Padomi vecākiem 7
Kā rīkoties, ja rodas aizdomas par bērna veiktu zādzību?
Ja bērns nav “pieķerts pie rokas”, neatkarīgi no jebkādām aizdomām, nav jāsteidzas viņu apsūdzēt. Paturi prātā nevainīguma prezumpciju. Esi ļoti uzmanīgs, iejūtīgs, jo tavā priekšā nav zaglis-recidīvists, bet bērns. No tevis ir atkarīgs, kāds viņš izaugs.
Pasteidzoties, dodot vaļu sašutumam, vari sabojāt bērna dzīvi, atņemt viņam pārliecību par tiesībām uz labu attieksmi no citiem, un tādējādi pārliecību par sevi.
Daži vecāki dusmās sit bērnam pa rokām, sakot, ka senos laikos zagļiem nocirta rokas, draud nākamreiz nodot policijā. Tas nocietina bērnu sirdis, rada sajūtu par savu nelabojamo ļaunprātību. Sadali ar bērnu atbildību, palīdzi viņam labot situāciju, lai par tādiem radikāliem pasākumiem viņš uzzina tikai no grāmatām, un ir priecīgs, ka vecāki viņu nepamet nelaimē.
Liec bērnam saprast, cik apbēdināts esi par notikušo, bet mēģini nesaukt notikušo par “zādzību”, “noziegumu”. Mierīga saruna, savu jūtu apspriešana, kopīgi jebkuras problēmas risinājuma meklējumi ir labāki nekā attiecību skaidrošana.
Mēģini saprast iemeslus šādai rīcībai. Iespējams, aiz zādzības fakta slēpjas nopietna problēma. Piemēram, bērns mājās paņēma naudu, jo no viņa prasa “parādu”, bet viņam bija kauns par to atzīties vai arī viņš bija pazaudējis kāda lietu, un šis zaudējums bija jākompensē.
Mēģini kopā ar bērnu atrast izeju no šīs situācijas. Atceries – tam jābūt kopīgam lēmumam, nevis tavai pavēlei.
Nozagtā lieta ir jāatdod īpašniekam, bet ne vienmēr vajag likt to izdarīt bērnam, vari doties kopā ar viņu. Viņam ir jāsajūt, ka ikvienam cilvēkam ir tiesības uz atbalstu. Ja esi pārliecināts, ka lietu paņēmis bērns, bet viņam ir grūti to atzīt, pasaki, ka to var nemanīti atlikt vietā.
Atstāj bērnam atkāpšanās ceļus. Ja ieraugi pie bērna svešu rotaļlietu, kuru viņš nozadzis no drauga, bet apgalvo, ka tā uzdāvināta, saki: “Es varu iedomāties, cik ļoti tu vēlējies lelli, ja tiešām noticēji, ka tev to uzdāvināja.”
Zādzības iemesls var būt ne tikai mēģinājums pašapliecināties vai vāja griba, bet arī draugu piemērs, tā saucamā zādzība “kompānijas pēc”. Jaunākajā vecumā var pietikt pateikt bērnam, ka tā ir slikta rīcība un aizsargāt no saskares ar bērniem, kuri kūda uz ļauniem nedarbiem. Pusaudža gados viss ir daudz nopietnāk. Bērns pats izvēlas savus draugus, un tava pārliecība, ka tie nav viņam piemēroti, var radīt pretēju efektu. Pusaudzis attālinās no tevis un sāk slēpt, ar ko un kā viņš pavada laiku. Turklāt piedalīšanās zādzībā noteiktā draugu lokā var nostiprināt autoritāti. Jāzina visu par sava bērna draugiem, it īpaši, ja baidies no negatīvas ietekmes. Uzaicini viņus mājās, iepazīsti viņu vecākus.
