Bērnu rotaļlietas sairst, kosmētikā arsēns un nezināmas izcelsmes brīnumtabletītes! Kāds viltojumu patiesais kaitējums 4
Zigfrīds Dzedulis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
“Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja 2019. gada ziņojuma dati liecina, ka viltojumu dēļ Eiropas Savienības valstīs budžeta ieņēmumos ik gadu netiek iekasēti līdz pat 15 miljardiem eiro, jo viltoto preču ražotāji un izplatītāji nemaksā nodokļus un sociālās iemaksas.
Latvijā intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu radītie zaudējumi atbilst aptuveni 45 miljoniem eiro,” teikts mājaslapā “viltotarealitate.lv”, kas izveidota Patentu valdes informatīvajai kampaņai “Viltotā realitāte… joprojām realitāte”. Par viltojumiem un citām lietām – saruna ar Patentu valdes priekšsēdētāju Sandri Laganovski.
S. Laganovskis: Kampaņas “Viltotā realitāte… joprojām realitāte” galvenais mērķis – brīdināt iedzīvotājus, aicinot vērīgāk sekot tam, kādas preces viņi iegādājas tirdzniecības centros un interneta veikalos. Šī gan nebija pirmā mūsu rīkotā kampaņa.
Pirmo sarīkojām 2017. gadā, Rīgas lidostā aicinot mūsu iedzīvotājus, kuri izlēmuši pavadīt atvaļinājumus siltajās dienvidu zemēs, neuzķerties uz vietējo tirgotāju aizdomīgi lēto preču piedāvājumiem. Diemžēl viltotu preču aprite Latvijā ir pastāvīgi liela.
Dažām preču grupām tā kļūst arvien lielāka, ik gadu oriģinālo preču ražotājiem radot zaudējumus vairāku desmitu miljonu eiro apmērā. Protams, visvairāk cieš iedzīvotāji, kuriem šādu viltotu, nezināmas izcelsmes preču iegāde ne tikai rada morālus un finanšu zaudējumus, bet arī apdraud viņu veselību.
Piemēram?
Piemēram, tās ir rotaļlietas, kuras izgatavotas no ķīmiskām, bērnu veselībai kaitīgām izejvielām un kuras pēc to iegādes kādā brīdī sairst. Tās ir higiēnas un parfimērijas preces, kuru sastāvā atklāts arsēns un cianīds, kā arī citas veselībai kaitīgas ķīmiskas vielas. Tāpat tie ir nezināmas izcelsmes medikamenti. Ar šo preču izplatīšanu bieži nodarbojas organizētu noziedznieku grupējumi. Iegādājoties šos viltojumus, diemžēl mēs atbalstām šos grupējumus, kaut arī paši to pat nenojaušam.
Pēc Eiropas Savienības intelektuālā īpašuma birojā veiktā pētījuma datiem, Latvijas iedzīvotājus visvairāk apdraud viltotā kosmētika un ķermeņa kopšanas līdzekļi, vīni un stiprie alkoholiskie dzērieni, un medikamenti, rotaļlietas un spēles. Pārbaudot policijas un Muitas darbinieku izņemtās zāles, bieži atklājas, ka tās satur krītu, kartupeļu cieti, tādējādi tām nav nekādas ārstnieciskas nozīmes. Visbiežāk šādi vilto antibiotikas. Vēl ļaunāk, ja krīta vai kartupeļu cietes vietā zāles satur veselībai kaitīgas vielas.
Protams, nosauktās preces nav vienīgās, kuras tiek ievestas Latvijā. Starp viltojumiem ir arī apģērbi, sporta apavi, tabakas izstrādājumi, automašīnu detaļas un citas preces. No 2019. gadā muitas vai policijas izņemtajiem viltojumiem vislielāko īpatsvaru veidoja automašīnu detaļas un apavi.
Jūs teicāt, ka kampaņas mērķis ir pievērst sabiedrības uzmanību viltojumiem. To jau gan var darīt vienmēr. Bet ko varam likt pretī pircēju paradumam pirkt nevis labāko, bet lētāko, nepievēršot uzmanību preces izcelsmei?
Jā, cilvēki patiešām joprojām mēdz izvēlēties lētākas preces, nedomājot par to, ka tās var kaitēt gan pašu, gan tuvinieku veselībai. Arī Eiropas Savienībā veiktās aptaujas liecina, ka 7% iedzīvotāju apzināti iegādājas viltotas preces, tāpēc ka tās maksā lētāk, nepētot ne to izcelsmi, ne kvalitāti. Kādi ir iemesli izvēlei pakļaut sevi un savus ģimenes piederīgos šādam riskam, par to var tikai minēt.
Mēs varam vienīgi brīdināt par šo risku, aicinot aizdomāties un izvairīties no šādu nezināmas izcelsmes atdarinājumu pirkumiem. Protams, secinājumi un lēmumi vienmēr ir un būs paša pircēja ziņā.
No kurām valstīm ievesto viltojumu līdz šim bijis visvairāk?
Visvairāk viltoto preču Latvijā ieplūst no Ķīnas, Singapūras, Krievijas, Ukrainas. Runājot par viltotajiem medikamentiem, pirmajās vietās ir Indija, Pakistāna, Singapūra.
Vai viltotās preces ir tikai Latvijā ievestās?
To lielākā daļa, protams, ir ievestās. Tiesa, pagājušajā gadā ar sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS palīdzību aptaujājot uzņēmējus, desmitā daļa aptaujāto gan atzina, ka bijuši mēģinājumi viltot arī viņu ražojumus. Tas liecina, ka krāpnieki vilto arī Latvijā ražotos produktus. Vai mēģina kaut ko saražot, izmantojot pasaulē pazīstamu preču ražotāju zīmolus. Nesen policija atklāja kādu pagrīdes ražotāju, kurš nehigiēniskos mājas apstākļos ražoja sliktas kvalitātes kafiju.
