Bērns var “sadraudzēties” ar alergēnu. Skaidro alergoloģe, pneimonoloģe Elīna Aleksejeva 0
Arvien vairāk ir mazuļu, kuriem konstatē alerģiju pret dažādiem pārtikas produktiem. Reizēm pat pret tik daudziem, ka vecāki ir izmisumā – ar ko lai bērnu baro?! Reizēm izeja rodama, mazo pie konkrētā alergēna pakāpeniski pieradinot, taču tas neder visiem.
Alerģijas ilgums
Pirmās alerģijas izpausmes bērnam parādās 3–6 mēnešu vecumā, kad organismā rodas sensibilizācija.
Alerģijas ilgumu nosaka vairāki faktori – cik smaga ir alerģija, cik strikta diēta tiek ievērota. Piena alerģija parasti izzūd ātrāk – līdz vienam vai diviem gadiem. Alerģija pret olām un kviešiem saglabājas ilgāk – no trīs līdz piecu gadu vecumam.
“Ja bērnam ir pierādīta sensibilizācija pret alergēnu, bet izpausmes ir niecīgas un neizraisa diskomfortu, jāmeklē veidi, kā produktu tomēr turpināt lietot uzturā, piemēram, apstrādājot augstā temperatūrā. Tas nepieciešams, lai organisms pamazām pierastu pie alergēna, un to dēvē par dabisko desensibilizāciju.
Smagas alerģijas gadījumos šādu veidu nerekomendē, un tad jāievēro strikta diēta. Parasti šos pacientus reizi pusgadā pārbauda, lai fiksētu brīdi, kad alerģija zudusi. Ar provokācijas testiem iespējams pārbaudīt, vai pacients var lietot jau termiski apstrādātu produktu. Ja reakcijas nav, rekomendē produktu uzņemt divas reizes nedēļā, lai attīstītos dabiskā tolerance,” stāsta Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas alergoloģe, pneimonoloģe Elīna Aleksejeva.
Barošana jāuzsāk prātīgi
“Ar speciālistu jāizrunā, kad sākt piebarošanu. Ja bijusi viegla alerģiskā reakcija un pēdējie testi bijuši negatīvi, produktus pa vienam var atsākt lietot mājās. Smagu alerģisku reakciju gadījumā alerģisko produktu lietošanu parasti uzsāk stacionārā.”
Elīna Aleksejeva atklāj, ka arī patlaban vienam pacientam tiek veikts pārtikas provokācijas tests, lai novērotu, vai, saņemot nelielu produkta devu, rodas alerģiska reakcija vai ne. Ja tests bijis negatīvs, produktus var atsākt lietot mājās. Nekad nevajadzētu dot visus produktus uzreiz, bet pakāpeniski pa vienam 3–6 mēnešu periodā, rekomendē speciāliste.
Mācēt paļauties
Ārste vecākiem iesaka saglabāt mieru. “Bērna slimība saistāma arī ar emocionālo faktoru. Jo lielāks mammai uztraukums, jo sliktāk tas ietekmē mazuļa veselību. Parasti ar vecākiem pārrunājam problēmu, un iesaku viņiem nestresot. Ja izdodas, slimība parasti drīz vien atkāpjas.”
Visu rakstu lasiet žurnāla 36,6°C oktobra numurā vai tā elektroniskajā versijā!
