Bērnu psihiatrs: mācoties no sešiem gadiem, būs vairāk bērnu ar mācību un uzvedības traucējumiem 0
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) aktīvi virza kārtējo reformu – šoreiz par to, ka obligātai pamatizglītības apguvei jāsākas jau no sešu gadu vecuma. Savu iniciatīvu ministrija skaidro ar to, ka daudzviet vidējās izglītības iestādēs gados vecākajiem jauniešiem zūd motivācija mācīties un psiholoģiski viņi vairs neatbilst vispārizglītojošās skolās patlaban organizētajam mācību procesam, bet, vai sešus gadus vecs bērns psiholoģiski ir gatavs uzsākt skolas gaitas? Kā tas var ietekmēt bērna psihi un motivāciju mācīties? Bērnu psihiatra Dr. Ņikitas Bezborodova viedoklis.
Šī brīža formātā reforma nav atbalstāma
Spriežot pēc komunikācijas ar kolēģiem – bērnu psihiatriem, psihoterapeitiem un psihologiem, kā arī viņu profesionālo asociāciju pārstāvjiem, varu teikt, ka profesionāļu sabiedrībā IZM piedāvātā reforma par obligāto pamatizglītības apguvi no sešu gadu vecuma izraisa lielas bažas. Es, kā bērnu psihiatrs, šai reformai redzu vairākus būtiskus riskus. Tādā formā, kādā tā ir pašlaik, reforma, manuprāt, nav atbalstāma.
Šķiet, ka reformas veidotāji ir piemirsuši – bērns ir organisms, kas atrodas nepārtrauktā attīstībā, un šī attīstība norisinās pakāpeniski. Ir virkne funkciju, ko bērns apgūst pakāpeniski, piemēram, vadības funkcija: spēja koncentrēties, noturēt uzmanību, kontrolēt impulsus, u.tml. Visas šīs funkcijas ir ļoti būtiskas, īpaši laikā, kad sākas mācības skolā.
Vairāk būs bērnu, kuriem būs grūtības mācībās
Šobrīd, kad bērni sāk apmeklēt skolu vidēji septiņu gadu vecumā, lielākai daļai no viņiem smadzeņu struktūras ir pietiekami nobriedušas, taču nebūt ne visiem. Ir bērni ar individuālām nervu sistēmas attīstības īpatnībām, piemēram, ar uzmanības deficīta/hiperaktivitātes spektra traucējumiem vai specifiskiem mācīšanās traucējumiem (disleksiju, disgrāfiju, diskalkuliju). Sākot skolas gaitas septiņu gadu vecumā, uzmanības deficīts/hiperaktivitāte būs diagnosticējams vismaz vienam no 20 bērniem, mācīšanās traucējumi – vienam no desmit bērniem. Virkne pētījumu liecina, ka pat vienas klases (un viena dzimšanas gada) ietvaros jaunākiem bērniem, kas ir dzimuši kalendāra gada beigās, ir lielāks risks, ka viņiem skolā tiks konstatēts uzmanības deficīts vai mācīšanās traucējumi. Tas ir tieši saistīts ar to, ka viņi hronoloģiski atrodas savas nervu sistēmas attīstības agrīnākajā posmā. Ieviešot pamatizglītības apguvi no sešu gadu vecuma, varam prognozēt, ka noteikti paaugstināsies to bērnu skaits, kuriem būs grūtības mācībās, tāpat arī būs daudz vairāk bērnu ar uzmanības deficīta/hiperaktivitātes simptomātiku.
No sešgadīga bērna nevar prasīt 40 minūšu nepārtrauktu koncentrēšanos
Idejas virzītāji nereti min, ka daudzās pasaules valstīs bērni skolas gaitas uzsāk sešu, un pat piecu gadu vecumā, taču šeit jāņem vērā, ka attiecīgās skolas ir veidotas kā pirmsskolas izglītības iestādes. Sešu gadu vecumā no bērna nevar prasīt 40 minūšu nepārtrauktu koncentrēšanos vienam mācību priekšmetam. Lielākā daļa bērnu šajā vecumā nevar mierīgi nosēdēt tik ilgu laika posmu, ja vien nav kaut kas ļoti interesants. Ja IZM vēlas, lai bērni skolas gaitas uzsāk jau sešu gadu vecumā, ir pilnībā jāmaina visa izglītības struktūra – nodarbībām jābūt 15, maksimums 20 minūtes garām, klasēs jāizveido spēļu stūrīši u.tml. Šis ir tipiskas pirmsskolas izglītības iestādes apraksts, tāda vide Latvijā jau pastāv, un nav īsti saprotams, kāpēc tāda jāveido arī skolās.
