Bērnu dzimst vairāk, tomēr vēl nepietiekami 3
Jaundzimušo skaits valstī ar katru gadu pieaug, tomēr tas joprojām nav pietiekams, otrdien Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Demogrāfijas lietu apakškomisijas sēdē pauda Pārresoru koordinācijas centra (PKC) pārstāve Sigita Sniķere.
PKC apkopotie dati liecina, ka katru gadu piedzimst par aptuveni 700-1000 bērniem vairāk nekā iepriekšējā gadā. Turklāt ik gadu aptuveni 350 bērnu dzimuši ārvalstīs un, visticamāk, tur paliek arī uz dzīvi.
Otro bērnu īpatsvars šobrīd sasniedzis apmēru, kāds bijis tā dēvētā “dzimstības buma” laikā pagājušā gadsimta 80. gadu vidū. Absolūtos skaitļos tas ir atgriezies pirmskrīzes līmenī. Savukārt trešo bērnu īpatsvars ir augstākais pēdējo 30 gadu laikā.
Tomēr dzimstība joprojām nav sasniegusi pirmskrīzes vai pagājušā gadsimta 90. gadu sākuma līmeni, līdz ar to jaundzimušo skaits nav pietiekams. Tāpat pēdējo četru gadu laikā samazinājies pirmo bērnu skaits.
Demogrāfs Ilmārs Mežs gan aģentūrai LETA atzinis, ka, turpinot pārdomātu ģimenes atbalsta politiku, līdz 2020. gadam ir iespējams sasniegt Nacionālajā attīstības plānā ierakstīto mērķi panākt dabiskā pieauguma izlīdzināšanos.
Sniķere norādīja, ka pašlaik ģimenes lēmumu par pirmo bērnu atliek uz vēlāku laiku, jauno sieviešu īpatsvars, kuras izvēlas dzemdēt jaunas, ir daudz mazāks nekā pagājušā gadsimta 90. gados. “Līdz ar to dzimst mazāk bērnu. Jāņem vērā arī imigrācijas sekas, kas ietekmē jaundzimušo skaitu,” viņa piebilda.
Tāpat jaundzimušo skaita nepietiekamība, iespējams, skaidrojama ar laulību institūcijas nepopularitāti sabiedrībā, kā arī nestabilitāti partnerattiecībās, secinājis PKC. Nozīmīgs faktors dzimstībai ir arī ekonomiski attīstītai, perspektīvai videi, kā arī pietiekamiem ienākumiem ģimenē.
PKC uzsvēris, ka tautas ataudzes kontekstā būtiski vērst uzmanību reemigrācijas veicināšanai, jāmeklē inovatīvas pieejas pirmā bērna dzimstības atbalstam sievietēm pēc 35 gadu vecuma, jārada papildu iniciatīvas nabadzības risku mazināšanai daudzbērnu ģimenēs un vientuļo vecāku ģimenēs, kā arī mērķēti risinājumi veselīga dzīvesveida paradumu nostiprināšanai sabiedrībā un slimību profilaksei, tādējādi pagarinot veselīgi nodzīvoto mūža gadu skaitu un samazinot to gadījumu skaitu, kad lēmums par bērna radīšanu tiek atlikts veselības problēmu dēļ.
Saeimas apakškomisijā otrdien pārrunā tautas ataudzes mērķi Latvijas Nacionālā attīstības plānā 2014.-2020. gadam (NAP2020) un to sasniegšanas gaitu.
