Bērnu pusdienas Rēzeknē par pusotru miljonu eiro 1
Ar pilsētas izglītības iestāžu audzēkņu ēdināšanu saistītie izdevumi Rēzeknē sasniedz 1 515 000 eiro gadā, aģentūra LETA uzzināja Rēzeknes domē.
Vietvara atgādina, ka, lai arī daļai izglītojamo piešķirtas brīvpusdienas, bezmaksas ēdināšana nepastāv.
Par izglītojamo ēdināšanu maksā trīs subjekti?- valsts, pašvaldība un vecāki, un katra ieguldījums ir citādāks, atšķirīgs pēc mērķa, apmēra, nozīmīguma.
Ar ēdināšanas nodrošināšanu saistītie izdevumi Rēzeknē gadā ir 1 515 000 eiro, tais skaitā vecāku iemaksas 570 000 eiro, valsts dotācija 323 388 eiro, pašvaldības ieguldījums 621 612 eiro. “Šie matemātiskie aprēķini parāda reālo situāciju ēdināšanas jomā pilsētā, un katrs pats var izdarīt savus secinājumus,” uzsvēra domē.
Valsts normatīvie dokumenti pašlaik paredz, ka visiem skolēniem, kuri mācās 1.-4.klasē, un Rēzeknes skolās tie ir 1409 izglītojamie, brīvpusdienas tiek nodrošinātas no Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) piešķirtās mērķdotācijas 323 388 eiro apmērā.
Savukārt pašvaldība 2019.gadā ir radusi iespēju piešķirt brīvpusdienas apmēram 900 pilsētā deklarētajiem 5.-7.klašu skolēniem 206 335 eiro apmērā, kā arī brīvpusdienas vai atlaides 8.-12.klašu skolēniem, kam nepieciešami 23 211 eiro, un pirmsskolas izglītības iestāžu 240 bērniem no daudzbērnu un maznodrošinātām ģimenēm, atvēlot 53 933 eiro. Brīvpusdienas tiek nodrošinātas arī 151 bērnam ar runas traucējumiem pirmsskolas izglītības iestādē “Rūķītis”, kam nepieciešami 33 220 eiro apmērā, kā arī visiem 268 Rēzeknes pamatskolas-attīstības centra izglītojamiem, un šim mērķim atvēlēti valsts budžeta līdzekļi.
Reaģējot uz Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādātajiem grozījumiem Izglītības likumā, kas paredz no jaunā gada 1.-4.klašu skolēnu brīvpusdienu izmaksas segt gan no valsts, gan pašvaldību budžetiem, Rēzeknes domē norāda, ka pašvaldība no šīs funkcijas pārņemšanas, taču “bez pārdomātiem kompensācijas mehānismiem no valsts puses to realizēt nebūs pārāk viegli”.
Latgales reģiona lielāko pašvaldību vidū Rēzekne ir viena no nedaudzām pašvaldībām, kas nodrošina ēdināšanu saviem spēkiem. Tas nozīmē, ka ēdnīcu uzturēšanas izdevumus, ēdnīcu personāla darba samaksu, produktu iepirkumus un citas ar ēdināšanas pakalpojumu saistītas funkcijas veic pašvaldība.
Jau vēstīts, ka valdība atbalstīja IZM izstrādātos grozījumus Izglītības likumā, kas paredz no jaunā gada 1.-4.klašu skolēnu brīvpusdienu izmaksas segt gan no valsts, gan pašvaldību budžetiem.
Līdz šim šo klašu izglītojamiem brīvpusdienas apmaksājusi tikai valsts. Likumprojekts paredz, ka pašvaldības no 2020.gada piedalās šo izglītojamo ēdināšanas izmaksu segšanā, ievērojot, ka finansējums no pašvaldības budžeta nodrošināmas ne mazākā apmērā, kādā to nodrošina valsts.
Pienākums pašvaldībām piedalīties 1.-4.klašu izglītojamo ēdināšanas izmaksu segšanā neattieksies uz ēdināšanas izmaksu segšanu valsts izglītības iestāžu izglītojamajiem. Viņu ēdināšana arī turpmāk tiks nodrošināta no valsts budžeta līdzekļiem – tādā pat apmērā kā līdz šim.
Iebildumus par šo ieceri pauda Reģionālo attīstības centru apvienība, kura norādījusi, ka pienākuma uzlikšana pašvaldībām nodrošināt bērnu ēdināšanu ietekmē pašvaldību budžetus, kā rezultātā ēdināšanas pakalpojuma sniegšana var tikt apdraudēta.
Biedrība kā kompromisa variantu piedāvāja modeli, saskaņā ar kuru pašvaldības nodrošina 1-4.klašu izglītojamo ēdināšanu, bet valsts ēdināšanai paredzēto finansējumu novirza darba samaksai pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogiem.
Arī Latvijas Pašvaldību savienība ir iebildusi pret pienākuma uzlikšanu pašvaldībām nodrošināt bērnu ēdināšanu, ja šim mērķim netiek rasts papildu finansējums.
IZM uzskata, ka minētie iebildumi daļēji ir ņemti vērā. Proti, likumprojekts paredz, ka izglītojamo ēdināšanas izmaksu segšanā piedalās gan valsts, gan pašvaldības. “Vienlaikus nepieciešams ņemt vērā, ka valsts atteikšanās no ēdināšanas izmaksu segšanas pilnā apmērā saistīta arī ar nepieciešamību efektivizēt valsts budžeta līdzekļu izmantošanu,” atzīmējusi IZM.
Valdība atbalstīja ar šīm izmaiņām saistītos grozījumus Bērnu tiesību aizsardzības likumā. Abi likumprojekti tiek virzīti valsts budžeta paketē, un par tiem gala lēmumu vēl jāpieņem Saeimai.
IZM sākotnējā iecere paredzēja no nākamā gada janvāra pilnībā pārtraukt finansēt brīvpusdienas jaunāko klašu skolēniem. Ministrijas ieskatā, šis pienākums būtu jāpārņem pašvaldībām, jo ministrijas primārā funkcija ir izglītība.
