Šņāc ausīs… Iespējamie iemesli. Un kāpēc klausīties skaļu mūziku austiņās ir bīstami 0
Patīk ļoti skaļa mūzika austiņās? Pēc dažiem gadiem var nākties austiņas nomainīt pret dzirdes aparātu. Pastāvīga dūkoņa un džinkstoņa ausīs vai vēlme ar laiku mūziku klausīties arvien skaļāk liecina, ka dzirde jau ir pasliktinājusies.
Iespējams, katram nācies saskarties ar īslaicīgiem trokšņiem ausīs – dažas sekundes vai dažas minūtes. Tā bieži notiek pēc skaļas mūzikas ilgas klausīšanās ar austiņām, diskotēkā, rokkoncertā, pēkšņas skaļas skaņas apkārtējā vidē vai cita skaļa trokšņa, jo tiek bojātas iekšējās auss matiņšūnas, ko iekustina uztverto viļņu svārstības. Savukārt uztvertie nervu impulsi pa dzirdes nervu nonāk galvas smadzenēs un pēc apstrādes pārvēršas par toņiem. Normālos apstākļos skaņa ir pazīstama un mums saprotama. Jo ilgāku sava mūža periodu cilvēks pavada trokšņainā vidē, jo straujāk matiņšūnas zaudē savas funkcijas – tās noliecas, pat nolūst. Ja matiņšūnas ir bojātas, to uztveram kā troksni no… nekurienes. Organisms, radot šādu diskomfortu, liek saprast, ka kaut kas nav kārtībā.
“LOR klīnikas” dzirdes aparātu akustiķis Kaspars Lapsa uzsver, ka ausīs ievietojamās telefona austiņas – puļķīši – nav paredzētas, lai pastāvīgi klausītos mūziku: – Piemērotākas ir tās, kas apņem ausi, jo nodrošina optimālu izolāciju un mazu spiedienu uz ausīm, kā arī skaņa šķiet sulīgāka, mierīgāka un nav vēlēšanās izmantot maksimāli iespējamo skaņas skaļumu. Austiņas, kas tiek kā puļķīši ievietotas ausī, rada skaņas augstu frekvenču diapazonā un bojā dzirdes matiņšūnas. Ļoti skaļš troksnis tās iznīcina, un dzirde pasliktinās.
Pirmās skaņas, ko cilvēks pārstāj dzirdēt, ir šņācošās. Runājot aci pret aci, tas nav tik jūtami, taču telpā vai citā vidē šī problēma pastiprinās – var dzirdēt, bet ne visu saprast nesaklausīto skaņo dēļ. Sākumā to noraksta uz runātāja it kā neskaidro vai pakluso runāšanu.
Kad īslaicīgu, bet regulāru, vai ilgstoši – 48 stundas – nepārejošu diskomfortu rada neizskaidrojami trokšņi ausīs, Kaspars Lapsa iesaka vērsties pie ausu ārsta vai pie neirologa. Speciālists palīdzēs noskaidrot, vai dzirdes problēma ir tikai skaļa trokšņa dēļ. Tā gadās arī iekšējās auss apasiņošanas, iekšējās un vidusauss uzbūves īpatnību, kakla skriemeļu un galvas traumu (osteohondroze, osteoartrīti), asinsvados notikušu izmaiņu (ateroskleroze, paaugstināts asinsspiediens), vielmaiņas traucējumu (paaugstināts cukura vai holesterīna līmenis asinīs), citu slimību vai zāļu (spēcīgas antibiotikas) lietošanas un pat stresa dēļ. Nervu mēdz nospiest audzēji, gan izraisot dzirdes traucējumus, gan radot troksni ausīs un reiboni.
Ja troksnis ausīs ir pirmoreiz, ir vērts apmeklēt ārstu kaut vai tādēļ vien, lai noskaidrotu, kā rīkoties turpmāk, ja līdzīga problēma atkārtojas. Sniedzot palīdzību laikus – pirmajās divās dienās –, ir iespējams stāvokli uzlabot ar medikamentiem. Speciālistu arsenālā bez apskates un izjautāšanas ir vēl audiometrija un timpanometrija. Sarežģītākos gadījumos izmanto datortomogrāfiju un magnētiskās rezonanses izmeklējumu.
