Bērnu psihiatre: “Suņi ļoti palīdz tādos gadījumos, kad mēs kā terapeiti netiekam bērnam klāt” 10
“Suns ir ļoti nozīmīga figūra ne tikai medicīnā, bet arī vispār mūsu sadzīvē un ilgstošu laiku ir viens no cilvēka labākajiem draugiem. Runājot par bērnu psihiatriju un bērniem, suņi ļoti palīdz daudzos tādos gadījumos, kad varbūt mēs kā terapeiti un kā ārsti netiekam bērnam klāt,” tā TV24 raidījumā “Dr.Apinis” sacīja Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) bērnu psihiatre, Latvijas Universitātes (LU) docente Laura Ķevere, diskutējot par kanisterapiju – suņiem, kas kā terapeiti palīdz bērniem veseļoties.
“Tie ir bērni ar autiskā spektra traucējumiem, kuriem ne vienmēr ir patīkams ciešs kontakts ar citu cilvēku – apkampieni, pieskārieni, bet sunim viņš labprāt pieskaras, guļ blakus, kontaktē. Tāpat tie ir bērni ar organiskām saslimšanām, bērnu cerebrālo trieku, kad arī tādai klātbūtnei, siltumam ir ļoti liela nozīme. Un, protams, suņi palīdz arī tādos daudzos emocionālos stāvokļos, kas ir trauksmes, depresijas, komunikācijas grūtības, kad varbūt ar cilvēkiem tās attiecības veidojas grūtāk, bet vieglāk ir sākt veidot attiecības ar dzīvnieku, kas ir drošāk un sniedz tādu siltuma sajūtu, klātbūtnes sajūtu, caur to tad arī mēs tālāk terapijas procesā varam iet veidot arī attiecības ar cilvēkiem,” tā TV24 raidījumā skaidroja Ķevere, stāstot, kā suņi-terapeiti palīdz bērniem dažādu saslimšanu gadījumos.
Raidījumā tika uzsvērts, ka pasaulē ir ne tikai kanisterapija, kad bērniem palīdz suņi, bet ārstēšnas procesā tiek iesaistīti arī delfīni, zirgi. “Ziloņi retāk, bet esot arī zilonis ļoti draudzīgs! Kas notiek terapijā ar citiem dzīvniekiem?” tā BKUS bērnu terapeitei Ķeverei vaijāja raidījuma vadītājs, ārsts Pēteris Apinis.
“Kā jebkurā terapijā, svarīga ir vides maiņa, kaut kādas jaunas sensorās sajūtas, kas palīdz smadzeņu attīstībai. Kaut kāds netipisks, sensors stimuls, caur ko bērns var attīstīties. Ir bijuši gadījumi, kad bērns ir gājis uz kanisterapiju vai bijis uz delfīnu terapiju, un vecāki saka: jā, šis bija pirmais brīdis, kad viņš sāka kaut kam droši pieskarties vai pateica kādu pirmo vārdu, pirmo skaņu. Man bija pacients, kurš pirmo vārdu, ko pateica, bija šī te trenera, terapeita-delfīna vārds! Tātad viņš bija tik ļoti nozīmīgs tam bērnam, ka bija tāds liels lēciens attīstībā,” tā par terapijas ieguvumiem ar dzīvniekiem TV24 raidījumā “Dr.Apinis” pastāstīja Ķevere.
Bērnu psihiatre norādīja, ka izvēloties terapiju ar dzīvniekiem, esot jāskatās, kāds dzīvnieks mums ir “tuvākais un pieejamākais”. Ķevere piebilda: “Aizbraukt uz delfīnu terapiju ir diezgan patālu un arī dārgi, tad ir ļoti labi izmantot to, kas mums ir tepat blakus, un kāpēc to nedarīt?!”
Portāls LA.LV jau vēstīja, ka Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā (BKUS) uzsākta kanisterapija, nodrošinot mazo pacientu rehabilitāciju ar īpaši apmācītiem suņiem, tā šā gada 18.janvārī informēja slimnīcas komunikācijas speciāliste Ilze Olšteina.
Kanisterapijas nodarbības pilotprojekta veidā uzsāktas jau pagājušajā gadā. Olšteina skaidroja, ka kanisterapijas procesā īpaši apmācīts suns, kuru vada kvalificēts speciālists, pavada noteiktu laiku kopā ar pacientu. Metode izstrādāta, lai paaugstinātu atveseļošanās procesa efektivitāti.
Pirmie kanisterapijas suņi BKUS pilotprojekta laikā bija Stella un Mona, kuru darbu augstu novērtējuši gan mazie pacienti, gan veselības aprūpes speciālisti, atzīstot, ka projektu noteikti jāturpina.
Bērnu slimnīca būs pateicīga par katru ziedojumu kanisterapijas nodrošināšanai, un šobrīd Bērnu slimnīcas fonda mājaslapā jau iespējams ziedot “Ķepu terapijai” interneta vietnē ŠEIT.
