Bērns zog. Kāpēc nebiedēt ar policiju un ko īsti iesākt 7
Autore – Marina Kravcova, bērnu psihologs
Iemesliem, kuri liek bērnam atturēties no zagšanas, visticamāk, jābūt tieši pretējiem tiem, kas mudina viņu izdarīt zādzību. Nezags, pirmkārt, tie bērni, kuriem ir pietiekami attīstījusies griba un morāles priekšstati. Otrkārt, tie, kuri ir spējīgi kontrolēt savas vēlmes. Treškārt, emocionāli bagāti bērni. Ļoti bieži var dzirdēt viedokli, ka lielāko daļu cilvēku no noziedzības attur tikai bailes no neizbēgama soda. Bet tas nav vienīgais iemesls.
Kāpēc bērni zog?
Pirmo un otro klašu skolēniem piedāvāja noklausīties stāstu par zēnu V, kuru cits zēns T sauc nozagt ābolus kaimiņam (kuram šo ābolu pārdošana ir galvenais līdzeklis, lai pabarotu savu ģimeni). V redzot, T tiek bargi sodīts, bet viņš atkal dodas zagt ābolus un sauc V līdzi. V ļoti vēlas pagaršot ābolus, bet neuzdrošinās iet ar T. Kad skolēniem jautāja, kāpēc V neiet zagt ābolus, 27% respondentu norādīja, ka V baidās no soda, 39% – ka viņš jūt līdzi tam, kuru taisās apzagt, 34% norādīja uz morāles apsvērumiem (kauns, viņš zina, ka zagt ir slikti utt.)
Īsās aptaujas (kopā atbildēja 40 bērni) rezultāti liecina, ka bailes no atriebības nav vienīgais un svarīgākais iemesls, kas attur no zādzības pat 7-8 gadus vecus bērnus.
Cilvēks, kurš baidās no sankcijām, drīzāk varētu izdarīt zādzību, nekā tāds, kurš nesaprot, kāpēc viņam to vajag. Agrāk vai vēlāk cilvēks var nokļūt situācijā, kas garantē viņam simts procentu pārliecību savā nesodāmībā, un tad nebūs atturošu faktoru. Dzīves laikā cilvēka morāles normas tiek pārbaudītas uz izturību. Pieaudzis cilvēks saka: “Es nezogu, jo man tas nav vajadzīgs.” Tas ir viņa morāles princips. Pieaugot mēs varam saprast un attaisnot to, kurš izdara zādzību izmisumā, lai izglābtu savus mīļos (piemēram, no bada). Bet ne svešu somu un kabatu pārbaudi, ne mēģinājumus iedzīvoties uz citu rēķina mēs nevaram attaisnot. Vajadzētu būt gataviem to visu paskaidrot saviem bērniem. Bet pats galvenais – kādu piemēru mēs rādām ar savu uzvedību. Tas vienmēr jāatceras.
No tā neizbēgt
Vēl viens svarīgs jautājums, kas saistīts ar zādzību problēmu. Ar zādzību bērnam agrāk vai vēlāk nākas saskarties, neatkarīgi no tā, kā mēs censtos pasargāt viņu no nepatikšanām. Vai nu viņam veikalā izdos mazāku atlikumu, vai izvilks kaut ko no kabatas vai sauks uz kaimiņa dārzu ābolus zagt. Un katram no vecākiem jābūt gatavam atbildēt uz jautājumu: “Kāpēc nedrīkst to darīt? Kāpēc citi dara – un nekas”?
Kļūstot par zagļu upuri pirmo reizi, bērns var to ļoti pārdzīvot. Viņš jūtas vainīgs par to, kas ir noticis, būs ļoti nepatīkami, pat pretīgi (daudzi apzagtie cilvēki stāstījuši par riebuma sajūtu kā pamata reakciju uz notikušo). Bērns var pat pārstāt uzticēties cilvēkiem, visi svešinieki viņam šķitīs kā zagļi. Viņš var sagribēt citiem atmaksāt ar to pašu.
Paskaidro bērnam, ka slikti cilvēki sastopami visur. Apspriediet zādzību problēmu ģimenē, paud savu attieksmi pret to, un iemāci bērnam aizsargāt savu īpašumu. Bērnam ir jāmāca ne tikai cienīt citu īpašuma tiesības, bet būt piesardzīgam. Viņam jāzina, ka ne visi cilvēki uzskata svešas lietas par neaizskaramām.
