Bērnu klīniskās universitātes ārstu ieteikumi bērnu pasargāšanai svētku laikā 1
Lai miers virs zemes, bet bērniem jaukas un drošas brīvdienas ģimenes lokā!
Bērnu slimnīcā ar dažādām traumām ik gadu pēc palīdzības vēršas vidēji 18 000 bērnu, liela daļa no tiem nonāk slimnīcā gūto traumu dēļ, piemēram, applaucējas, pakrītot gūst lūzumus vai mežģījumus, vaļējas brūces, dzīvnieku kodumi u.c. Analizējot gūtu traumu datus, skaidri iezīmējas, ka zona, kurā bērni gūst visvairāk traumas ir mājas, proti, vide, kurai būtu jābūt visdrošākajai, vispiemērotākajai, turklāt tur pastāvīgi bērnam jābūt pieaugušo redzeslokā. Diemžēl fakti runā paši par sevi, un nereti, veicot mājas darbus, pošot svētku galdu vai “atvelkot elpu”, vecāki nepievērš pietiekami lielu uzmanību bērna drošībai, un tieši tādēļ tiek gūtas traumas.
Tādēļ, tuvojoties svētkiem un vairākām brīvdienām, Bērnu klīniskās universitātes ārsti vērš vecāku uzmanību drošības aspektam un aicina atminēties, kā nepieļaut nelaimi vai, ja nelaime tomēr skārusi, kā pareizi un ātri rīkoties.
Vidēji 260 bērni gadā vēršas pēc palīdzības, jo guvuši dažāda smaguma apdegumus. 83% no visiem šiem pacientiem apdegumus ir guvuši applaucējoties ar karstu šķidrumu – ēdienu, dzērienu un ūdeni. Lielāko daļu apdegumu bērni gūst tieši mājās, tādēļ pieaugušie ir tie, kas bērnus var pasargāt no applaucēšanās un apdegumu gadījumiem. Visbiežāk cieš bērni vecumā līdz trīs gadiem, kad mazuļa veselība un drošība ir pilnībā atkarīga no pieaugušo uzmanības un rūpēm par viņu. Taču tieši šīs traumas būtu visvieglāk novēršamas, ja pieaugušie pamanītu bīstamās situācijas vēl pirms nelaime notikusi, tādēļ atgādinām:
• neatstājiet uz galda (it īpaši uz galda malas) karstus šķidrumus,
• neklājiet uz galda galdautu, jo bērns var paraut aiz tā stūra, uzraujot sev virsū visu uz tā esošo saturu,
• dzerot tēju vai kafiju, neturiet bērnu klēpī,
• nenovietojiet traukus ar karstu saturu bērniem pieejamās un viegli aizsniedzamās vietās (uz galda, plauka vai plīts malas, uz zemes),
• novietojiet pannas un katlus uz plīts tālākajiem riņķiem,
• neatstājiet brīvi pieejamus tējkannu un gludekļu vadus, jo bērns tos var uzraut sev virsū,
• vannā vienmēr pirmo lejiet auksto ūdeni nevis karsto,
• pārbaudiet, cik karsts ir dzēriens/ēdiens, pirms to dodat mazam bērnam.
Kā rīkoties, ja bērns ir applaucējies vai guvis apdegumu?
Ja bērns ir guvis applaucējumus vai apdegumus, ir jārīkojas ātri!
Nekavējoties apdeguma vietu dzēsiet zem vēsa (bet ne ledaina), tekoša ūdens vismaz 10 minūtes.
Ja apdegums/applaucējums ir zem apģērba, apģērbu nost nerauj! Uz apģērba vai starp apģērbu un ādu jālej dzesējošs ūdens.
Dzesēšanas laikā uzmanīgi novelciet apģērbu. No ķermeņa neplēsiet nost pielipušus vai piedegušus apģērba gabalus.
Nepārplēsiet tulznas – ādas slānītis cietušo vietu sargā no infekcijas.
Ja apdegums ir lielāks par bērna plaukstu, izsauciet ātro palīdzību, zvanot 113!
Gaidot mediķus, nelieciet neko uz brūces un nepārsieniet to saviem spēkiem.
Ja apdegums ir mazāks, arī šādos gadījumos konsultējieties ar sava bērna ārstu. Vakaros un brīvdienās
mediķa padomu iespējams saņemt arī zvanot uz Ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni 66016001 (darba dienās no 18.00-8.00, brīvdienās visu diennakti).
Pēc apdeguma dzesēšanas bērns ir jāpasargā no atdzišanas, tāpēc sasedziet viņu.
NMP dienesta mediķi brīdina – sejas apdegumu gadījumā vienmēr jāizsauc ātrā palīdzība, jo ir iespējams arī elpceļu apdegums.
Ja tomēr nelaime notikusi, bērnam nedrīkst likt justies vainīgam, jo par notikušo atbildīgi esam mēs – pieaugušie!