Kā viltojumus var ievest Latvijā, ja priekšā ir muita, policija, citas valsts pārvaldes iestādes, kuru pienākums ir uzraudzīt ievesto preču plūsmu?
Ceļi ir dažādi. Pēdējā laikā arvien izplatītāki ir nelieli pasta sūtījumi, sevišķi no Ķīnas. Tos ir ļoti grūti izkontrolēt, tāpēc nav nekāds brīnums, ka kaut kas uzraugiem paslīd garām nepamanīts. Jāņem vērā, ka katrai pieminētajai iestādei ir sava atbildības joma viltojumu izplatības ierobežošanā. Muita atbild par valsts ārējām robežām, policija par preču apriti iekšzemē.
Par ko aizsardzībā pret viltojumiem atbild Patentu valde?
Patentu valde, pirmkārt, vērtē un reģistrē pieteikumus preču zīmēm, dizainparaugiem un patentiem, tādējādi gādājot par ražojumu un izgudrojumu aizsardzību pret viltojumiem. Aizsardzībai mūsdienās ir daudz iespēju. Var aizsargāt produktu ar dizaina izskatu vai pat ar skaņas vai smaržas zīmi.
Produkta ārējo izskatu var aizsargāt ar dizainparaugu, bet preču zīme ir apzīmējums, kuru lieto, lai kāda uzņēmuma preces vai pakalpojumus atšķirtu no citu uzņēmumu precēm vai pakalpojumiem. Tās var būt arī smaržu, krāsu, skaņu un kustību zīmes. Piemēram, tikko nopļautas zāles smarža atšķirs konkrēto zāles pļaujmašīnu tirdzniecības centru no citiem, kuri tirgo līdzīgas pļaujmašīnas. Otrkārt, Patentu valde informē sabiedrību par intelektuālā īpašuma aizsardzības jautājumiem.
Vai Latvijā īstenotā aizsardzība pret viltojumiem pašlaik ir pietiekama, lai ikviens varētu būt drošs, ka viņa ražoto vai izgudroto kāds neizmanto savtīgi un nelietīgi?
Katrā aizsardzības posmā var atrast arī kādus trūkumus, atgadās arī pārkāpumi. Tomēr kopumā varu teikt, ka sistēma ir izveidota un darbojas.
Ik gadu Patentu valdē saņemam aptuveni 1300 pieteikumu preču zīmju aizsardzībai. Savukārt patentu pieteikumu ir ap simt, dizainparaugiem – ap septiņdesmit. Tas liecina, ka uzņēmēji apzinās un novērtē aizsardzības nozīmi. Latvijā pat ir uzņēmumi, kuri pieteikuši ražojumu aizsardzību arī ārvalstīs. Piemēram, uzņēmums “Milzu!”, kurš ražo pārtikas pārslas, vai majonēzes “Francis” ražotājs “Balttur-R”.
Kad “Balttur-R” vēl nebija aizsargājis savu dizainparaugu un preču zīmi, tad tirdzniecības vietās parādījās igauņu ražojums, kas izskata ziņā bija tāds pats, tikai ar citu nosaukumu. Reģistrējot arī produkta ārējo izskatu, uzņēmumam bija iespējams aizliegt to izmantot konkurentiem.
Ko varat ieteikt pircējiem, lai izvairītos no krāpniekiem un viltojumiem? Vai liels risks nav arī šie interneta veikali ārvalstīs?
Jā, tie jau arī ir manis pieminētie nelielie pasta sūtījumi, kurus Latvijas iedzīvotāji saņem, izmantojot ārvalstīs izveidoto interneta veikalu pakalpojumus. Ja muitā atklās, ka pasūtītā prece ir viltota, tad pircējs to nekad nesaņems. Iznākumā viņš zaudēs naudu, kuru būs pārskaitījis šim tirgotājam.
Mūsu pircējiem, kuri iepērkas ārvalstu interneta veikalos, es ieteiktu vispirms pievērst uzmanību pārlieku zemajai cenai, kas jau varētu liecināt par viltojumu. Tāpat nepieciešams pievērst uzmanību preces iepakojumam, kas viltojumu gadījumos mēdz būt aizdomīgi nevīžīgs.
Iesaku pievērst uzmanību nosaukumiem. Diemžēl krāpnieki bieži mēdz izmantot pasaulē pazīstamu ražojumu nosaukumus, pievienojot tiem lieku burtu vai noņemot kādu nost, vienlaikus saglabājot preču zīmes dizaina izskatu. Neuzmanīgs pircējs tā var viegli iekrist krāpnieku nagos, pasaulē pazīstamās firmas ražojuma vietā nopērkot nevērtīgu un nekvalitatīvu atdarinājumu.
Pirms kaut ko iegādāties kādā interneta veikalā, ieteiktu noskaidrot, cik ilgi tas darbojas. Diemžēl atgadās, ka dažs labs interneta veikals darbojas tikai dažas dienas, savāc no pircējiem naudu un pazūd. Tāpat iesaku papētīt šo veikalu darbības vēsturi un pircēju atsauksmes. Par to var uzzināt, piemēram, Patērētāju tiesību aizsardzības centra mājaslapā.
Esam izveidojuši jaunu mājaslapu “www.viltotarealitate.lv”, kurā ikviens Latvijas iedzīvotājs var vairāk uzzināt, kā atpazīt viltojumus, kā izvairīties no viltotu preču iegādes un kam ziņot par iespējamiem pārkāpumiem.
