsita pakausi, gūstot vaļēju brūci. Divgadīgs puika, lēkājot uz batuta, guva lielā kaula lūzumu. Gadu veca meitene izkrita pa logu no divarpus metru augstuma, viņai bija galvaskausa pamatnes lūzums un intrakraniāli bojājumi,” Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas sabiedrisko attiecību speciāliste Vita Šteina min tikai dažus negadījumus, kas notikuši tipiskā vasarīgā nedēļas nogalē. “Un vēl – astoņgadīga meitene brauca ar skrejriteni, nokrita uz asfalta – un virspusēji galvas ievainojumi, smadzeņu satricinājums.” Ar dažādam traumām slimnīcas neatliekamās medicīniskās palīdzības un observācijas nodaļā brīvdienās vidēji vēršas ap 70 bērnu. Pateicoties Valsts policijas modrībai, samazinājies mazo pacientu skaits, kuri salietojušies psihotropas vielas, bet gadu no gada pieaug kritienos gūto traumu skaits.
Analizējot ievainojumu reģistra un citus statistikas datus, Slimības un profilakses centra direktora vietnieks sabiedrības veselības un profilakses jautājumos Dzintars Mozgis secinājis, ka bērnu traumas un ievainojumi lielākoties ir prognozējami. “Tie gadās noteiktā laikā – pēcpusdienā, kad bērni ir noguruši; ja runājam precīzi, – vidēji pulksten 16.38. Pieaugušajiem jābūt vērīgiem, lai pamanītu bērna nogurumu un gādātu, lai neatgadītos nekas slikts.”
Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas statistika pērn liecina, ka joprojām pieaug traumu skaits, braucot ar velosipēdu, skrejriteni, skrituļslidām un krītot. Lielākajai daļai bērnu galvā nav bijis ķiveres, nemaz nerunājot par ceļu un elkoņu sargiem. Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, kas līdz ar citām organizācijām iesaistījusies kampaņā, aicinās tirgotājus, piemēram, pie stenda ar velosipēdiem izvietot informāciju, ka tos var droši lietot tikai tad, ja bērns ir uzlicis ķiveri. Savukārt Rīgas Pašvaldības policija plāno dalīt informatīvas lapiņas bērniem velosipēdistiem, kuri pārvietojas bez ķiverēm. Tajās būs lūgums vecākiem pārliecināties, ka bērns turpmāk to lieto. Būs arī informācija, kādai jābūt drošai ķiverei.
Bērnu slimnīcas fonda vadītāja Liene Dambiņa atzīst, ka vecāki ne vienmēr var būt klāt, taču arī jebkuram citam pieaugušajam jābūt vērīgam un jāpamana bērniem bīstamas situācijas. “Vēlos, lai mēs, pieaugušie, būtu līdzatbildīgi un gatavi viņiem palīdzēt un viņus pasargāt,” viņa aicina.
Nedrošas preces un pakalpojumi
Patērētāju tiesību aizsardzības centra atbildības joma ir arī preces un pakalpojumi, ko izmanto bērni. “Ļoti svarīgi saprast, kā rodas traumas, kuras no tām ir visbiežākās, lai pēc tam nekvalitatīvos ražojumus vai pakalpojumus aizliegtu, ierobežotu vai iemācītu lietot pareizi. Bērnu precēm ir noteiktas dažādas prasības, piemēram, gultiņas nedrīkst būt veidotas tā, lai mazuļa galva varētu iesprūst starp redelēm. Ļoti nedroša mantiņa ir magnētu bumbiņas – attīstoša rotaļlieta, kas ļauj izveidot dažādas figūras. Nonākot gremošanas sistēmā un savstarpēji pievelkoties, detaļas var radīt nopietnus savainojumus. Vēl pasaulē daudzos gadījumos bērni nožņaudzas ar noteiktas formas žalūzijām, tādēļ tām pievēršam pastiprinātu uzmanību. Savukārt mazās baterijas nav aizliegtas, taču vecākiem jāsaprot, cik bīstami tās atstāt bērniem pieejamās vietās,” uzsver centra direktore Baiba Vītoliņa, piebilstot, ka daudzi negadījumi saistīti ar spēļu laukumiem un batutu izmantošanu. “Diemžēl pakalpojumu sniedzēji ne vienmēr pietiekami apdomā, kādus riskus tas bērniem rada. Tāpēc šogad mūsu prioritāte ir dažādi piedzīvojumu un atrakciju parki, ūdensatrakciju parki, viļņu baseini, telpas un āra batuti.”
