Bērnu mazāk, traumu vairāk 0
Kamēr šonedēļ Saeimas Demogrāfisko lietu padomes sēdē vēl tikai diskutē par mātes un bērna veselības uzlabošanu, kā nekā Veselības ministrija 2012. pasludinājusi par Mātes un bērna veselības gadu, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas traumatologi sit trauksmes zvanus.
Pērn bērnu skaits, kas guvuši ķermeņa apdegumus, izkrituši pa logu vai savainojuši sevi citā veidā un vērsušies pēc palīdzības slimnīcas Neatliekamās medicīniskās palīdzības nodaļā, salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu pieaudzis par trim tūkstošiem jeb 17%.
2010. gadā ambulatora un stacionāra palīdzība bijusi nepieciešama 16 263, bet 2011. gadā – jau 19 144 traumētiem bērniem. Viela pārdomām – apmēram tikpat bērnu Latvijā piedzimst gada laikā (2011. gadā pasaulē nāca 18 620 bērni). Turklāt bērnu skaits vecumā līdz 17 gadiem pēdējo desmit gadu laikā mūsu valstī sarucis no 521 509 līdz 375 214.
Bīstamākā vieta – pašu mājas
Neatliekamās medicīniskās palīdzības (NMP) dienesta pārstāve Ilze Bukša stāsta, ka aizvadītajā nedēļā Zemgalē, iebāžot elektrības rozetē naglu, strāvas triecienu guvis gadu un deviņus mēnešus vecs zēns, bet Kurzemē piecgadīgs puika apdedzināja abas kājas, uzlejot sev virsū verdošu tēju. “Nav tādas dienas, kad NMP brigāžu mediķiem nebūtu jāsteidzas palīgā kādam mazulim, kurš smagi applaucējies ar karstu tēju vai kafiju, iekritis uz zemes noliktā karsta šķidruma katlā, saindējies ar nevērīgi noglabātiem medikamentiem, norijis kādu svešķermeni vai iedzēris sadzīves ķīmijas līdzekli un guvis smagus mutes gļotādas un barības vada apdegumus,” viņa saka, piebilstot, ka visbiežākais traumu gūšanas iemesls bērniem ne tikai līdz trīs, bet pat līdz piecu gadu vecumam ir nepietiekami droša vide mājās vai pieaugušo uzmanības trūkums. Pavisam pērn NMP dienesta mediķu brigādes izbraukušas izsaukumos pie gandrīz 12 000 bērnu un pusaudžu vecumā līdz 18 gadiem. Kā liecina statistika, pārsvarā tās ir sadzīves traumas.
Arī Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas dati liecina, ka visbiežāk jeb 54% bērnu traumas gūst mājas apstākļos, turklāt 85% no viņiem ir bērni līdz piecu gadu vecumam. Nemainīgi augsts (ap 250 bērniem gadā) saglabājas arī to bērnu skaits, kas guvuši dažādus apdegumus, lielākā daļa no viņiem pat nav sasnieguši divu gadu vecumu.
“Pieaug barības vada apdegumu īpatsvars, ko izraisījusi sadzīves ķīmija, piemēram, veļas balinātāji un sārmu saturoši cauruļu tīrīšanas līdzekļi. Arī šobrīd slimnīcā ārstējas vairāki bērni, kuri šos līdzekļus iedzēruši pirms trim četriem mēnešiem. Tas ir dārgs, bērniem ļoti nepatīkams un ilgs ārstēšanās process,” stāsta Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Bērnu ķirurģijas klīnikas vadītājs Aigars Pētersons. Labā ziņa ir tā, ka ievērojami samazinājies to bērnu skaits, kas slimnīcā nonākuši pēc etiķa esences iedzeršanas. Pirms diviem gadiem, kad tika pieņemts aizliegums to tirgot pārtikas veikalos, ik gadu BKUS nonāca vidēji 35 bērni, kas iedzēruši šo kodīgo vielu, pērn un aizpērn vidēji tikai 10 – 12.
Pērn decembrī Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija, Bērnu klīniskās universitātes slimnīca un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests sāka plašu sabiedrības informēšanas akciju, kuras mērķis – pasargāt bērnus no applaucēšanās un apdegumiem. Izglītojošie videomateriāli par piecām tipiskām un no bērnu drošības viedokļa bīstamām sadzīves situācijām aplūkojami “Māmiņu kluba” interneta mājas lapā vai interneta vietnē “Youtube”.
