Bērnu ģībšanā vainīgos nemeklē 3
Vakar Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija uzklausīja XI Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku darba organizācijas izvērtēšanas komisijas ziņojumu, kurš tālāk tiks iesniegts valdībai.
Deputāts un kordiriģents Arvīds Platpers (NSL) sēdē pārmeta, ka izvērtēšanas komisijā nav ticis iekļauts neviens svētku virsdiriģents. Viņaprāt, nav korekti noklusēt, ka no 37 000 svētku dalībnieku medicīniskā palīdzība bija vajadzīga tikai 0,016 procentiem.
Lai gan “Rīgas mežu” pārstāve Elga Zēģele atkārtoja, ka Mežaparka estrādē koristu tribīnē ir 5800 numurētu vietu, Platpers par bērnu pārblīvēšanu tribīnē oponēja: “Septiņās dziesmās dalībniekiem bija jāveic kustības 180 grādu amplitūdā. Vai tas būtu iespējams, ja bērniem trūktu vietas?” Platpers arī paziņoja, ka noslēguma koncertā 12. jūlijā samaņu zaudēja vairāk bērnu nekā ģenerālmēģinājumā 11. jūlijā, taču, pateicoties adekvātākai mediķu rīcībai, ģībšana nav bijusi tik uzkrītoša un līdz ar to paniku raisoša.
Tiesībsarga biroja pārstāve Zanda Rūsiņa pauda viedokli, ka no visa iepriekš teiktā izriet būtiski pārkāpumi bērnu tiesību jomā. “Kas ir vainīgās amatpersonas, un vai tās tiks sodītas?” Uz to Platpers aizsvilās: “Nosauciet konkrētus likuma pantus, kurus esam pārkāpuši!”
Deputātu viedokļi dalījās arī jautājumā par to, vai ir nepieciešami kādi labojumi likumos. Izglītības ministre Mārīte Seile uzsvēra, ka jebkādos lielos pasākumos prioritāte ir veselība un drošība, protams, neaizmirstot par māksliniecisko sniegumu. Viņa sacīja, ka lielākā daļa vērtēšanas komisijas secinājumu neprasot ne grozījumus likumos, ne arī lielu naudu. Tomēr pirmais vērtēšanas komisijas priekšlikums ir ierosināt grozījumus Dziesmu un deju svētku likumā, nosakot, “operatīvās vadības grupas funkcijas, uzdevumus un tiesības”. Latvijas pašvaldību pārstāve Ināra Dundure uzsvēra, ka klibo krīzes komunikācija, kas gan esot problēma visā valstī. Daudzi pašvaldību vadītāji pauduši neizpratni par situāciju ar gājienu – oficiāli tas tika atcelts, taču notika. “Gājiens ir visemocionālākais svētku brīdis. Kā to drīkst atņemt?” Krīzes komunikācijas plāna izstrāde ir viens no priekšlikumiem, kas rosināti svētku izvērtēšanas komisijas ziņojumā.
Kā Saeimas komisijas sēdē rezumēja deputāte Inguna Rībena (NA), būtiskākais, lai aiz “materiāli tehniskajiem rāmjiem” mēs ņemtu vērā bērnu ārkārtīgo vēlēšanos piedalīties Dziesmu svētkos, kas galu galā ir mūsu identitātes mugurkauls.
UZZIŅA
* XI Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku darba organizācijas izvērtēšanas komisijas gala secinājumā teikts, ka nav nosakāms viens noteicošais cēlonis dalībnieku veselības problēmām ģenerālmēģinājuma laikā 11. jūlijā.
* Situāciju ģenerālmēģinājumā ietekmējis gan lielais dalībnieku skaits Mežaparka estrādē – dziedātājiem bijis ierobežots kustību apjoms – kā iespējamais cēlonis ortostatiskajam stresam, izraisot ģībšanu un, iespējams, provocējot apkārtesošajos panikas reakciju; dalībnieku uztura režīma neievērošana; vainojama dienas režīma plānošana un pārkāpumi.