Gūti pārliecinoši pierādījumi tam, ka bīstams var būt bērnu apģērbs, kas aprīkots ar auklām un savelcēm. Ja tās ir pārāk garas vai atrodas nedrošās vietās, bērns ir pakļauts nopietnam traumu un negadījumu riskam. Auklas var aizķerties aiz priekšmetiem – spēļu laukuma aprīkojuma, eskalatora vai pacēlāja. Piemēram, savelces apkakles zonā, aizķeroties aiz slidkalniņa augšmalas, var izraisīt nožņaugšanos, bet muguras daļā, vidukļa zonā, pie piedurknes vai apģērba apakšmalas var ieķerties braucoša transportlīdzekļa durvīs.
Lai identificētu nedrošās preces un pakalpojumus, centra darbiniekiem ir svarīgi saņemt no patērētājiem precīzu un detalizētu informāciju par traumām, ko tās varētu būt radījušas, tādēļ vecāki aicināti par šādiem gadījumiem ziņot pa tālruni 65452554.
Ieteikumi vecākiem
* Vienmēr piesprādzē bērnu arī tad, ja pārvietojies lēnām. Bērni gūst smadzeņu satricinājumus un citas galvas traumas arī tad, ja vecāki brauc pa veikala stāvlaukumu un nedaudz nobremzē.
* Atceries, ka visbiežāk bērnus sakož suņi – ģimenes mīluļi. Mazs bērns nekad nedrīkst atrasties viens pats kopā ar suni.
* Joprojām nemainīgi augsts ir apdegumu skaits. Iemesls – krūze ar karstu kafiju vai tēju atrodas bērnam pieejamā vietā, tādēļ pārliecinies, ka elektriskās tējkannas vadu mazais nevar aizsniegt. Arī galds ir bērnam pieejama vieta.
* Traumu galvenie iemesli batutos – aizsargtīkla trūkums, tādēļ bērns izkrīt un gūst nopietnus savainojumus (maziem bērniem smaguma centrs atrodas galvas rajonā, tādēļ krīt tieši uz galvas. Ja batuts atrodas uz bruģa un bez aizsargtīkla, galvas traumas bieži ir ar neatgriezeniskām sekām). Otrs iemesls – vecāki pieļauj daudziem bērniem vienlaikus atrasties uz batuta, tāpēc atgadās sadursmes un visbiežāk galvas traumas.
* Ja noticis negadījums, bērnam braucot ar divriteni, lēkājot uz batuta, šūpojoties šūpolēs vai kā citādi aktīvi atpūšoties, nekavējoties meklē mediķu palīdzību, ja bijusi galvas trauma, samaņas zudums, ir reibonis, sāpes, slikta dūša, vemšana, elpas trūkums, sāpes krūtīs, līdzsvara problēmas, asiņošana pa degunu un ausīm (vienlaikus), bērns nespēj pakustināt galvu, ir sāpes kaklā, sprandā, pakausī, mugurkaula augšējā daļā, nav iespējams apturēt asiņošanu no brūces ar pārsēju un plāksteri, ir sāpes un nespēja pakustināt rokas, kājas, to locītavas, ierobežota kustību amplitūda.
* Iegādājoties velosipēdu, skrituļslidas vai skrituļdēli, nodrošinies arī ar ķiveri, ceļu un roku aizsargiem un pārliecinies, ka tie atbilst drošības standartiem.
* Skrituļojot vienmēr jālieto arī plauk-stu aizsargi – krītot bērns instinktīvi mēģina atbalstīties uz rokām, un tas var beigties pat ar delnas locītavas lūzumu.
* Diemžēl tabletes bieži ir krāsainas un atgādina konfektītes, tādēļ maziem bērniem par tām ir liela interese. Pārliecinies, ka medikamenti atrodas bērnam nepieejamā vietā.
* Bērnu slimnīcas endoskopijas dienestā aplūkojama kolekcija ar svešķermeņiem, kas izvilkti no bērnu barības vada, kuņģa un elpceļiem. Tur ir saplēsti rotaļlietu gabaliņi, monētas, baterijas, mazas rotaslietas (sprādzes, krelles), piespraudes, korķīši, adatas, pogas. Regulāri pārskati sava bērna mantu kasti, pārliecinies, ka tur neatrodas nekādi sīki objekti.
Mūsu eksperti:
Liene Dambiņa, Bērnu slimnīcas fonda vadītāja
Dzintars Mozgis, Slimības un profilakses centra direktora vietnieks sabiedrības veselības un profilakses jautājumos
Baiba Vītoliņa, Patērētāju tiesību aizsardzības centra direktore