Vajadzīgs traumu reģistrs
“Visvairāk uztrauc tas, ka traumēto bērnu skaits nemazinās un pat ir krasi pieaudzis, neskatoties uz to, ka daudzi Latvijas iedzīvotāji kopā ar ģimenēm ir izceļojuši no valsts un strādā ārzemēs,” savu sa-traukumu neslēpj Aigars Pētersons. “Mēs pieveram acis, tajā pašā laikā starptautiskajos pasākumos nemitīgi jādzird Latvijai un Lietuvai adresēta kritika par to, ka esam pirmajā vietā Eiropā bērnu traumatisma ziņā.”
Eiropas Bērnu drošības alianses “EuroSafe” 2009. gada ziņojumā (jaunāko paredzēts publiskot šogad) 24 valstu vidū Latvija kopā ar Lietuvu un Igauniju guva vienu no zemākajiem vērtējumiem. Piecu ballu sistēmā bērnu drošība uz ūdens Latvijā tika novērtēta tikai ar 1,5; kritienu (no augstuma) profilakse 1,5; apdegumu un aizrīšanās profilakse – ar 2, bet nosmakšanas risku novēršana – ar 2,5 punktiem. Latvija ir izteikta līdere noslīkušo bērnu un pusaudžu, it īpaši zēnu vecumā līdz 19 gadiem, ziņā. Uz 100 000 iedzīvotājiem mūsu valstī iet bojā 7,46 puiši, kamēr ES vidēji – 2,14. Arī šķērsojot ielas un ceļus, Latvijā uz 100 000 iedzīvotāju iet bojā 2,09 bērni, kamēr ES vidēji 1,41, bet Francijā – 0,27. Arī krītot no augstuma un ugunsgrēkos mūsu valstī iet bojā divreiz vairāk bērnu nekā vidēji ES.
Ko darīt, lai bērnu traumatismu Latvijā samazinātu vismaz līdz ES vidējam līmenim? Aigars Pētersons uzskata: “Pirmkārt, skaidri jāpasaka, kurš cilvēks vai institūcija Latvijā par to ir atbildīga. Piemēram, ar to varētu nodarboties jaunizveidotais Pārresoru koordinācijas centrs. Otrkārt, Izglītības un zinātnes ministrijai jāsakārto jautājums ar veselības un drošības mācību skolās. Treškārt, Iekšlietu ministrijai stingrāk jākontrolē, lai automašīnās būtu bērnu sēdeklīši, bet pie mācību iestādēm izvietoti gulošie policisti, fotoradari. Ceturtkārt, Labklājības ministrijai un pašvaldībām jāgādā, lai visi bērni varētu apmeklēt pirmsskolas mācību iestādes.”
Lai gan par to spriests jau gadiem, Latvijā joprojām nav izveidots vienots bērnu traumu reģistrs, kas ļautu objektīvi izvērtēt esošo situāciju. Informāciju šobrīd var iegūt no vairākiem avotiem, kas neveido kopainu par bērnu traumatismu un tā tendencēm Latvijā. Mātes un bērna veselības gads ir īsti piemērots brīdis, lai to beidzot izdarītu.
Par to, ka, mērķtiecīgi rīkojoties un izglītojot sabiedrību, iespējams panākt pozitīvas izmaiņas, liecina fakts, ka, ieviešot prasību pēc bērnu sēdeklīšiem, ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušo mazuļu skaits ir samazinājies.
Uzziņa NMPD 2011. gada statistika par bērnu traumām* Līdz gada vecumam 98 bērni – svešķermeņi elpošanas ceļos, gremošanas traktā vai ausīs, degunā, 88 bērni – termiski apdegumi, visbiežāk applaucējoties ar karstiem šķidrumiem. No 1 līdz 3 gadu vecumam 355 – termiski apdegumi, 285 – svešķermeņi, 192 – lūzumi, 185 – saindēšanās ar medikamentiem, 111 – dzīvnieku kodumi, 98 – saindēšanās ar sadzīves ķīmiju. No 4 līdz 6 gadiem 233 – lūzumi, 82 – svešķermeņi, 81 – dzīvnieku kodums, 59 – termiski apdegumi, 39 – saindēšanās ar medikamentiem. No 7 līdz 14 gadiem 981 – lūzums, 190 – dzīvnieku kodumi, 103 – termiski apdegumi. No 15 līdz 18 gadiem 442 – lūzumi, 190 – saindēšanās ar alkoholu.
* Biežākie traumu gadījumi |
