Bērnu drošība vasaras brīvlaikā: 5 lietas, kas jāpārrunā ar bērniem 6
Sākoties skolēnu vasaras brīvlaikam, aktualizējas bērnu drošības jautājums. Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Traumatoloģijas un ortopēdijas nodaļas ķirurgs Jānis Upenieks Latvijas Radio raidījumā “Ģimenes studija” skaidro, ka ik gadu vasaras sākumā pieaug traumu skaits, daudzās situācijās bērniem nav bijušas pietiekamas zināšanas par drošību vai pieaugušo uzraudzība. Ķirurgs iesaka piecas pozīcijas bērnu drošībai, kuras vecākiem jāpārrunā ar bērniem.
Ķirurgs Upenieks skaidro, ka gadu no gada situācija ar bērnu traumatismu nemainās: ja ārā saulīte un +20 grādi, traumu skaits bērnu vecumā būtiski palielināsies. Brīvlaika sākums šo procesu padziļina, radot lielāku risku. Vairākums ir ambulatoras traumas, tad bērnam sniedz palīdzību un bērns turpina ārstēties mājas apstākļos. Smagākā grupa ir bērni, kuri pēc apskates paliek slimnīcā, – daļai nepieciešama operācija, daļai ilgstoša rehabilitācija. Pamatā traumas ir gūtas dažāda veida kritienos no augstuma, trešdaļā gadījumu savaino rokas, cenšoties balstīties, tad seko citas traumas.
Tuvojoties vasarai, ķirurgs iesaka piecas potenciālo traumu pozīcijas, kuras vērts pārrunāt ar bērniem:
Apdegumi, termiskās traumas. Te ir mangali, ugunskuri, karsti šķidrumi un citi avoti, kur gūt apdegumus, ja neuzmanās.
Traumas, ko gūst pie un uz ūdens. Bērnu peldētprasme nav pietiekama, vai arī vecāki nepietiekami bērnus pieskata. Ķirurgs vecākiem atgādina, ka pa gabalu bērns, kurš ūdenī lēkā un spiedz, izskatās tāpat kā bērns, kurš sauc pēc palīdzības. Drošības aprīkojums bērniem uz ūdens: jāatceras, ka atbilstoša izmēra peldēšanas veste ir vienīgais drošības aprīkojums, kas spēs izglābt bērnu ūdenī. Bīstama ir lēkšana ūdenī – katru gadu ir jaunieši (arī pieaugušie), kas ielec uz galvas ūdenī, traumē mugurkaulu un paliek ratiņkrēslā.
Dzīvnieku radītas traumas. Tur, kur ir mazi bērni un dzīvnieki, nepieciešams bērnam mācīt prasmes, kā izturēties pret dzīvniekiem. Te ķirurgs runā gan par dzīvniekiem gan ciemos, gan mājās.
Dažādas braucamlietas. Ķirurgs min modernus elektroskrūterus, mehāniskos skūterus, velosipēdus, skrituļslidas. Bērnam jābūt minimālai apmācībai, pirms braukt ar braucamrīku. Absolūti minimālais drošības ekipējums.
Batuti. Ja lietas lieto pareizi, ir mazas iespējas gūt kaitējumu. Kaitējumu visbiežāk dod privātmāju pagalmos uzstādīti batuti, bieži batuts nav nolikts pareizi un droši, bieži ietaupa uz aizsargtīkla rēķina, uz batuta vienlaicīgi ir daudz bērnu. Arī tas, ka mazi bērni sēž zem batuta, kamēr lielie lēkā pa batutu.
Šīs ir pamatlietas, kuras redzam gadu no gada, bet joprojām runāt par to ir aktuāli, uzskata Upenieks.
Dažādi drošības jautājumi
Kalacs skaidro, ka policija apmeklē skolas, izglītojot skolēnus, – gadā skolās notiek ap 600 izglītojošu lekciju, tāpat nometnēs bieži aicina lektorus. Katrai bērnu vecumgrupai lekciju saturam ir sava specifika – mazākajiem par fizisku drošību, lielākajiem par dažādiem iespējamiem apdraudējumiem, piemēram, cilvēktirdzniecību. Daudz pārkāpumu konstatē, bērniem braucot ar skrejriteņiem, – brauc bez ķiveres, pārkāpj satiksmes noteikumus. Ir arī gadījumi, kad vecāki uz skrejriteņa pārvadā bērnu.
Tāpat, ja drošības lekcijās skolā lūdz pacelt roku, cik daudzi bērni kopā ar vecākiem ir šķērsojuši ielu pie sarkanās gaismas, tad apmēram trešdaļa bērnu paceļ rokas.
Peldēšanas drošībā un izglītošanā nemainīgs fokuss ir bērni un jaunieši, pauž Gemze, jo pieaugušos mācīt ir diezgan bezjēdzīgi. Biedrība rīko nometnes un mācību pasākumus bērniem. Tikai stāstot un rādot, ne baidot, var bērnus izglītot. Īpaši apdraudēti pie ūdens ir bērni līdz četriem pieciem gadiem.
Došanās uz pludmali kopā ar bērniem vecākiem ir darbs, ne atpūta.
Gan bērniem, gan pieaugušajiem ir jāzina, ka peldēt jādodas divatā.
Drošība internetā
Pusei bērnu ir sava viedierīce vai planšete, bet vecāki nav ar bērniem runājuši par drošību interneta vidē, skaidroja Katkovska. Vislielākais risks mazākiem bērniem interneta vidē ir vecumam nevēlams saturs.
Vēl bērniem internetā ir pazemošanas riski, tāpat iepazīšanās un pavedināšanas riski interneta vidē. Internetā ir iespējams aizpildīt testu par drošību internetā, tajā divu gadu laikā vairāk nekā 9000 (20% no anketas pildītājiem) bērnu vecumā no 8 līdz 14 gadiem apstiprinoši atbildējuši, ka viņus internetā mēģināja pierunāt fotografēties kailiem, pavedināt uz dažādām darbībām. Bieži varmākas neatrodas Latvijā, bērni spēj ar viņiem sarunāties angļu valodā.
Ja vecāki bērnam nopērk viedierīci, pirmais solis – reģistrēt ierīci, norādot bērna patieso vecumu, tad vecāki caur savu telefonu var kontrolēt bērna dabības internetā. Vietnē Digitaladrosiba.lv ir pieejami dažādi padomi par drošību internetā.
