No Salaspils nometnes atbrīvotie bērni pēc nonākšanas Igates bērnunamā. 1944. g. (Cергей Панизник. Oсвейская трагедия, 1992)

Liela nozīme no Salaspils nometnes atbrīvoto bērnu izmitināšanā bija Rīgas Svētās Trijādības Sergija sieviešu klosterim un Grebenščikova vecticībnieku draudzei. Pēc Latvijas krievu inteliģences un Krievu komitejas pārstāvju, kā arī Kuzņecova fabrikas strādnieču iniciatīvas ar organizācijas “Tautas palīdzība” atbalstu no vāciešiem tika saņemta atļauja izvietot bērnus bijušajā krievu bērnu kolonijas vasaras atpūtas namā Dubultos (vēlāk Bulduros) un tam līdzās esošajā “Mātes un bērna” sanatorijā. Daļu bērnu nosūtīja uz bērnunamiem Saulkrastos un Igatē, zīdaiņu namu Liepājā un citām vietām. Rīgas krievu kopiena vāca ziedojumus (apģērbu, gultas veļu, naudu, pārtikas produktus) šo bērnu vajadzībām, arī organizēja viņu uzņemšanu. Paradoksāli, ka arī šo bērniem nesavtīgi sniegto palīdzību padomju okupācijas režīms pēc kara interpretēja naidīgi. “Lai slēptu savas ļaundarības par krievu bērnu iznīcināšanu, vācu fašisti un viņu līdzskrējēji krievu baltgvardi sacēla veselu traci, kliedza, ka viņi glābj krievu bērnus no boļševiku briesmām, okupētās padomju teritorijas viņi sauca par vietām, kas atbrīvotas no boļševikiem, sāka kristīt bērnus, ierindā dzīt viņus uz baznīcu, bērni, kas bija novārguši, pārdzīvojuši visas Salaspils nometnes šausmas, zaudējuši asinis, kuras vācieši vardarbīgi no viņiem paņēma savām vajadzībām, ģība baznīcā, mazie bērni apčurājās, bet tas neatturēja dažus vācu līdzskrējējus tādā veidā turpināt mocīt krievu bērnus,” varam lasīt vienā no LPSR Iekšlietu tautas komisariāta vecākā operpilnvarotā valsts drošības kapteiņa Rūdolfa Mūrmaņa dienesta ziņojumiem. Saskaņā ar LPSR Izglītības tautas komisariāta 1945. gada 3. aprīlī apkopoto informāciju Salaspils nometnes šausmas bija pārdzīvojuši 2802 bērni, no kuriem 1564 bija nodoti lauksaimniekiem, 636 ievietoti dažādos bērnunamos, 602 nodoti audzināšanā.

Balstoties uz rūpīgu pētniecības darbu, ir jānoraida bieži vien vēl šodien dzirdamie apgalvojumi par Salaspils nometnē ieslodzītiem 12 000 un šeit mirušiem 7000 bērnu. Kritiski izvērtējot mūsdienās pieejamos dažādas izcelsmes vēstures avotus, ir iespējams konstatēt, ka Salaspilī dažādu laika posmu (no dažām nedēļām līdz vairākiem mēnešiem) skarbos un nežēlīgos apstākļos bija ieslodzīti vairāk nekā 3000 bērnu. Vairāki simti no viņiem mira bada, slimību, epidēmiju un citu fizisku un garīgu traumu dēļ, bet lielākā daļa drīz vien nonāca pie lauksaimniekiem, bērnu patversmēs un audžuģimenēs, kuru rūpes un ieguldījums šo bērnu izdzīvošanā līdz šim ir novērtēts nepietiekami.