0
Sabiedrībā iekļaujas tikai puse
Bērnus aizsargā likums, tāpēc ar viņiem nerunāju un nefotografēju. Nama darbinieki mani laipni izvadā pa telpām. Visvairāk pārsteidz, ka bērni ir ļoti atvērti, direktori uzrunā ar tu, pat sasveicinās ar rokas pieskārieniem, nejūt spriedzi.
“Bērni ar mums daudz runā. Ja jūs zinātu, kādas sarunas notiek starp bērniem un audzinātājiem: par dzīvi, attiecībām, ģimenēm, problēmām. No malas jau viegli nosodīt, bet kam tik viņi nav izgājuši cauri… Daudzi no viņiem patiesi nožēlo izdarīto. Taču dzīve viņiem tā iekārtojusies, ka vispirms izdara un pēc tam domā,” saka I. Štokmane un piezīmē, ka aizmukšana no aprūpes nama bieži nav saistīta ar noziedzīgiem nodomiem. “Bērni grib atgriezties ģimenēs, dzīvo mītos, ka situācija tajās uzlabojusies, kamēr viņi ir šeit. Parasti viņi aizmūk uz pāris nedēļām, vecāki, radi viņus paslēpj, un tad atgriežas, jo nekas nav mainījies un te ir labāk. Mēs visi esam feisbukā. Kad bērns aizmūk, tad parasti kādas dienas ir klusums, tad sākam sarakstīties…”
Puiši atrodoties ātrāk. Sarežģītāk esot ar meitenēm: trīs jaunkundzes esot aizgājušas un joprojām ir meklēšanā.
“Bērnu oāzes” valdes loceklis un psihologs Sergejs Maksimovs teic, ka bērniem esot kauns par nodarīto, taču dzīves pieredze un izveidojušies sarežģītie raksturi rada atkāpes no uzvedības normām, ar ko nav viegli tikt galā. Iestādes piecu gadu darba pieredze liecinot, ka, sasniedzot pilngadību, daudzmaz uz savām kājām nostāties un integrēties sabiedrībā izdodoties aptuveni pusei problēmbērnu. Tas esot labs rādītājs – sadarbības partneriem Baltkrievijā un Norvēģijā šis cipars ir 30%, par ko viņi esot priecīgi.
Gan direktors, gan psihologs saka labus vārdus par Ludzas policiju, kas esot saprotoša. Trīs reizes policisti ar suņiem bijuši profilaktiskā reidā aprūpes namā, lai meklētu narkotikas. Nav atraduši. Vienīgā atkarība, kas reāli esot aprūpes namā un ar ko jācīnās, ir cigaretes.
Aizdomās par noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu turētajiem astoņiem bērniem tiek prognozēts ar brīvības atņemšanu nesaistīts sods – piespiedu darbs sabiedrības labā.