Bērnu grāmatu pavasaris 0
Viens solis – un tu esi atgriezies bērnībā. Ja pavisam godīgi, tad tik vienkārši nav, jo ar vienu soli gluži Boloņas Bērnu grāmatu gadatirgū nokļūt nevar. Tās ir dažas stundas lidmašīnā vai arī lidmašīnā un vilcienā, bet noteikti nav jāmeklē kādas apslēptas burvju durvis vai portāls ceļošanai citā dimensijā. Viss ir tepat blakus – Itālijas pilsētā, kuras iedzīvotāju skaits ir apmēram puse no Rīgas, sabrauc bērnu grāmatu izdevēji, autori, ilustratori, tulkotāji, literārie aģenti… un vēl un vēl. Šogad – no 80 valstīm, tajā skaitā – arī no Latvijas. Ja izstādi uzskatītu par pasaules karti, tad varam droši teikt, ka Latvija tajā atzīmējās – ar nacionālo stendu, ar nomināciju izdevēja balvai, ar viesiem stendā un četrām ļoti darbīgām dienām, kuras aizsāka Latvijas vēstnieces Itālijā Solvitas Āboltiņas klātbūtne stenda pasākumā un veiksmes vēlējumi Latvijas grāmatniekiem un sadarbības partneriem.-
Un tomēr – kaut kas no maģijas, brīnuma vai kā nu to gribam nosaukt šajā pasākumā laikam tomēr ir. Ne velti šī ir, manuprāt, smaidīgākā un savā ziņā arī vieglprātīgākā no Eiropas grāmatu izstādēm. Sava deva kopējā atmosfērā jāatvēl arī Itālijas pavasarim un itāļu dzīves vieglumam vispār. Šķiet, ka, nonākot Boloņā, pat introvertie latvieši, noslēgtie skandināvi vai pedantiskie vācieši zaudē kaut ko no savām pamatīpašībām. Protams, protams, arī šajā izstādē notiek lielie un nopietnie darījumi, taču satikt sirmu džentlmeni uzvalkā ar kādu mīksto rotaļlietu žaketes krūšu kabatā – nav nekādu problēmu. Un pēkšņi vari sevi pieķert smaidām. Vai piedzīvot amizantu atklāsmi – inteliģenta kundze, ar kuru patērzē viesnīcas vestibilā, pieklājīgi iedod savu vizītkarti, kur skaidri rakstīts – Ilse Plume… Jā, viņa ir no Bostonas, jā, viņa ilustrē bērnu grāmatas un māca studentiem grafisko dizainu un bērnu grāmatu ilustrēšanu, un – jā, viņas saknes ir Latvijā. Vārda rakstību noteicis fakts, ka viņa dzimusi bēgļu gaitās pēckara Vācijā. Vai nav brīnumaini?
Tāpat kā fakts, ka mūsu nacionālajā stendā nemitīgi rosījās gan izdevēji, gan literārie aģenti, gan sadarbības partneri, autori un mākslinieki. Bez ieguldītā darba nav panākumu, bez atbalsta nav pat cerības uz panākumiem. Prieks, ka sāk ienākties augļi – latviešu grāmatas, kas iznāk citās valstīs un valodās. Pat nemēģinot visu atcerēties un nosaukt, skaidrs, ka Zanes Zustas “Ucipuci meklē mājas” eksemplārs ķīniešu valodā vai doma, ka Anitas Meleces “Kiosks” iznāktu vienā no vadošajām Lielbritānijas izdevniecībām, vēl pirms gadiem pieciem šķistu kaut kas no fantāzijas žanra. Šogad tā ir realitāte. Apliecinājums faktam, ka arī Latvijā veidotām grāmatām ir iespēja. Gluži tāpat kā mūzikai, mākslai, sportam… Ja vien izdodas saglabāt iespēju būt šādas izstādēs, pilnveidot savas prasmes, veidot kontaktus ar citvalstu izdevējiem. Latvijas grāmatu iznāciens Londonā (apsveikums arī #esesmuintroverts ar nupat saņemto Latvijas Dizaina gada balvu!) ir daļa no šīgada Boloņas panākumiem. Latvijā tapušo grāmatu veiksmes stāsti iedrošina arī citus izdevējus. Jātur īkšķis, lai pasaules grāmatu troksnī kāds sadzird arī latviešus.
Un, protams, nedrīkst aizmirst arī savus mājasdarbus. Ne vien atvest uz Latviju labas idejas tulkojumiem, bet būt atvērtiem pieredzei. Savas grāmatas veidot tādas un labākas. Asprātīgas. Mūsdienīgas. Vērtīgas. Jācer uz to, ka autoriem dzims brīnišķīgas idejas un mākslinieki atradīs veidu, kā tās padarīt konkurētspējīgas. Visos virzienos. Gan sacensībā par bērna uzmanību, gan grāmatu veikalu raibumā, gan pasaules grāmatu tirgos. Un, lai arī latviešiem būtu grāmata, kas kalpotu kā ieejas biļete un atpazīšanas zīme. Gluži kā nesen latviski iznākusī austrāliešu autores Džesikas Tauzendas “Nekadbija”, kas bija ieņēmusi vienu no galvenajām vietām itāļu izdevniecības “Mondadori” stendā – ar visiem lietussargiem. Lai arī mums izdodas!
