Brīdināts, tātad – apbruņots 7
Paļāvīga saruna – labākā iespējamo sarežģījumu profilakse. Apspriediet bērna problēmas, pastāstiet par savām. Īpaši labi būtu, ja tu dalītos ar savu pieredzi, pastāstītu, kā juties līdzīgā situācijā. Bērns sajutīs tavu patieso vēlmi saprast viņu, draudzīgi aktīvi piedalīties.
Būtu labi bērna aktivitāti novirzīt “mierīgā kursā”: noskaidrot, kas patiesībā viņu ieinteresē (sports, māksla, kolekcionēšana, grāmatas, fotografēšana utt.). Jo ātrāk, jo labāk. Cilvēks, kura dzīve ir piepildīta ar viņam interesantām nodarbēm, jūtas laimīgāks un vajadzīgāks. Viņam nav nepieciešams piesaistīt uzmanību, viņam parādīsies vismaz viens draugs.
Bērnam ir jāmāca just līdzi, aizdomāties par citu jūtām. Jāiepazīstina ar noteikumu: “nedari citiem to, ko nevēlies, lai darītu tev”, un jāizskaidro ar piemēriem no dzīves.
Bērnam ir jābūt atbildīgam par kādu vai kaut ko ģimenē – piemēram, jaunāko brāli, ziedu apliešanu, vienmēr svaigu maizi virtuvē un, protams, sākot no 7-8 gadiem, par savu skolas somu, galdu, istabu. Pakāpeniski uztici viņam pienākumus, dalies atbildībā ar viņu.
Vissatraucošākās ir zādzības ārpus mājām vai ja tās atkārtojas. No visām vecuma grupām visbīstamākais ir pusaudža vecums. Ja bērns bieži zog, tas pārvēršas par sliktu ieradumu. Ja viņš zog ārpus ģimenes – izdabā savām sliktajām tieksmēm. Ja zog pusaudzis – tā ir rakstura īpašība.
Bērnu problēmas uz pieaugušo fona nereti izskatās smieklīgas, izdomātas, tādas, kam nav vērts pievērst uzmanību, bet bērns tā nedomā. Pēc viņa domām, daudzas situācijas var šķist bezcerīgas. Atceries par to un biežāk atceries savu bērnību ar tās problēmām, padomā, kā viņa vietā rīkotos tu. Bērnam jāzina, vai viņš var rēķināties ar tavu uzmanību un sapratni, līdzjūtību un atbalstu.
Avots: pravmir.ru
[yesnopoll background=”#ff9c51″]
