Bērnu kardioķirurgi veic brīnumlietas. Operācijas kļūst saudzīgākas 0
Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas kardioķirurgi – Valts Ozoliņš, Lauris Šmits un Normunds Sikora – gada sākumā veica sarežģītu sirds operāciju – plaušu artērijas vārstuļa implantāciju – 15 gadus vecai meitenei, kura kopš bērnības sirga ar kombinētu sirdskaiti. Līdz šim līdzīgas operācijas izdarīja, atverot krūškurvi un pacientu pieslēdzot mākslīgajai asinsritei. Šī bija pirmā Latvijas bērnu kardioķirurgu transvazāli veikta sirds plaušu vārstuļa nomaiņas operācija.
Meitene, kuru operēja, jau kopš bērnības sirga ar iedzimtu kombinētu sirdskaiti – viņai no sirds labā kambara ceļu sāka gan aorta, gan plaušu artērija, lai gan normāli aortai ir jāatiet no kreisā sirds kambara, bet plaušu artērijai – no labā. Plaušu artērija ir asinsvads, kas apgādā ar asinīm plaušas un mazo asinsrites loku, tātad tā ir ļoti svarīga, lai notiktu pilnvērtīga organisma asiņu apgāde ar skābekli. Papildus pusaudzes sirdī bija attīstījies izteikts kambaru starpsienas defekts.
Pirmo reizi meiteni operēja pirms pieciem gadiem un tad veica radikālu ķirurģisku korekciju – sirdi sadalīja divās daļās, atdalot labo kambari no kreisā, lai asinis nesajaucas, un aortu pievienoja kreisajam kambarim. Līdz ar to pilnībā no jauna bija jāizveido arī plaušu artērijas atzarošanas vieta, un bērnu kardioķirurgi to paveica, iešujot protēzi, stāsta Bērnu kardioloģijas un kardioķirurģijas klīnikas vadītājs, Latvijas Bērnu ķirurgu asociācijas vadītājs Valts Ozoliņš.
Bet meitene auga, lielāki kļuva arī viņas asinsvadi, līdz ar to plaušu artērijas protēze kļuva par mazu. Līdz šim to nomainīt varēja tikai un vienīgi, atkal atverot krūškurvi. Turklāt jāņem vērā, ka otrā operācija būtu vēl sarežģītāka, jo pēc pirmās operācijas bija izveidojušies izteikti saaugumi. Operējot klasiski, meitene būtu zaudējusi daudz asiņu, līdz ar to būtu jāveic asins pārliešana. Ikdienā Bērnu slimnīcā, ja nepieciešams, protams, veic asins pārliešanu, bet ir labi, ja no tās var izvairīties, jo saglabājas svešu olbaltumu nepanesības risks, kā arī pacients ar donora asinīm var iegūt vīrusu saslimšanas, par kurām, iespējams, vēl nekas nav zināms. Jaunā plaušu vārstuļa implantācijas metode ļāva izvairīties arī no mākslīgās asinsrites pieslēgšanas, jo, kā zināms, operējot sirdi atvērtā veidā, tās darbība uz laiku ir jāpārtrauc un sirds funkcijas jāuztic mākslīgajai asinsritei.
Operējot ar jauno – transvazālo – metodi, kardioķirurgi veica iegriezumu meitenes kājas vēnā cirkšņa rajonā un tajā ievietoja katetru, ko aizvadīja līdz plaušu artērijai. Vispirms izdarīja dažādus izmeklējumus – novērtēja, kādā stāvoklī ir vecā protēze, kā arī veica sirds vainagartēriju izmeklējumus, lai konstatētu, vai transvazāla sirds operācija vispār ir iespējama. Visi izmeklējumu rezultāti liecināja par labu jaunās metodes izmantošanai. Un tad caur kājas vēnu līdz meitenes sirdij aizvadīja stentu, kurā bija iemontēts jaunais vārstulis.
– Trīsviru vārstulim ar nosaukumu “Melody”, kas, lietojot īpašu tehnoloģiju, no liellopa kakla vēnas ir izgatavots ASV, kompānijā “Medtronic”, piemīt ļoti labas, transplantācijai atbilstošas īpašības. Turklāt tas, ka vārstulis ir iešūts stentā, ļauj to saspiest mazu, uzmontēt uz speciāla balona un kopā ar to ievietot vajadzīgajā vietā. Pēc balona piepūšanas stentu kopā ar vārstuli implantē iepriekš sagatavotā gultnē, un tas var sākt funkcionēt kā pilnvērtīgs vārstulis, – stāsta bērnu ķirurgs V. Ozoliņš.
Ģeniālā ideja par šādu saudzīgu sirds operāciju pirmajam radās slavenajam vācu izcelsmes bērnu kardiologam Filipam Bornhoferam ap 2000. gadu. Pirmās eksperimentālās šāda veida operācijas veica 2004. gadā. Jau 2006. gadā šo tehnoloģiju oficiāli apstiprināja Eiropā, bet šogad, 2015. gadā, kā pacientiem pieejamu ieviesa arī ASV. Kā jau iepriekš minēts, Latvijā šā gada pavasarī šādu operāciju veica pirmo reizi, jo plaušu artērijas vārstuļa implantāciju var veikt tikai pacientiem, kuri atbilst īpašām pazīmēm: iepriekš ir sirguši ar kombinētu sirds kaiti, kas jau ir operēta, un turpmāk ir vajadzīga tikai plaušu artērijas vārstuļa nomaiņa. Latvijā ir vairāki desmiti bērnu, kuri atbilst šīm pazīmēm, un nākotnē viņiem būs vajadzīga plaušu artērijas vārstuļa implantācija. Valts Ozoliņš prognozē, ka ik gadu Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā veiks aptuveni divas šādas operācijas.
Tehniski sarežģīto plaušu vārstuļa implantēšanas procedūru bērnu kardioķirurgs Valts Ozoliņš apguva Berlīnē. Veicot pirmo pastāvīgo operāciju Latvijā, viņam asistēja eksperts Larss Sondergārds no Dānijas. Operācija ilga 2,5 stundas. Jau tūdaļ pēc narkozes efekta izzušanas meitene jutās labi un nākamajā rītā varēja doties mājās. Taču, ņemot vērā, ka paciente dzīvo pārsimt kilometru attālumā no Rīgas, drošības apsvērumu dēļ viņu paturēja slimnīcā vēl vienu dienu un izrakstīja trešajā dienā pēc operācijas.
– Nesen telefonsarunas laikā meitene pastāstīja, ka jūtas nesalīdzināmi labāk kā pirms šīs operācijas. Iepriekš viņai bija izteikts plaušu artērijas vārstuļa sašaurinājums un nepietiekama asinsplūsma, līdz ar to sirds labā puse izteikti paplašinājās un meitenei pat, veicot nelielu fizisku slodzi, radās aizdusa. Šobrīd šie simptomi ir izzuduši. Profesionāla sportiste šī meitene varētu nebūt, bet visādi citādi viņa spēj normāli dzīvot, – stāsta Valts Ozoliņš.
